Skaidrs
Rīga
11°
Skaidrs
LV RU
Sabiedrībā

Kritizē VID ģenerāldirektora izvēles procesu. Latvijā ir ap 30 cienīgu šī amata kandidātu (70)

 
28.jūlijs 2016  13:08

Latvijā ir ap 30 cilvēku, kuri varētu ieņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, tādēļ nav pieņemama vadītāja iecelšana bez konkursa, uzskata personāla atlases profesionāļi. Nav saprotams, kādēļ atklāta konkursa vietā ģenerāldirektora amatam cilvēks tiek bīdīts „sarunāšanas kārtībā”.

Finanšu ministre Danas Reiznieces – Ozolas (no kreisās) vēlme VID ģenerāldirektores amatā bez konkursa iebīdīt pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu izpelnījusies personāla atlases profesionāļu kritiku. Tas neveicina sabiedrības uzticību VIDam un pārliecību, ka dienestā varētu notikt kvalitatīvas reformas.

Finanšu ministre Danas Reiznieces – Ozolas (no kreisās) vēlme VID ģenerāldirektores amatā bez konkursa iebīdīt pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu izpelnījusies personāla atlases profesionāļu kritiku. Tas neveicina sabiedrības uzticību VIDam un pārliecību, ka dienestā varētu notikt kvalitatīvas reformas.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola rosinājusi VID ģenerāldirektores amatā apstiprināt pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Galīgo lēmumu ministre pieņems pēc tam, kad Koļegova būs tikusies ar valdības koalīcijas partijām, kā arī uzņēmēju organizācijām. Viņu VID vadītājas amatam izvirzīja pēc tam, kad bez rezultātiem bija beidzies konkurss uz šo amatu. Jautājums par Koļegovas apstiprināšanu VID vadītājas amatā varētu tikt pieņemts nākamnedēļ, kad no atvaļinājuma uz vienu dienu atgriezīsies ministru prezidents Māris Kučinskis, lai lemtu par viņas apstiprināšanu VID vadītājas amatā.

„To nevar vērtēt pozitīvi, un likumsakarīga ir šā procesa neizdošanās”
Personāla atlases speciālisti uzskata, ka Koļegovas virzīšana VID ģenerāldirektores amatam bez atklāta konkursa ir visnotaļ dīvaina. Tas izskatās pēc tā, ka valdība jau iepriekš ir vienojusies par to, kam jābūt VID vadītājam.

„Pedersen&Partners” klientu direktors Kaspars Kauliņš „Latvijas Avīzei” paudis, ka Latvijā ir pietiekami daudz augstākā līmeņa vadītāju, kuri varētu ieņemt VID vadītāja posteni, un tāds jāizvēlas caurspīdīgā konkursā. Par VID ģenerāldirektora izvēles procesu viņš saka: „To nevar vērtēt pozitīvi, un likumsakarīga ir šā procesa neizdošanās, jo amats ir nepievilcīgs, gaidas lielas, izaicinājumi milzīgi. Pārmaiņas nav iespējamas arī bez politiskā atbalsta.”

Kauliņš norāda, ka atalgojums varētu būt viens no stimuliem, kas ļautu uzņemties šo amatu. Pašreiz gan esot grūti spriest, cik vērienīgām jābūt pārmaiņām pašā organizācijā. Proti, sabiedrība redz negācijas, bet noteikti pašā organizācijas iekšienē ir spēcīgi darbinieki, kas spētu īstenot pārmaiņas. Kauliņš uzskata, ka šobrīd Latvijā varētu būt pieci līdz desmit augstākā līmeņa vadītāji, kas varētu vadīt VID.

„Reizēm rodas sajūta, ka kandidāts jau ir atrasts, pirms process notiek”
Skaidrojot kritērijus, pēc kuriem būtu jāizvēlas VID vadītājs, „Amrop” vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa norāda: „Kritērijiem jābūt pieskaņotiem konkrētā amata specifiskajām prioritātēm. Ja iestāde ir jāreformē, lai iekasētu vairāk nodokļu, apkarotu nodokļu nemaksātājus vai efektivizētu pašu iestādi, tad tam ir jāparādās prasību sarakstā”. VID vadītāja konkursa noteikumos šādu prasību neesot bijis. Ja ir mērķis atrast prasmīgu vadītāju, tad jābūt definētām prasībām, kāda veida specifiskām kompetencēm ir jāatbilst kandidātiem. Tāpat svarīgi ir paplašināt kandidātu loku – to nedrīkst ierobežot.

Viņasprāt, šobrīd Latvijā ir ap 20 – 30 augstākā līmeņa vadītāju, kas varētu ieņemt VID vadītāja posteni. Tiesa, tikai publicējot sludinājumu un neuzrunājot piemērotus kandidātus, diez vai viņi paši pieteiksies.

Aigai Ārstei-Avotiņai reizēm esot sajūta, ka „kandidāts jau ir atrasts, pirms process notiek, un tad tiek veiktas darbības, lai ierobežotu kandidātu loku”. Viņa gan nezināja, vai to var attiecināt uz VID vadītāja izraudzīšanās procesu.

„Atlases process nedrīkst būt formalitāte”
Savukārt Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs Andris Grafs „Latvijas Avīzei” teica: „VID ir jāvada izglītotam un pieredzējušam profesionālim ar nevainojamu reputāciju, kuru novērtē nodokļu maksātāji. Viņam jābūt līderim ar redzējumu par VID darbu, turklāt politiski neatkarīgam.”

Svarīgi, lai atlases process būtu caurskatāms. Ļoti būtiski ir nodrošināt, lai izsludinātie konkursi uz jebkuru vadošu amatu nebūtu formalitāte. Vadītāju atlases procesā jāievēro labākā prakse par atlases procesa kopējās stratēģijas definēšanu, konkursa komisijas sekmīgu darbību, kā arī par atlases procesa komunikāciju un potenciālo kandidātu uzrunāšanu pieteikties konkursā.

Latvijā ir pietiekami daudz augstākā līmeņa vadītāju, kuri varētu ieņemt VID vadītāja posteni, domā eksperts. Nevēlēšanos kandidēt uz šo amatu varot skaidrot dažādi, tomēr divi iemesli ir īpaši būtiski – necaurskatāms atlases process un neatbilstošs atalgojums VID vadītāja amatam. Pēc nesekmīgā konkursa ir jāizdara attiecīgi secinājumi un jāpārskata šis atalgojums, tad jāsludina jauns konkurss, jāpiesaista personāla atlases uzņēmums, kas vadītu procesu un motivētu profesionāļus kandidēt, pārliecināts Grafs. Viņaprāt, konkursā būtu jāpiedalās visiem interesentiem, arī publiski nosauktajiem VID vadītāja kandidātiem.

Caurskatāms un godīgs VID vadītāja atlases process tikai vairotu uzticību VID darbam, savukārt kandidāta izraudzīšanās neskaidrā procesā palielina riskus nevēlamai politiķu ietekmei, arī uz nākamā vadītāja ikdienas darbu un lēmumiem, teic Grafs.

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi