Apmācies, stiprs lietus
Rīga
14°
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Likums un taisnība

Kundzei par septiņām dienām "Gaiļezerā" jāmaksā gandrīz 1500 eiro (258)

 
18.jūlijs 2016  06:30

Ļoti nepatīkamā situācijā nonākusi kāda 89 gadus veca kundze, kurai par septiņām ārstēšanās dienām jāmaksā 1410 eiro.

Latvijā nudien ir ļoti dārga medicīniskā aprūpe. Vecam, slimam cilvēkam septiņas dienas izmaksāja 1410 eiro. Starp citu, ja pacients slimnīcā nomirst, par viņa ārstēšanos nav jāmaksā.

Latvijā nudien ir ļoti dārga medicīniskā aprūpe. Vecam, slimam cilvēkam septiņas dienas izmaksāja 1410 eiro. Starp citu, ja pacients slimnīcā nomirst, par viņa ārstēšanos nav jāmaksā.

Sirmgalvei piešķirts personas kods, taču viņa nav ne Latvijas pilsone, ne nepilsone, viņai ir uzturēšanās atļauja, tāpēc kā ārzemniecei par ārstēšanos jāmaksā ļoti dārgi.

Kaimiņi, redzot, ka vecā sieviete pakritusi, izsauca „ātros”, kas slimnieci nogādāja „Gaiļezerā”, kur viņa ārstējās no 31. maija līdz 7. jūnijam. Un izrakstoties saņēma šādu rēķinu:
 

Summa, EUR Skaits Kopā, EUR
1. Ārstēšanās stacionārā, par 1 diennakti 57,00 4 228,00
2. Ārstēšanās Intensīvās terapijas nodaļā, Toksikoloģijas un sepses klīnikas intensīvās terapijas palātā un “Insulta vienībā”, par 1 diennakti 350,00 3 1050,00
3. Elektrokardiogramma 10,00 2 20,00
4. Rentgens 9,50 1 9,50
5. Datortomogrāfija 75,00 1 75,00
6. Ultrasonogrāfija 28,00 1 28,00
Kopā: 1410,50
 
Slimnieces tuvinieki ir nesaprašanā, kāpēc viņiem uzreiz nepaziņoja, ka būs jāmaksā tik dārgi. Tad būtu radinieci pārveduši uz kādu privāto klīniku, kur ārstēšanās (neskaitot izmeklējumus) maksā ap 30 eiro dienā.

Radinieki nolēmuši šo milzīgo rēķinu neapmaksāt. Vecā sieviete joprojām ir vārga, viņas mūžs iet uz galu, dzīvot atlicis pāris nedēļu. Nekustamā īpašuma un cita mantojuma viņai nav, tātad nebūs, no kā piedzīt parādu, tāpēc radi nolēmuši uzņemties grēku un nemaksāt.

No likuma viedokļa – ja pēc sirmgalves nāves slimnīca kā kreditors sāks mantojuma lietu, tad notārs viņas radiniekiem nosūtīs vēstuli ar uzaicinājumu mantot. Ja radinieki neaizies pie notāra un rakstveidā neatteiksies no mantojuma (kaut arī mantojuma faktiski nav), tiks uzskatīts, ka viņi mantojumu klusējot pieņēmuši. Tad slimnīca no aizgājējas radiniekiem piedzīs maksu par ārstēšanos kopā ar kavējuma naudu un citiem izdevumiem. Ja viņai nav bērnu, par mantiniekiem atbilstoši Civillikumam uzskata arī tālākus radiniekus, otrās, trešās un ceturtās šķiras mantiniekus.

Ne vairāk par 569 eiro gadā
Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem jāmaksā tikai pacienta iemaksa. Par vienu slimnīcā pavadīto dienu – 10 eiro (pirmā diena ir bez maksas), par operācijām vienā stacionēšanas reizē – kopā 31 eiro (vienalga, vai veikta viena vai vairākas operācijas), jāmaksā arī par izmeklējumiem, taču ne par visiem. Tie, kam jāārstējas ilgi, var neuztraukties, jo ir summas ierobežojums.

Kopējā pacienta iemaksu summa par vienu ārstēšanās gadījumu slimnīcā nedrīkst pārsniegt 355,72 eiro (latos tas bija apaļš skaitlis – 250 latu), bet kalendārā gada laikā tā nevar pārsniegt 569,15 eiro (agrāk 400 latu). Ja pacients slimnīcā nomirst, par ārstēšanos nav jāmaksā.

Vajadzīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja
 
Par aprakstīto situāciju skaidrojumu sniedz Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Tiem ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, ārstēšanos apmaksā valsts, tieši tāpat kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem.
Taču sākumā Krievijas un citu valstu pilsoņiem piešķir termiņuzturēšanās atļauju ne ilgāk kā uz 5 gadiem, atkarībā no pārcelšanās iemesla. Cilvēki to mēdz jaukt ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja ir termiņuzturēšanās atļauja, tad ārstēšana ir maksas pakalpojums. Acīmredzot vecajai sievietei bija termiņuzturēšanās atļauja, tāpēc iznāca tik dārgi maksāt.
Ārstniecības likuma 17. panta pirmajā daļā rakstīts: "No valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz:
1) Latvijas pilsoņiem;
2) Latvijas nepilsoņiem;
3) Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem;
4) ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgā (!!!) uzturēšanās atļauja Latvijā;
5) bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss;
6) aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.”
 
Jābūt apdrošināšanas polisei
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē paskaidroja, ka ārzemnieks, pieprasot īstermiņa vīzu vai ilgtermiņa vīzu, kas vien­laikus derīga kā īstermiņa vīza, iesniedz polisi, kas derīga Latvijas Republikas un citu Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā. Polisei jāgarantē izdevumu segšana vismaz par šādiem pakalpojumiem:
· neatliekamā medicīniskā palīdzība;
· dzīvībai vai veselībai bīstama kritiska stāvokļa ārstēšana slimnīcā;
· transportēšana uz tuvāko ārstniecības iestādi, kurā sniedz augstāk norādītos pakalpojumus;
· transportēšana uz mītnes zemi smagas slimības vai nāves gadījumā.
 Sniedze Smilga/”Likums un Taisnība”/Kasjauns.lv/Foto: Andrejs Baburovs/LETA






    Komentāru noteikumi