Apmācies, stiprs lietus
Rīga
16°
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Esi vesels

Pludmales iešļūcenes ir vēl bīstamākas par augstpapēžu kurpēm (11)

 
02.augusts 2016  13:19

Vasara ir 44 gadus vecās Sindijas Kraučeres-Raitas (Cindy Croucher-Wright) mīļākais gadalaiks. Viņa to arvien gaida, lai varētu beidzot likt skapī kurpes un nomainīt tās ar saviem iecienītajiem apaviem – pludmales iešļūcenēm.

Šķietami tik ērtās un ļoti populārās pludmales čības var radīt pamatīgus draudus veselībai.

Šķietami tik ērtās un ļoti populārās pludmales čības var radīt pamatīgus draudus veselībai.

“Es tās vilku vienmēr un visur, uzskatot, ka tā ar pati labākā izvēle,” stāsta Kraučere-Raita. “Nēsāju tās mājās, darbā, visur. Patiesībā nekad neesmu bijusi augstpapēdeņu cienītāja.”

Un ne jau tikai Sindijai ir šādi apavu valkāšanas paradumi. Pēdējos gados arvien vairāk sieviešu principā atsakās no augstpapēžu kurpēm, un zināmā mērā tas ir pateicoties brīdinājumiem, ka, 3 gadus ik dienu nēsājot augstpapēdenes, var neatgriezeniski sabojāt savas kājas, raksta “Daily Mail”.
    
Iešļūcenes ar “atdalītu pirkstu” – vissliktākā izvēle
Taču bēgšana no augstajiem papēžiem un šķietama ērtību meklēšana var novest citā galējībā. Pēdu speciālisti jeb podiatri apgalvo, ka vēl lielākus bojājumus veselībai var nodarīt pludmales iešļūcenes - ar siksniņu starp īkšķi un nākamo pirkstu. “Šādas iešļūcenes ir ļoti bīstamas,” brīdina klīnikas “Marigold” podiatrs Tariks Hans (Tariq Khan), “tie ir plānākie un neērtākie apavi, kādus vien varam iedomāties.”

"Šādas iešļūcenes turas uz kāju pirkstiem, un tas rada ļoti lielu slodzi gan pašiem pirkstiem, gan arī pēdas izliekumam," brīdina ārsts.

"Šādas iešļūcenes turas uz kāju pirkstiem, un tas rada ļoti lielu slodzi gan pašiem pirkstiem, gan arī pēdas izliekumam," brīdina ārsts.

Sindijai šī dzīves mācība bija ļoti sāpīga. Nodarbojoties ar savu vaļasprieku – skriešanu, viņa pirmoreiz pēdu sāpes sajuta 2011. gadā. Apmeklējot fizioterapeitu, Kraučere-Raita absolūti negaidīja, ka ārsta slēdziens būs tieši tāds: pie visa vainīgi viņas apavi.

Var izraisīt nopietnu iekaisumu
“Es sāku just svelošas sāpes pēdās – tās sākās no papēžiem un turpinājās pēdu izliekumā. Rītos, kāpjot ārā no gultas, sāpes bija tik asas, ka knapi varēju nostāties uz kājām,” stāsta Sindija, “Pēc 10 minūšu mokām jau kļuva vieglāk. Bet sāpes jutu vēl kādu laiku. Piemēram, pēdas mēdza sāpēt, kad darbā sēdēju pie galda.”
Fizioterapeite man noteica diagnozi – plantārais fascīts. Tas ir spēcīgs pēdas audu iekaisums.

“Ārste uzskatīja, ka tas ir manas masīvās paceles cīpslas un ikru dēļ – tās ir sekas tam, ka regulāri skrēju bez iesildīšanās,” saka Kraučere-Raita. “Man tika ieteikti dažādi vingrojumi un masāžas. Piemēram, ar kāju pirkstiem pacelt dvieli, kustināt ikrus un veikt pēdu masāžu ar pudeli, kas pilna ar ledusaukstu ūdeni. Taču simptomi turpinājās vēl 6 mēnešus.
Un tad kādā rudens dienā, uzvilkusi savas iemīļotās iešļūcenes ar “atdalīto pirkstu”, atkal devos uz vizīti pie fizioterapeita. Ārste man pajautāja, vai bieži tās nēsāja, un uzreiz pateica, ka beidzot atradusi manu sāpju cēloni,” atceras Sindija.

