Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Jaunajās "audzināšanas vadlīnijās" ietverta arī 9.maija svinēšana (91)

 
17.jūlijs 2016  09:44

Šonedēļ valdībā apstiprinātās izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība nosaka arī skolās atzīmējamos pasākumus, tostarp 9.maijā tajās uzdots svinēt Eiropas dienu.

Audzināšanas vadlīnijas skolās 9.maijā liek svinēt Eiropas dienu.

Audzināšanas vadlīnijas skolās 9.maijā liek svinēt Eiropas dienu.

Vadlīnijās noteikts, ka izglītības iestādes organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus - Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4.maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī.

Tāpat noteikts, ka "izglītības iestādes organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētās aktivitātēs, kuras sekmē izpratnes un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kas saistīti ar 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu 20. janvārī, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienām 25.martā un 14.jūnijā, Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu 8.maijā, Eiropas dienu 9.maijā, konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas dienu 21.augustā, Lāčplēša dienu 11.novembrī un citām likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktajām atceres un atzīmējamām dienām pēc izglītības iestādes ieskatiem".

Valsts izglītības satura centra pārstāve Ineta Upeniece, atbildot uz jautājumu, vai šāds regulējums faktiski liedz skolām 9.maijā svinēt "nacisma sagrāves gadadienu", paziņoja, ka šāds jautājums ir retorisks. Viņa uzsvēra, ka skolās rīkotajiem pasākumiem jābūt vērstiem uz vadlīnijās atrunāto audzināšanas mērķu īstenošanu, tostarp to mērķis ir "bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei". Upeniece norādīja, ka katra izglītības iestādes vadītāja atbildība ir vērtēt noteikumos definēto audzināšanas mērķu un uzdevumu izpildi.

"Tā kā mēs dzīvojam Latvijā, vadlīnijās noteiktais, ka izglītības procesā jāveicina izglītojamā izpratne, atbildīga attieksme un rīcība, kas apliecina šādas vērtības - dzīvību, cilvēka cieņu, brīvību, ģimeni, laulību, darbu, dabu, kultūru, latviešu valodu un Latvijas valsti, ir vairāk nekā loģisks," pauda Upeniece. Vienlaikus viņa atkārtoti uzsvēra noteikumos atrunāto izglītības iestādes vadītāja atbildību par noteikumu ievērošanu.

Uz jautājumu, vai skolas dalība "nacisma sagrāves gadadienas" svinībās 9.maijā tiktu uzskatīta par šo noteikumu pārkāpumu, konkrēta atbilde netika sniegta. Upeniece uzsvēra, ka audzināšanas procesā izglītības iestādēm ir jānodrošina noteikumos minēto vērtību un tikumu izkopšanu.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka atsevišķās skolās 9.maijā mēdz īpašu uzmanību pievērst 9.maijā Krievijā svinētajai Uzvaras dienai - ja arī skolās nenotiek īpaši pasākumi, tad skolēniem, piemēram, tiek dota brīvāka diena, lai viņi varētu apmeklēt attiecīgus pasākumus.

Kā ziņots, valdība piektdien bez diskusijām apstiprināja audzināšanas vadlīnijas, kas būs saistošas izglītības procesā. Vadlīnijas ietver 12 izkopjamus un praktizējamus tikumus. To vidū ir atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance.

Noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tostarp tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā.

Saskaņā ar izstrādāto kārtību izglītības procesā ir jāveicina izglītojamā izpratne par atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts.

Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā. Tāpat mērķis ir veicināt izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei.

Noteikumos tiek atrunāta gan izglītības iestādes un pedagoga, gan arī izglītojamo vecāku tiesības un pienākumi audzināšanas kontekstā.

Kopumā vadlīniju izstrādes procesā trīs apspriedēs piedalījās 42 personas, no tām 38 personas pārstāvēja 23 nevalstiskās organizācijas, bet četri cilvēki piedalījās kā privātpersonas.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS