Skaidrs
Rīga
10°
Skaidrs
LV RU
Novadu ziņas

Mantas dēļ sakašķējas Liepājas luterāņi un viens otru apvaino zādzībās, melošanā un reiderismā (41)

 
26.jūlijs 2016  06:10

Skandāls ap Liepājas Krusta luterāņu draudzi, kuras vairums izstājās no Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīcas (LELB) pēc tam, kad tā aizliedza sievietēm kļūt par mācītājām, pieņemas spēkā. Starp draudzi un LELB notiek cīņa par īpašumiem un tiesībām sludināt Dieva Vārdu.

Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze pie dievnama durvīm, pa kurām nu viņam ieeja liegta. Kašķis Liepājas luterāņu starpā ar katru dienu uzņem apgriezienus.

Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze pie dievnama durvīm, pa kurām nu viņam ieeja liegta. Kašķis Liepājas luterāņu starpā ar katru dienu uzņem apgriezienus.

Karojošās puses viena otru apsūdz reiderismā un zādzībās, likumu neievērošanā un melošanā. Ticīgo villošanās peripetijās iesaistīta arī laicīgā vara – policija, Uzņēmumu reģistrs un tiesa. Nav izslēgts, ka latviešu luterāņu savstarpējais strīds ar laiku būs jāizšķir arī Eiropas tiesai.

Sieviešu ordinācijas jautājums šķeļ luterāņu baznīcu
Jūnija sākumā ar niecīgu balsu vairākumu LELB sinode pieņēma lēmumu, ka sievietes nevar kļūt par garīdzniecēm, jo tas, lūk, esot pretrunā ar Svētajiem Rakstiem, kaut gan absolūtais Pasaules luterāņu federācijā ietilpstošo baznīcu atzīst, ka sievietes drīkst kāpt kancelē. LELB garīdznieki un draudžu locekļi, kuri neiebilst pret sieviešu ordināciju, pārsvarā klusējot pakļāvās lēmumam. Tiek pieņemts, ka viņi klusējot sieviešu diskriminācijai pakļāvās, baidoties pazaudēt jumtu virs galvas. Baznīcas īpašumi ir reģistrēti uz LELB, nevis katras atsevišķas draudzes vārda. Ja kādi LELB locekļi protestēs pret baznīcas kārtību, tad viņi varētu palikt pliki un nabagi – ne tikai bez īpašumiem, bet arī vietas, kur pielūgt Dievu.

Tomēr ne visi pakļāvās LELB sinodes lēmumam. Liepājas Krusta draudze ar tās mācītāju Mārtiņu Urdzi izstājās no LELB un pievienotās tā dēvētājai trimdas baznīcai jeb Latvijas evaņģēliski luteriskai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL), kura ir sieviešu ordinācijas piekritēja un kuras galvgalī ir Amerikas latviete, arhibīskape Lauma Zušēviča.

Baznīcas Virsvalde nodarbojoties ar reiderismu
Pretreakcija ilgi nebija jāgaida. LELB drīz vien paziņoja, ka no Krusta draudzes izstājušies vien atsevišķi locekļi, bet pati draudze tomēr paliek LELB sastāvā. Te jāteic, ka „palicēju” skaits gan ir gaužām niecīgs. Ja Krusta draudzē ir reģistrēti120 cilvēki, tad no LELB kolektīvi ar draudzes mācītāju priekšgalā izstājās ap 90 cilvēku. Daļa pēc skandāla vairs vispār neliekas zinis par iešanu baznīcā. Par palikšanu LELB sastāvā balsoja tikai kādi desmit draudzes locekļi.

Tas arī bija iegansts LELB paziņot, ka turpmāk Krusta draudzes dievnamā drīkst saimniekot tikai tie, kuri paliek LELB sastāvā. Baznīcas Visvalde ar tās juristi Anitru Vanagu priekšgalā izlauza baznīcas durvis un nomainīja atslēgas, lai turpmāk dievnamā varētu iekļūt tikai LELB piekritēji. Tagad tur uz svētdienas dievkalpojumiem pulcējas ap desmit cilvēku. Savukārt Urdze ar savu ganāmpulku pārcēlās uz Diakonijas centra namu. Tomēr arī Diakonijas centrs „pēc papīriem” skaitās LELB īpašums un tagad šķeltnieki bīstas, ka turpmāk viņus varētu neielaist arī šai namā.

Jautāta, kādēļ Krusta draudzes dievnamam nomainīta atslēga, LELB juriste portālam liepājniekiem.lv skaidroja: „Atslēga tika nomainīta, jo no dievnama sāka pazust mantas – sintezators jeb mazās ērģelītes, Dziesmu grāmatas, Dievgalda trauki un cits. Tā kā esmu atbildīga par īpašumu, tad pieņēmu lēmumu atslēgu nomainīt”. Urdze saka, ka neko nav zadzis – draudze vien no dievnama uz Diakonijas centra namu pārnesusi mantas, kas piederējušas diakonijas darba veicējiem.

No LELB apskāvieniem aizgājusī draudze uzskata, ka to nedrīkst izlikt no telpām, kuras tā visus šos gadus cēlusi un uzturējusi. Tādēļ pārliecināta – LELB īsteno reiderismu, lai piesavinātos īpašumus un tiem izliktu patiesos tās saimniekus. Urdze Kasjauns.lv pastāstīja, ka Krusta draudze par LELB patvaļu uzrakstījusi iesniegumu policijai, bet tā to pieņēmusi tikai zināšanai. „Tas drīzāk ir juridiskas dabas jautājums, jautājums par patiesību,” saka Urdze. Mācītājs arī piebilst, ka šajā gadījumā runa neesot par īpašumiem, kas nes peļņu, bet gan īpašumiem, kas nepieciešami Dieva pielūgšanai un draudzes kalpošanai – dievnamu un Diakonijas centru.

Viss liek domāt par to, ka šai gadījumā runa ir par to, ka baznīca, kura stāv uz vienīgiem pareiziem „bibliskiem principiem” – LELB, nevēlas pieļaut, ka tās telpas apgāna ticības brāļi – ķeceri, kuri atbalsta sieviešu ordināciju.

LELB Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers vietējā televīzijā izteicies: „Nav jau visa draudze aizgājusi, ir liela daļa draudzes aizgājusi individuāli. Un tā daļa, kas ir palikusi, tā arī ir palikusi, tā arī paliek draudze un tai paliek visi īpašumi. Un viss turpinās. Viņiem būs jauns mācītājs un tur nekādas izmaiņas nenotiks. Kas ir aizgājuši – tie ir aizgājuši”.

LELB cīnās arī par cietiem īpašumiem
Jāteic, ka šis nav pirmais šāda veida gadījums. Piemēram, 2014. gadā LELB vienpusīgi lauza īres līgumu ar Rīgas LELBĀL draudzi, kura īrēja telpas dievkalpojumu norisei Rīgas Vecajā svētās Ģertrūdes baznīcā. Iemesls bija tīri formāls, bet patiesībā uz šādu soli LELB pamudināja tas, ka par draudzes mācītāju tika ordinēta sieviete – Ieva Puriņa.

Tāpat LELB strīds turpinās ar vēl divām LELBĀL draudzēm Kurzemē – Aizputē un Valtaiķos. Aizputes draudzes īpašumi Zemesgrāmatā ir ierakstīti uz draudzes vārda. Draudzei pieder arī zeme, kura tiek iznomāta apkārtnes lauksaimniekiem un iegūtā peļņa tiek atvēlēta gan dievnama, gan mācītāja uzturēšanai. Tagad Aizputes draudzes īpašumus grib atgūt LELB un, pēc visa spriežot, varētu būt gaidāmi kādi tiesu darbi.

Savukārt Valtaiķu draudzes īpašumi ar tiesas lēmumu nu Zemesgrāmatā ir ierakstīti uz LELB vārda, kaut arī draudzes rīcībā ir noraksts no 1939. gada Zemesgrāmatas, kurā melns uz balta rakstīts, ka Valtaiķu draudzes īpašumi – baznīca un zeme – ir draudzes, nevis LELB Virsvaldes īpašums.

Kurzemes luterāņiem lielākās bažas jau nerada tas, ka draudžu īpašumi pāriet baznīcas Virsvaldes valdījumā, bet gan tas, ka LELB tos pazudina – Virsvalde īpašumus pārdod, lai gūtu tūlītēju peļņu, bet pēc tam – kaut vai grēku plūdi.

Savukārt LELBĀL sevi uzskata par tādu pašu Latvijas luterāņu pārstāvi, kā LELB, jo LELBĀL pēc Otrā pasaules kara izveidoja Latvijas luterāņi, kuri bija devušies bēgļu gaitās. Tiek pieļauts, ka nākotnē abu latviešu luterāņu baznīcu strīds varētu tikt skatīts pat Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Otrdien, 26. jūlijā, Rīgā notiks LELBĀL Latvijas apgabala konvents, kurā spriedīs arī  par abu latviešu luterāņu baznīcu attiecībām.

„Pagrimums un morāles trūkums”
Liepājas luterāņu kašķis izraisījis arī asas interneta lietotāju diskusijas. Sevišķi daudz komentāru sastopami portālā liepajniekiem,lv. Lūk, daži:
 
Anita Vaļuka (ex Muižniece): „Murgs! Kas tik tai Latvijā nenotiek dēļ mantas! Baznīcai un Dievam pat nav miera no mantkārīgajiem! Kauns Vanagai!”
 
.....: „Izcila paraugstunda par „ticīgo” īstajām vērtībām, to realizācijas metodēm, darbībām. Pārņem dziļš kauns to visu lasot”.
 
Upss: „Godīgāks un patiesāks cilvēks kā Mārtiņš nav redzēts. Tas, kas notiek no Vanagas puses, ir nepieļaujama vardarbība. Ar viltu un spēku pārņemt lietas nav liela māksla. Kāda draudze palika? Viena vienīga vecene, kura tur visu čakarē”.
 
Sky: „Man kauns par tādām baznīcām, kur mantiskais tiek turēts augstāk par garīgo. Izskatās, ka Dieva Vārds viņiem ir svešs”.
 
Pirms: „20 gadiem iznāca pabūt Rīgā - konsistorijā. Ak, vai! Biju iedomājusies baznīcu virsvadības iestādi pilnīgi citādu! Tur laicīgais sita augstāku vilni nekā jebkurā citā valsts iestādē! Tālāk nerakstīšu...”
 
Fffffffffff: „Ja tie būtu sātanisti, tad gan, bet kristiešiem kauns kauties par mantu. Pagrimums un morāles trūkums”.
 
Sela: „No padomju laikiem baznīca tika nīdēta un grauta, vēlāk tas turpinājās ar pilnīgi jaunu sparu. Pievienojās mūsu mīļie ārzemju latvieši ar saviem ekstra liberālajiem uzskatiem un Svēto Rakstu noliegšanu, cenšoties baznīcu pārvērst par rokdarbu pulciņu. Neizdosies vis!!!”
 
Lapsis: „Nu tad paskaidrojiet man, pagānam, kas šiem klauniem ir kopīgs ar Dievu? Vai tad Dievs nav visiem viens? Vai tiešām ir vajadzīga speciāla vieta, kur lūgt piedošanu kādam nezināmam vīrelim, kuru neviens nav redzējis, un stulbi domāt, ka tev visi sliktie darbi tiks piedoti? Ar ko šie mantkārīgie ļautiņi atšķiras no tiem, kuri dauza galvu pret zemi, bet pēc tam iet izvarot un slepkavot neticīgos? Vai tāda ir ticība Dievam? Ja tā, tad es labāk ticēšu slotas kātam vai folšim, vai kam citam, kas dod kādu reālu labumu man vai kādam citam, nevis liekulīgai reliģijai”.
 
Rakaris: „Baznīca ir pārvērtusies par tādu pašu zagļu kantori, kā Saeima, paskatieties kā ar naudām šeptējas Vanags un citi Rīgas baznīcēni!!! Un bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem un dieviņa slavināšanas aizsegā. Dievam jātic sirdī nevis jāklausa tos zaglīgos mācītājus!”
 
Gribētos saprast: „Vai šī plēšanās starp tām Dieva avīm ir ikdiena, vai kaut kas ārkārtējs? Man ir tāda sajūta, ka tiem cilvēkiem ar Dievu nav nekāda sakara, bet ir novākušies kaut kādi blēži!”

Strīds par Liepājas Krusta baznīcas likteni



Elmārs Barkāns/Foto: liepajniekiem.lv/Video: TV “Kurzeme”






Komentāru noteikumi