Apaviem jābūt ar nelielu papēdīti    
Pēc daktera Hana teiktā, Sindijas situācija ir ļoti raksturīga tiem, kuri nēsā platus apavus, taču vissliktākā izvēle ir pludmales čības - ar siksniņu starp īkšķi un nākamo pirkstu.
“Šādas iešļūcenes turas uz kāju pirkstiem, un tas rada ļoti lielu slodzi gan pašiem pirkstiem, gan arī pēdas izliekumam,” teic podiatrs, “Ideālā gadījumā visiem apaviem vajadzētu būt apmēram 3,5 cm augstam papēdītim. Ja papēdis nav pietiekami pacelts, tas nozīmē, ka uz pēdu ir pastiprināta slodze, un cīpslā, kas savieno Ahilleja cīpslu un kāju pirkstus, sākas iekaisums. Ja jums ir masīvi ikri, kas raksturīgi skrējējiem un augstpapēžu apavu nēsātājām, šis iekaisuma risks ir vēl lielāks.

Ja tomēr gribi turpināt nēsāt iešļūcenes, vajadzētu tās ik pēc pāris nedēļām nomainīt pret "parastajiem" apaviem, lai kājām un pēdām būtu iespēja pierast.

Ja tomēr gribi turpināt nēsāt iešļūcenes, vajadzētu tās ik pēc pāris nedēļām nomainīt pret "parastajiem" apaviem, lai kājām un pēdām būtu iespēja pierast.

Sāpes iesākumā parasti ir asas, durošas, bet vēlāk var kļūt hroniskas un pat dedzinošas. Sāpes var pastiprināties pēc slodzes – skriešanas vai staigāšanas. Taču visvairāk tās jūtamas, pirms kāpjat ārā no gultas.”
“Plantārā fascīta gadījumā var būt vajadzīgas steroīdu injekcijas, dažādas procedūras vai pat operācija. Lielākajai daļai cilvēku palīdz atpūta, pretiekaisuma zāles un labāki apavi. Kolīdz iekaisums ir mazinājies, es iesaku masēt pēdas un veikt stiepšanās vingrinājumus,” saka dakteris Hans.

Labāk izvēlēties sandales
Kaut arī negribīgi, tomēr Sindija savas mīļās iešļūcenes nomainīja pret sandalēm. Un bija pārsteigta. “No tā mirkļa mans plantārais fascīts vienkārši beidzās. Tas bija negaidīts atklājums un milzīgs prieks, ka varēšu turpināt nodarboties ar skriešanu, un man vairs nesāpēs pēdas. Tagad iešļūcenes nēsāju tikai īpašos gadījumos, bet pat pēc īsām pastaigām ar tām jau nākamajā dienā es jūtu sāpīgas sekas,” viņa saka.  
Bijušais anatomijas un cilvēka kustību pasniedzējs Riks Mellors neuzskata, ka iešļūcenes ir jānēsā visu dienu apavu vietā. It īpaši jau tad, ja iepriekš tās neesat valkājuši. “Britiem tās patīk nēsāt pie baseina vai pludmalē, un tas ir saprotams. Taču lielākā bēda ir tā, ka, kolīdz vasara ir klāt, visi nomet kurpes un steidz ieslidināt kājas šķietami ērtajās iešļūcenēs, kuras pārējā gada laikā nav nēsājuši. Šīs pēkšņās pārmaiņas var radīt sāpīgu iekaisumu, un problēmas var sākties pat salīdzinoši drīz.
Tas var izraisīt muskuļu sāpes – var sāpēt ikri, potītes, pēdas. Varat sākt pat pieklibot, var mainīties gaita, rasties pat mugurkaula problēmas,” brīdina Mellors.
Tāpat pasniedzējs arī iesaka, ka tiem, kuri vēlas turpināt nēsāt iešļūcenes, tomēr vajadzētu tās ik pēc pāris nedēļām nomainīt pret “parastajiem” apaviem, lai kājām un pēdām būtu iespēja pierast.

Savukārt pēdu ārsts Hans atgādina, ka iešļūcenes ar siksniņu starp pirkstiem var radīt vēl citas kaites – no savilktiem un stīviem kāju pirkstiem līdz pat brūcēm.
Turklāt pludmales čību dēļ ik gadu notiek vismaz 1,4 miljonu satiksmes negadījumu. Šajā statistikā “ierakstās” arī motociklisti, kas sēžas uz sava spēkrata iešļūcenēs, diemžēl riskējot ar nopietniem savainojumiem, kājām iesprūstot starp pedāļiem.
Pētījumi liecina, ka iešļūcenes daudz biežāk ir nelaimju cēlonis nekā augstpapēžu kurpes, kuras traucē efektīvi nobremzēt.

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi