Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
112

Naida kurinātājus cietumā nesēdina - viņi izsprūk sveikā ar nosacītu vai naudas sodu (54)

 
31.jūlijs 2016  06:10

Krimināllikums paredz bargu sodu par tā saucamo naida runu – atkarībā no tā, kur un kad cilvēks izsaka rasistiskus, reliģisku un cita veida naidu izraisošus izteikumus draud pat desmit gadu ilgs cietumsods. Tiesu praksē tik bargu sodu gan nepiespriež. Vainīgais izsprūk sveikā ar nosacītu sodu vai piespiedu darbu.

Skaidrojam, kas īsti ir naida runa un cik tālu drīkst atļauties iet, sociālajos tīklos vai portālos pie ziņām izsakot savu viedokli.

Skaidrojam, kas īsti ir naida runa un cik tālu drīkst atļauties iet, sociālajos tīklos vai portālos pie ziņām izsakot savu viedokli.

Latvijas Krimināllikuma 78. pantu mīl piesaukt vietā un nevietā. Tas paredz kriminālatbildību par nacionālā, etniskā un rasu naida kurināšanu jeb tā saukto naida runu. Par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu, dzimumu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu vainīgajam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods. Ja noziegums izdarīts grupā vai to veikusi valsts amatpersona var sodīt ar cietumsodu līdz pieciem gadiem, bet ja tas saistīts ar vardarbību - līdz pat desmit gadiem.

Praksē gan šis likuma pants tiek piemērots salīdzinoši reti. Pēdējos gados pēc šī Krimināllikuma panta vidēji gadā tiek uzskati kādi pārdesmit kriminālprocesi. Vainīgie izsprūk sveikā ar nosacītu sodu, piespiedu darbu vai pat ar salīdzinoši nekaitīgu tiesas mutisku aizrādījumu.

Kas ir naida runa?
Tomēr publiskajā telpā naida runas izpausmes ir sastopamas teju katru dienu. Latvieši lamājas uz krieviem, krievi uz latviešiem, bet visi kopā uz patvēruma meklētājiem un gejiem. Interneta komentāri ir pārplūdināti ar naida izteikumiem.

Latvijas Cilvēktiesību centrs definē, kas ir naida noziegums un naida runa: „Saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja definīciju naida noziegums ir  jebkurš noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziegums pret personu vai īpašumu, kad cietušais, vieta vai nozieguma mērķis ir izvēlēti pēc to faktiskās vai šķietamās saiknes, atbalsta, piederības vai dalības grupā. Grupa var balstīties uz tās locekļu reālu vai šķietamu rasi, nacionālo vai etnisko izcelsmi, valodu, ādas krāsu, reliģiju, dzimumu, vecumu, fizisko vai garīgo invaliditāti, seksuālo orientāciju vai citu līdzīgu pazīmi.
 
Naida runa pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot: neiecietību, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem”.

Krimināllikuma 78. pantu piemēro salīdzinoši reti
Cilvēktiesību centra pērn publicētajā pārskatā teikts, ka Latvijā visskaudrāk ar naida runu jāsaskaras seksuālajām minoritātēm. 48% Latvijas seksuālo minoritāšu pārstāvju atzinuši, ka saskārušies ar neiecietību jeb naidu. Savukārt apgalvojumam, ka krievvalodīgajiem no pamatnācijas puses jāsaskaras ar neizmērojamu naidu it kā nebūtu pamata. Cilvēktiesību pārskatā teikts, ka Eiropā viskomfortablāk jūtas šādas etniskās minoritātes: bijušās Dienvidslāvijas pilsoņi Luksemburgā un Austrijā, turki Bulgārijā un krievi Latvijā.

Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana sacītais maijā, ka latvieši izceļas ar savu naidu pret krieviem un ebrejiem, tā īsti pamatots nebūtu.

Drošības policijas informācija liecina, ka tā 2011. gadā ierosinājusi 11, 2012. – 18, 2013. – 22, 2014. – 13, bet pērn – desmit kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 78. panta. Pārsvarā visi šie procesi ierosināti par naida runu, kas izteikti interneta komentāros un rakstos. Praksē reālu cietumsodu par šo noziegumu nepiemēro.

Ne visas ierosinātās lietas arī beidzas ar notiesājošu spriedumu. Bieži vien kāda izteikumus juridiski arī nevar traktēt kā naida runu. Pēdējā laikā plašu sabiedrības rezonansi ieguva Lipmana izteikums, kurā viņš apgalvoja, ka latvieši ir krievu un ebreju nīdēji, bet dziesminieks Kaspars Dimiters aicināja Krievijas karaspēku Latviju atbrīvot no viņa nīstajiem „sorosistiem”. Drošības policija Kasjauns.lv apstiprināja, ka šie izteikumi veicina neiecietību, bet nav pamata mutesbajārus saukt pie kriminālatbildības, jo formāli viņu tiesības uz izrunāšanos aizsargā vārda brīvība.

Tukuma zemessargs un Jūrmalas jahtsmenis – vareni muldoņas
Tomēr naida runas „varoņiem” ar nepatikšanām jārēķinās.

Janvāra vidū plašu rezonansi ieguva Tukuma zemessarga Sandra Lagzdiņa internetā publicētais komentārs, kurā viņš izteicis atbalstu kādam tukumniekam, kurš aicinājis brutāli izrēķināties ar patvēruma meklētājiem. Zemessargs piedāvāja bēgļiem galvā uzmaukt riepas un tās aizdedzināt. Šos izteikumus pašlaik vērtē likumsargi.

Zemessargs Sandris Lagzdiņš, kurš mīl pozēt ar ieročiem, neskopojas ar izteikumiem par patvēruma meklētājiem, aicinot tos dedzināt.

Zemessargs Sandris Lagzdiņš, kurš mīl pozēt ar ieročiem, neskopojas ar izteikumiem par patvēruma meklētājiem, aicinot tos dedzināt.

Sākotnēji šos ierakstus vērtēja Drošības policija, bet nesaskatīja savas izmeklēšanas kompetencē esošu noziedzīgo nodarījumu pazīmes (nodarījumi valsts drošības jomā), un līdz ar to lieta tika pārsūtīta Valsts policijai. Valsts policija kriminālprocesu kvalificējusi pēc Krimināllikuma 150. panta – sociālā naida un nesaticības izraisīšana.

Ņemot vērā, ka konkrētais Krimināllikuma pants, pēc kura process ir kvalificēts, līdz šim nav guvis plašu pielietojumu praksē, un šī panta formulējums un saturs prasa detalizēti vērtēt gan izteikumu būtību, gan to, kādas sekas radījuši vai varēja radīt konkrētie izteikumi, policija sadarbībā ar prokuratūru veic juridisko izvērtēšanu, vai šādi izteikumi šādā formā ir kvalificējami kā noziegums 150. panta izpratnē. Šobrīd vienai personai krimināllietā ir piemērots aizdomās turētās statuss. Policija procesa ietvaros arī joprojām vērtē ne tikai ieraksta autora izteikumus, bet arī tam sekojošos komentārus”.
 
Savukārt 30. jūnijā notika tiesas sēde, kurā grasījās tiesāt jahtkluba „Uzvara” „lielo bosu” Andri Brenci, kurš pērn internetā ievietojis vairākus komentārus – „sludinājumus”, kuros pieteicās par nēģeru šāvēju.

Starp citu, uz tiesas sēdi Brencis neieradās, un tā tika pārcelta uz 27.oktobri.

Starp citu, uz tiesas sēdi Brencis neieradās, un tā tika pārcelta uz 27.oktobri.


Brencis vairākās interneta vietnēs, tostarp arī pie kāda Kasjauns.lv raksta komentāros, publicēja šādu ierakstu: „Esmu nodzīvojis 8 mēnešus ASV, un nesatiku NEVIENU to labo nēģeri, kas būtu bijis izpalīdzīgs un atsaucīgs. Tāpēc, ja ir vajadzība pēc nigu atšāvējiem, esmu gatavs. Man tikai vajag „Maschinengewehr” 34 UN KĀDU, kas pados patronlenti. SKARBI? Toties patiesi”.
 
Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina Kasjauns.lv pastāstīja:

„Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore 2016. gada 29. janvārī pieņēmusi lēmumu, ar kuru Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai nodota krimināllieta, kurā kāda persona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētā persona automatizētā datu apstrādes sistēmā izdarīja darbības, kas vērstas uz rasu naida un nesaticības izraisīšanu, apzinoties, ka šādā veidā, iespējams, tiks veicināts interneta vidē nereti sastopamais naids un neiecietība pret negroīdu rases pārstāvjiem, apzinoties, ka ievietotais komentārs ir pieejams neierobežotam interneta lietotāju lokam.

„Veiktais ieraksts pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā, 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēku tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un ANO 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19. panta 1. un 2. daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām mutiski, rakstiski, drukājot, vai mākslinieciskās izpausmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo izplata uzskatus, kas ir vērsti uz rasu naida un nesaticības izraisīšanu,” teikts lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai”.

