Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-1°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Noderīgi ikdienā

Vai Latvijā var izaudzēt garšīgus arbūzus un melones? Ciemos pie audzētāja Jāņa Haļzova (11)

 
10.augusts 2016  05:20

Jā, var izaudzēt! Jānis Haļzovs, dedzīgs eksperimentētājs un kolekcionārs, par to pārliecinājies par visiem simts un vairāk procentiem. Ar arbūzu un meloņu pavairošanu un jaunu šķirņu veidošanu viņš nodarbojas jau gadus astoņus, viņa kolekcijā ir pāri par 350 šķirnēm un pirmās paaudzes hibrīdiem. Tā ir lielākā arbūzu un meloņu kolekcija Latvijā! Pie audzētāja ciemojas žurnāls “100 Labi Padomi”.

Jānim Haļzovam ir lielākā arbūzu un meloņu kolekcija Latvijā!

Jānim Haļzovam ir lielākā arbūzu un meloņu kolekcija Latvijā!

Kāpēc viņu tik ļoti interesē tieši arbūzi un melones, Latvijai ne visai tipiski augi, Jānim skaidras atbildes nav, taču zināma nojausma ir, jo viņa senči no tēva puses nāk no Volgogradas, kur tā sauktajās bahčās neskaitāmos hektāros audzē visdažādākos ķirbjaugus, arī arbūzus un melones. Būdams vienkāršs puisis no Bolderājas, viņš, kā Jānis pats saka, izdomājis nodarboties ar dārzkopību mazliet augstākā līmenī, arī akadēmiski. Viņš strādā augu mikropavairošanas laboratorijā Jelgavā Augsnes un augu zinātņu institūtā un arī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, studē Lauksaimniecības universitātē un ir Bulduru Dārzkopības vidusskolas galvenais puķu audzētājs, citiem vārdiem sakot, puķkopis. Pirmais apzīmējums viņam patīk labāk. Un, jā, Jānim jau apritējis divdesmit viens gads...

Kā audzēt meloni?
“Meloni bieži vien jauc ar gurķi, tāpēc, lai cilvēkiem bez botānikas zināšanām būtu vieglāk atcerēties, es tā arī saku – melone izskatās pēc gurķa. Tādēļ arī apiešanās ir līdzīga. Un sēklas ir līdzīgas. Manam vectēvam reiz gadījies sajaukt gurķu sēklas ar meloņu sēklām, un iznākusi pilna siltumnīca nevis ar gurķiem, bet melonēm…

Sēklas izsēj piķējamajās kastītēs, virspusē viegli piespiež un uzkaisa virsū smalki sijātu augsni divu sēklu biezumā (aptuveni 2 mm). Tad aplej un liek diedzēt. Kad izdīgst glīts stādiņš, piķē lielākā podiņā. Ja grib iegūt meloņu ražu pāris nedēļu agrāk, jānokniebj galvenais dzinums. Kāpēc tas jādara? Te nu mazliet jāpievēršas teorijai, ko der zināt ikvienam dārzkopim. Ir galvenais dzinums, ko sauc par pirmās pakāpes dzinumu, un ir otrās pakāpes dzinumi, un uz tiem parasti attīstās sievišķie ziediņi un veidojas melonītes. Šos ziediņus var atšķirt pēc tādām kā mazām bumbiņām apakšā. Savukārt uz galvenā dzinuma pamatā ir vīrišķie ziedi. Ja šo dzinumu nokniebj, veidojas nākamo pakāpju dzinumi un ražu var iegūt agrāk. Stādiem bieži vien veidojās tā sauktās adventīvās saknes: tas nozīmē, ka kaut kas ir bojāts, traumēts, taču šādus stādus var iestādīt dziļāk, un nekas slikts nenotiek.
 
Kā Latvijā aug melones un arbūzi

Grūti pateikt, vai meloni labāk audzēt siltumnīcā vai uz lauka. Ja siltumnīca ir labi vēdināma, droši var audzēt siltumnīcā. Ja slikti vēdināma, parasti ļoti labi aug lapas, bet slikti veidojas ziedi vai arī tie paliek sterili un vienkārši nobirst. Tā ir diezgan liela problēma – ja gaisa temperatūra uzkāpj pāri par 28 grādiem, ziediem kļūst par karstu un tie nobirst. Protams, var rasināt, var izkniebt liekos zariņus, lai būtu vairāk gaisa. Siltumnīcā melones var uzsiet uz augšu kā gurķus. Ja nav laika, vienkārši laižam pa zemi, protams, ja ir arī pietiekami vietas. Var palikt sienu apakšā, lai nav tik mitrs. Sākumā var laistīt diezgan stipri, bet, tiklīdz aizmetas auglīši, jālaista ļoti mēreni, un apmēram divas nedēļas pirms noņemšanas laistīšana jāpārtrauc, jo citādi melones nebūs tik saldas. Tas ir tāpat kā ar tēju – ja uz puskrūzi tējas ieliekam vienu tējkaroti cukura un tad pielejam vēl vienu litru tējas klāt, tā vairs nesanāks tik salda. Un ir vēl viena svarīga lieta! Ja auglīši aizmetušies un bijis ļoti sauss, tad, sākot pamatīgi laistīt, augļi var saplaisāt un pārsprāgt. Tāpēc jālaista saudzīgi.

Vai Latvijā var izaudzēt garšīgus arbūzus un melones? Ciemos pie audzētāja Jāņa Haļzova

Kā audzēt arbūzu?
Viens arbūzs labā vasarā uz lauka var aizņemt apmēram divarpus kvadrātmetrus. Es lielākoties audzēju uz melnās plēves vai agrotekstila, lai nav jāravē. Stādot bedrītē, kārtīgi salaista, vēlams, ne ar ledainu ūdeni. Nu, labi, es esmu drastisks cilvēks, jo nodarbojos ar atlases darbu un man vajag labākos stādus, tāpēc uzgāžu aukstu ūdeni virsū. Pareizi nav, taču, ja grib mūsu apstākļos atlasīt stiprākos, tas ir svarīgi. Parastā dārziņā vienkārši ielej mucā ūdeni, pagaida nedēļu un tad laista. Arbūzam neko nevajag apkniebt. Arbūzam izveidojas kādi septiņi vīrišķie ziediņi un viens sievišķais. Zinātniski raugoties, tā ir arī attiecība, kādā ziedputekšņiem jābūt pret sievišķajiem ziediņiem. Apputeksnēšanā var paļauties uz vēju, bitēm, kamenēm, skudrām, vabolēm un tā tālāk. Taču es iesaku rīkoties tā – ja ejam gar dobi, noraujam vīrišķo ziedu un paberzējam gar sievišķo. Tā jau ir zināma garantija. Vēlams, lai nelītu spēcīgs lietus un ziedi nemirktu ūdenī, jo mitrums tiem nepatīk.

Arbūzus var audzēt arī siltumnīcā, tomēr es teiktu, ka labāks rezultāts sanāks uz lauka. No pieredzes runājot, pirms dažiem gadiem viena vasara bija ļoti karsta, daudz kas bija sastādīts siltumnīcās, kur valdīja karstums un ziedi nobira. Ja augļi arī aizmetas pēc Jāņiem, tad, augustā, augstākais, varēja novākt tādas kā tenisa bumbiņas – lielā karstuma dēļ. Toties uz lauka novācu kilogramus astoņus, pat astoņus ar pusi no viena stāda. Standarts ir četri kilogrami. Bet kilogramu var izaudzēt ikviens, pat ja neuzskata sevi par gudru šajā jomā.

Puķkopja mīļākie ziedi – rudzupuķes
Jāņa kā eksperimentētāja biogrāfija ir raibu raibā. Pērn, piemēram, zemesvēži apēduši pusi no septiņiem tūkstošiem dēstu… Tomēr tas nav iemesls, lai mestu plinti krūmos. Turklāt bez melonēm un arbūziem ir jau arī puķes. “Paši mīļākie ziedi man ir rudzupuķes, ar kurām arī eksperimentēju. Nupat no Vācijas dabūju tādas, kas izskatās pēc asterēm, bet smaržot vajadzētu pēc kanēļa. Man ir vairāk nekā trīsdesmit šķirņu rudzupuķu. Ļoti patīk! Man šķiet, ka Bulduros esmu tāda kā mazā dvēselīte, rosos kā maza kamene!”

Meloņu un arbūzu sēšanas ABC. Māca Jānis Haļzovs

Vai Latvijā var izaudzēt garšīgus arbūzus un melones? Ciemos pie audzētāja Jāņa Haļzova

Ja sējam sēklas podiņos, es ieteiktu izvēlēties nevis apaļos, bet kvadrātveida. No praktiskā viedokļa tas ir labāks risinājums. Ja cilvēks dzīvo Rīgā vai citur dzīvoklī, kur ir diezgan mazas palodzes un piedevām vēl liels kaķis, tad visu vajag sarūmēt kompaktāk. Ja saliks citu pie cita kvadrātainus podiņus, tie aizņems mazāk vietas. Optimālais podiņa tilpums 200–250 mililitru. Kādu augsni izvēlēties? Ļoti labi ir veikalos nopērkamie maisījumi gurķu audzēšanai. Protams, augsni var samaisīt arī katrs pats. Vienu daļu komposta samaisa ar vienu daļu kūdras un pusdaļu grants. Augsni sevišķi blietēt nevajag. Pietiek, ja iespiež podiņā četrās vietās gar malām – pretī un atkal pretī. Galvenais – nesablietēt viduci.

Protams, ja nav vietas, gan melones, gan arbūzus var audzēt vienā siltumnīcā ar tomātiem un gurķiem, bet jāņem vērā, ka katram ir savas prasības, piemēram, tomāti prasa vairāk mitruma. Melones tomēr ir radniecīgākas ar gurķiem. Tiesa gan, ir dzirdēti gadījumi, ka tās sakrustojas ar ķirbi, ar kabaci, tāpēc arī vienā komposta kaudzē cieši blakus stādīt nevajadzētu. Piemēram, Astrahaņā selekcijas centros starp vienu un otru šķirni jābūt vismaz 5–7 kilometru lielam attālumam, lai ziedputekšņi nenonāktu, kur nevajag.

Iveta Galēja, žurnāls “100 Labi Padomi” / Foto: Juris Galējs / Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS