Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bērni

Neviens negrib audzināt bērnus, kurus Lielbritānijā atņem mūsu sievietēm (47)

 
07.augusts 2016  13:12

Ņemot vērā, ka ik gadu no Latvijas pilsoņu ģimenēm Lielbritānijā dažādu iemeslu dēļ tiek izņemti desmitiem bērnu, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā jau pirms nepilna gada aicināja Latvijas pilsoņus pieteikties par audžuvecākiem, taču pilsoņi nav izrādījuši lielu interesi.

Latvijas pilsoņi neatsaucas aicinājumam pieteikties par audžuvecākiem Lielbritānijā no ģimenēm izņemtajiem bērniem. Neviens bērns nav nonācis pie citiem latviešiem.

Latvijas pilsoņi neatsaucas aicinājumam pieteikties par audžuvecākiem Lielbritānijā no ģimenēm izņemtajiem bērniem. Neviens bērns nav nonācis pie citiem latviešiem.

Runājot par tautiešiem, kuriem Lielbritānijā dažādu iemeslu dēļ tiek atņemti bērni, jaunā Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže skaidroja, ka katrs gadījums ir ļoti individuāls un ar tiem strādā konsulārie pārstāvji.

Arī britu Ārlietu ministrija izsūtījusi apkārtrakstu savām pašvaldībām, skaidrojot situāciju sociālajiem dienestiem, kuriem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām jāinformē vēstniecības par šādiem gadījumiem. Tomēr bijuši gadījumi, kad tas nav darīts.

"Tāpat tiek turpināts izglītojošais darbs ar britu iestādēm, kā arī ar mūsu pašu tautiešiem, jo standarti un prakse ir pavisam citādi nekā Latvijā," viņa sacīja, piebilstot, ka problēmu novēršanā galvenā nozīme ir prevencijai.

Šī iemesla dēļ vēstniecība komunicē ar diasporu grupām, aktīvi skaidrojot situāciju un praksi Lielbritānijā bērnu aprūpē un citos jautājumos. "Katram, kurš dzīvo vai grasās pārcelties uz Lielbritāniju, jāzina britu noteikumi un prakse. Tie atšķiras no Latvijas, piemēram, ātrā reaģēšana. Ja, piemēram, skolā bērnam tiek konstatēti ievainojumi vai ir šaubas par spēju aprūpēt bērnu, pirmā reakcija ir aizsargāt pašu bērnu," sacīja diplomāte.

Braže arī atgādināja, ka bērna izņemšanas process no ģimenes ir salīdzinoši viegls. "Pie mazākajām šaubām bērns tiks likts citā ģimenē, jo Lielbritānijā nav bērnunamu. Arī mūsu vēstniecība ir aicinājusi latviešu kopienu sagatavoties un uzņemties šo audžuģimeņu funkcijas, lai mūsu bērni paliktu latviešu ģimenēs," viņa piebilda.

Taujāta, cik šādu bērnu jau ir atraduši mājas citās latviešu ģimenēs, vēstniece atzina, ka šādu gadījumu neesot.

"Ar pilnīgu pārliecību gan to sacīt nevaru, jo, iespējams, kāds ir bijis. Taču zināmu gadījumu nav," viņa norādīja.

Pieteikties, lai kļūtu par audžuvecāku, var ikviens, sazinoties ar vietējo pašvaldību vai sazinoties ar Nacionālo audžuvecāku aģentūru (National Fostering Agency).

Pēc pieteikšanās pašvaldība vai aģentūra izvērtē kandidatūru - norisinās pārrunas, veselības pārbaude, tiek pārbaudītas ziņas ar sodāmību, kā arī notiek mājokļa un dzīves apstākļu izvērtējums. Tāpat personai ir jāiziet apmācība, un tad pašvaldības komisijas pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.

Pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērna vecuma, vajadzībām un dzīvesvietas. Iespējamie papildu ieguvumi ir atbrīvojums no nodokļiem, nodokļu atvieglojumi, atbalsts no pašvaldības, kā arī apmācības, ja nepieciešams.

LETA/Foto: Shutterstock
 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS