Apmācies, neliels sniegs
Rīga
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Sabiedrībā

Pikniks ar telti un grilu. Latvijas pilsētām šiem priekiem ir katrai savi noteikumi (2)

 
29.jūlijs 2016  06:01

Vasaras atvaļinājumu laikā daudziem aktuāls ir jautājums – kur, dodoties pie dabas, drīkst celt teltis, kurināt ugunskurus un grilus. Pārsvarā pašvaldības nav izstrādājušas īpašus noteikumus, kur drīkst celt teltis un rīkot grila piknikus. Vienīgi ugunskurus nedrīkst kurināt, kur ienāk prātā.

Pašvaldību kārtības noteikumi var būt visnotaļ atšķirīgi. Vienas vietvaras teic, ka būvēt teltis un kurināt grilus var visur, kur ir brīva vieta. Citas atkal stingri reglamentē, kur to drīkst darīt.

Pašvaldību kārtības noteikumi var būt visnotaļ atšķirīgi. Vienas vietvaras teic, ka būvēt teltis un kurināt grilus var visur, kur ir brīva vieta. Citas atkal stingri reglamentē, kur to drīkst darīt.

Teorētiski uzsliet telti un kurināt grilu drīkst visur, kur vien to vēlaties, ja tas nav aizliegts. Latvijas lielākajās pilsētās, kā, piemēram, Daugavpilī tas gan ir strikti reglamentēts. Toties ugunskuru gan nedrīkst kurināt visur, tas nav pieļaujams aizsargājamās dabas teritorijās, pludmalē, kāpās un mežos (ugunsnedrošajā periodā). Dažas pašvaldības noteikušas īpašas vietas, kur drīkst kurināt ugunskurus, izņemot Līgo svētkus. Tāpat pikniku aizsargājamās dabas teritorijās drīkst rīkot tikai īpaši norādītās vietās. Tas, protams, attiecas uz valsts un pašvaldības teritorijām. Ja atpūtu ar teltīm gribat noorganizēt kādā privātīpašumā, tam ir jāsaņem īpašnieka atļauja. Jāuzsver, ka celt teltis un kurināt ugunskurus nedrīkst arī ūdeņu aizsargjoslās (kāpās, 10 metri no krasta), ja tur nav izveidota īpaša atpūtas vieta un to nav aizliedzis īpašnieks.

Ko drīkst galvaspilsētas mežos, parkos un pludmalēs?
Rīdzinieki, piemēram, neko nebūs pārkāpuši, ja grilu uzstādīs Ķengaraga vai Bolderājas parkā. Vienīgi pašvaldība norāda, ka tas nedrīkst traucēt citiem cilvēkiem. Šādā gadījumā pašvaldības policija var jūs ar visiem piknika piederumiem aizraidīt prom. Rīgā ir visnotaļ daudz vietu, kur drīkst sauļoties un rīkot piknikus - zaļajā zonā ap Māras dīķi, Mārupītes dabas parkā, Piejūras parkā, kā arī Ķengaraga, Strazdumuižas, Ozolaines, Dzegužkalna, Nordeķu, Uzvaras, Bišumuižas, Anniņmuižas un Ēbelmuižas parkā. To drīkst darīt arī Kleistos pie Hapaka grāvja, Biķernieku, Šmerļa, Juglas, Ziepniekkalna, Ulbrokas, Imantas un Bolderājas zaļajā masīvā un daudzās citās vietās. Tomēr celt teltis galvaspilsētas parkos un apstādījumos nedrīkst.

Rīgas pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis Kasjauns.lv skaidro: „Rīgas Sabiedriskās kārtības noteikumos noteikti ierobežojumi Rīgas pilsētas peldvietās, kā, piemēram, tajās aizliegts ievest dzīvniekus, celt teltis, kurināt ugunskurus, staigāt pa kāpu aizsargstādījumiem, veikt rakšanas darbus un iegūt smiltis. Peldvietās ugunskuru kurināšana ir aizliegta, tomēr nav aizlieguma par grila izmantošanu. Tāpat jāatceras, ka organizējot piknikus, jāatceras aiz sevis sakopt. Par šo prasību neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 71 eiro.
 
Tāpat visiem ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja nav noteikts citādi. Jāuzsver, ka Ugunsdrošības noteikumi aizliedz mežā kurināt ugunskuru vai veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Runājot par pikniku, nav ierobežojumi, kas liegtu doties pie dabas ar draugiem vai ģimeni. Protams, šī atpūta plānojama, nekaitējot meža augiem vai dzīvniekiem. Līdzīgi ir ar telšu celšanu, pārgājieniem vai citām veselīgā dzīvesveida aktivitātēm”.

Katrā pašvaldībā savi noteikumi
Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ance Saulīte Kasjauns.lv norādīja: „Cēsu novada pašvaldībā nav izstrādāti īpaši noteikumi attiecībā uz telts vietām un griliem. Vienīgi noteikumi aizliedz dedzināt atkritumus, tai skaitā zaļos atkritumus, izņēmums ir slimie koki un zari. Ja vien grils vai telts netraucē apkārtējiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, to visu Cēsīs var organizēt”.

Savukārt Rēzeknes domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs Kasjauns.lv teica: „Konkrētu normu, kas nosaka, kur pašvaldībā drīkst celt teltis un kurināt ugunskuru, nav. Rēzeknes pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos vienīgi ir atrunāts: „Par ugunskuru kurināšanu, izņemot publiskos pasākumus, kuros ugunskuru kurināšana ir saskaņota ar pilsētas domi, un Līgo svētkus, uzliek naudas sodu līdz 350 eiro”. Šis punkts vairāk attiecas uz lieliem ugunskuriem, kuri varētu traucēt citiem iedzīvotājiem. Izplatītākie piemēri ir veco mantu un zāles dedzināšana rudenī un pavasarī.

Grilam un telšu celšanai nav speciāli ierīkotu vietu, kā arī nav īpaši izcelts, kur to darīt aizliegts. Privātīpašuma teritorijā to ir atļauts darīt, ja vien tas netraucē apkārtējiem iedzīvotājiem”.
 
Toties Daugavpils pašvaldības policija Kasjauns.lv informē: „Daugavpilī ir ierīkotas speciālas atpūtas vietas pie ūdenskrātuvēm - galdiņi un soliņi ar grila vietu, tur ir atļauts atpūsties. Šādas vietas ir pie Daugavas, pie Šūņu ezera un Ruģeļu ūdenskrātuvē. Daugavpils pilsētas domes noteikumi nosaka, ka publiskās vietās aizliegts uzstādīt telti, ierīkot naktsmītni vai kurināt grilu, uguni ārpus šim mērķim noteiktām vietām. Par to izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 71 eiro”.

Carnikavas pašvaldības policijas vecākā inspektore Elēna Spilva Kasjauns.lv informēja, ka Carnikavas novadā teltis drīkst celt speciāli šim nolūkam ierīkotajās vietās pie Novadpētniecības centra, kā arī Atpūtas un Ozolu ielu galos Carnikavā pie Gaujas.

„Šajās trijās vietās drīkst arī kurināt ugunskurus (tiem ir speciāli ierīkotas vietas), un jābūt klāt personai, kas ugunskuru pieskata. Pametot atpūtas vietas, jāsavāc un jāizmet savi atkritumi. Par saistošo noteikumu pārkāpumiem var sodīt brīdinot vai uzliekot naudas sodu līdz 210 eiro. Attiecībā par  griliem ierobežojumu nav, tomēr nebūtu vēlams tos kurināt mežā, jo tur ir lielāka ugunsbīstamība.

Savukārt dabas parkā „Piejūra”, kas Carnikavas novadā plešas ceturtdaļā teritorijas, stingri aizliegts celt teltis un kurināt ugunskurus. Sodi par šādiem pārkāpumiem fiziskām personām ir no 30 līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām – no 200 līdz 2000 eiro,” skaidroja Spilva.

Jelgavas pašvaldības policija s juriste Aira Dimpere Kasjauns.lv pastāstīja:
„Publiskajā ārtelpā Jelgavā ugunskuru drīkst kurināt, tikai saskaņojot ar pašvaldības iestādi „Pilsētsaimniecība”. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem arī daudzdzīvokļu mājas pagalms uzskatāms par publisko ārtelpu. Saistošie noteikumi stingri aizliedz celt teltis, kurināt ugunskurus vai grilēt peldvietās. Nav aizliegumu celt teltis, kurināt ugunskurus vai grilēt savas privātmājas dārzā, taču stingri ir aizliegta riepu un citu sadzīves atkritumu dedzināšana”.
 
Latvija - viena no retajām Eiropas valstīm, kur atļauts brīvi doties mežā
Akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” komunikācijas speciālists Ainārs Sedlenieks Kasjauns.lv teica: „Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur jebkurš cilvēks var brīvi doties mežā. Likums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts, pašvaldības un privātajos mežos, ja vien īpašnieks to nav aizliedzis un izvietojis pārvietošanās ierobežojuma zīmes. Pārvietošanos mežā var ierobežot arī ugunsdrošības apsvērumu dēļ un īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs. Šādos gadījumos attiecīgajai teritorijai jābūt norobežotai ar brīdinājuma zīmēm.

Mežos ārpus aizsargājamām teritorijām ir atļauta telšu celšana jebkurā vietā un laikā. Aizsargājamās dabas teritorijās, dabas parkos, liegumos, kāpās un ūdeņu aizsargjoslās teltis drīkst celt tikai īpaši norādītajās vietās vai pēc vienošanās ar zemes īpašnieku.
Ugunskurus mežā var kurt šim nolūkam norādītajās vai speciāli iekārtotajās vietās. Kad Valsts meža dienests, mežos izsludina ugunsbīstamības periodu (parasti no aprīļa līdz septembrim), ārpus labiekārtotām atpūtas vietām ugunskurus kurt ir aizliegts. Šādos gadījumos lieliski var noderēt grils”.

Par ugunsdrošības prasību pārkāpumiem mežā fiziskām personām uzliek naudas sodu no 30 līdz 350 eiro, bet juridiskām personām – no 70 līdz 700 eiro.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests brīdina: „Pirms iekurināt ugunskuru, pārliecinieties, vai pašvaldības saistošie noteikumi atļauj kurināt ugunskuru, vai arī tas ir aizliegts un par to pienākas bargs sods. Vietās, kur atļauts kurināt ugunskurus, jāizvēlas tāda vieta, kur tuvumā nav sausa zāle vai koki un viegli uzliesmojoši priekšmeti, kas var aizdegties. Ugunskura vietu sagatavo, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus, lai tā būtu ierobežota. Pirms došanās prom jāatceras, ka ugunskurs ir jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna. Visērtāk ir paņemt līdzi pudeli ar ūdeni, ko uzliet uz ugunskura pirms došanās prom. Nededziniet plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem”.

Elmārs Barkāns/Foto: Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS