Apmācies
Rīga
16°
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Pusmiljons no naudas kultūras pieminekļu glābšanai iztērēts kam citam (44)

 
09.augusts 2016  09:47

(Papildin;ata 15:01) Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam 27% jeb vairāk nekā pusmiljonu eiro no kultūras pieminekļu Glābšanas programmai atvēlētā finansējuma izlietojusi savas darbības nodrošināšanai, informēja Valsts kontroles (VK) biroja pārstāve Alīna Kozlovska.

Valsts kontrolē atklāja, ka atbildīgā iestāde pusmiljonu no kultūras pieminekļu glābšanas finansējuma tērējusi savai darbībai.

Valsts kontrolē atklāja, ka atbildīgā iestāde pusmiljonu no kultūras pieminekļu glābšanas finansējuma tērējusi savai darbībai.

Kā norāda VK, vienīgais valsts tiešais atbalsts, ko VKPAI piešķir kultūras pieminekļu īpašniekiem, laika posmā no 2013.gada līdz 2015.gadam bija 2,26 miljoni eiro. Tomēr daļa no šī finansējuma jeb 610 619 eiro izlietoti inspekcijas darbības nodrošināšanai.

Inspekcijai arī tiek pārmesta nekonsekventa rīcība saistībā ar Glābšanas fonda līdzekļu piešķiršanu. Kā piemēru VK min ievērojamu summu atvēlēšanu Vecrīgas nama "Trīs brāļi" uzturēšanai, kurā pašai VKPAI atrodas darba telpas. Tas revidentos nav radījis pārliecību par objektīvu lēmumu pieņemšanas procesu finansējuma piešķiršanā.

Kultūras pieminekļu uzturēšanā iespējams arī netiešais atbalsts, proti, tiem piemērojams kadastrālās vērtības samazinājums no 35% līdz 45%. Tomēr arī šo atvieglojumu kultūras pieminekļu īpašnieki bieži nesaņem - revīzijā konstatēts, ka VKPAI nav sniegusi informāciju Valsts Zemes dienestam par vismaz 505 ēku kultūrvēsturisko statusu. Konstatēts, ka paredzētais atbalsts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu veidā kultūras pieminekļu īpašniekiem tiek piemērots tikai deviņās pašvaldībās.

Tikmēr Eiropas Savienības fondu finansējums 37,1 miljona eiro apmērā laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam galvenokārt izlietots trīs valstiski nozīmīgu objektu saglabāšanai un uzlabošanai - Rīgas Domam, Rakstniecības un mūzikas muzejam un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Tikmēr pārējo kultūras pieminekļu īpašniekiem pieejamie 11,5 miljoni eiro tika piešķirti 32 projektu īstenošanai.

Kopumā VK pēc revīzijas sniegusi 12 ieteikumus, aicinot izstrādāt VKPAI darbības stratēģiju, kurā būtu noteikti konkrēti veicamie pasākumi, un to, kā izmērāmi darbības rezultāti.

Tikmēr iestādes atbildīgais Juris Dambis šādus pārmetumus noraida, sakot, ka "Valsts kontrole nav iedziļinājusies kultūras pieminekļu aizsardzības darbā pēc būtības".

Viņš atzīmēja, ka kontrolieri pētījuši VKPAI darbu tikai no birokrātiskās puses, un, kaut arī inspekcijas darbinieki revīzijas laikā sniedza plašus skaidrojumus par nozares specifiku, tie VK neesot interesējuši.

Dambis stāstīja, ka Kultūras pieminekļu glābšanas programmas struktūra nav mainījusies jau vairāk nekā 20 gadus, un iepriekš VK nav bijuši iebildumi pret naudas izlietojumu tajā. "Daļa finansējuma paredzēta izpētei, apzināšanai, tehniskajam nodrošinājumam, kultūras mantojuma popularizēšanai, un tikai daļa no programmas paredzēta praktiskiem pieminekļu glābšanas darbiem. VK ieskatā vajadzētu būt visai naudai glābšanas darbiem, bet tā programma nav bijusi iedibināta," klāstīja VKPAI vadītājs. Viņš atzīmēja, ka, ja nauda netiktu ieguldīta kopējiem kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumiem, tad "vispār pieminekļu aizsardzība būtu apstājusies, jo naudas ir tik, cik ir".


LETA/BNS/Foto: Rinalds Ekmanis/LETA






Komentāru noteikumi