Osipova Latvijas karoga zaimošana neētiska, tomēr ne tiesājama
Vēl viena „naida lieta”, kura ieguvusi plašu sabiedrības rezonansi ir saistīta ar partijas „Par dzimto valodu!” līderi Jevgēņiju Osipovu. Kurzemes apgabaltiesa attaisnoja valsts karoga zaimošanā apsūdzēto Osipovu, kurš 2013. gadā valsts svētku laikā sociālajā vietnē „Facebook” ierakstīja, ka viņa meita no skolas atnesusi sarkanbaltsarkanu „figņu”.

Lentītes skolēniem dalītas Lāčplēša dienā, un viņš aizliedzis savam bērnam izmantot pie apģērba lentīti „puvušu asiņu krāsā”.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka Osipova darbībās nav noziedzīgā nodarījuma sastāva - iztrūkst noziedzīgā nodarījuma priekšmeta. Šādā gadījumā atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām apsūdzētais izvirzītajā apsūdzībā attaisnojams.

Krimināllieta nonāks Augstākā tiesā, jo lietu kasācijas kārtībā pārsūdzējusi Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra. Iepriekš pirmā līmeņa tiesa – Liepājas tiesa Osipovu par šo pārkāpumu bija sodījusi ar 100 stundu piespiedu darbu, bet šo lēmumu Kurzemes apgabaltiesa atcēla.

Kā šo tiesu praksi vērtēt? Osipovs tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 93. panta par valsts simbolu - karoga, ģerboņa un himnas – zaimošanu, bet vai šai gadījumā viņu nevajadzēja apsūdzēt pēc Krimināllikuma 78. panta par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu?

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis Kasjauns.lv pauda: „Iespējams, ka tiesa ļoti šauri ir interpretējusi Krimināllikuma 93. pantu, bet es to nevaru apgalvot. Iespējams, ka 78. pants būtu atbilstošāks, bet varbūt lieta tika izmeklēta balstoties uz konkrētu iesniegumu, kurā bija atsauce uz 93. pantu. Tur ir daudz nezināmo. Ceru, ka apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā”.
 
Bijušais tieslietu ministrs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš Kasjauns.lv teica: „No emocionālā viedokļa un kā Latvijas pilsonis uzskatu, ka Osipovs būtu sodāms. No juridiskā viedokļa būs grūti komentēt, jo: 1) apsūdzību uztur prokuratūra; 2) motīvi šādam spriedumam, acīmredzot, ir meklējami pašā spriedumā”.

Tiesu prakse: sodi pēc Krimināllikuma 78. panta
Lietu izskatīšana pēc apsūdzībām par Krimināllikuma 78. panta pārkāpšanu var ilgt gadiem. Tā piemēram vienā lietā, kur interneta komentārs tika uzrakstīts 2004. gada decembrī, personai mācoties 9. klasē, kriminālprocess tika uzsākts pēc trim gadiem – 2007. gada septembrī . Tā paša gada decembrī personai piemēroja naudas sodu 480 latu (683 eiro) apmērā.

Kopš gadsimta sākumā par naidīgu interneta komentāru rakstīšanu pārsvarā soda 15 – 24 gadus vecus jauniešus. Viņiem piespriež no 450 līdz 1400 eiro lielu naudas sodu. 2008. gadā pirmo reizi personu notiesāja ar piespiedu darbu, piespriežot 120 stundu ilgu piespiedu darbu.

Šopavasar Drošības policija pirmo reizi sākusi kriminālprocesu par reliģiskā naida nesaticības izraisīšanu. Drošības policija plašākus komentārus gan par šo lietu nesniedz.

Šī gada pirmajos mēnešos sākti četri kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 78.panta. Visas krimināllietas ir ierosinātas par komentāriem internetā. No šiem kriminālprocesiem trīs krimināllietas ir saistīta ar reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, savukārt viena lieta - ar nacionālā naida izraisīšanu.

Te jāpiebilst, ka naida runu kā pārkāpumu var kvalificēt arī pēc Krimināllikuma 150. panta, kas paredz sodu par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, kurā noteiktie soda apmēri ir līdzīgi 78. pantā noteiktajiem. Šeit gan jāpiebilst, ka 150. pants tiesu praksē tiek piemērots vēl retāk nekā 78. pants. Piemēram, 2014. gadā pēc šī panta netika ierosināts neviens kriminālprocess.

Elmārs Barkāns/Foto: ekrānuzņēmumi no „Facebook”, Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS