Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Sabiedrībā

Latviešiem Lielbritānijā grūtības adoptēt citiem latviešiem atņemtos bērnus (24)

 
09.augusts 2016  21:12

Latviešu ģimenēm uzņemties aizbildniecību vai adoptēt tieši latviešu bērnus, uz ko aicinājusi Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, izrādās, nav nemaz tik vienkārši. Tā, atsaucoties uz konkrētu piemēru, otrdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Par audžuvecākiem Lielbritānijā nevar kļūt visi, jo, piemēram, gada ienākumiem ir jābūt lielākiem nekā minimālajai algai un nedrīkst dzīvot komunālajos mājokļos ar svešiem cilvēkiem.

Par audžuvecākiem Lielbritānijā nevar kļūt visi, jo, piemēram, gada ienākumiem ir jābūt lielākiem nekā minimālajai algai un nedrīkst dzīvot komunālajos mājokļos ar svešiem cilvēkiem.

Anglijas pilsētā Pīterboro dzīvojošās Evijas Bergas ģimene vēlējās adoptēt bērnu. Pērn, sākot kārtot audžuģimenes statusu, britu sociālie dienesti izteica tikai uzslavas un viss šķita gludi līdz mirklim, kad Evija pauda vēlmi pieņemt tieši kādu no latviešu emigrantiem atņemtajiem bērniem. Evijai aprīlī atteica piešķirt audžuģimenes statusu.

"Tieši tāpēc, ka gribas latviešus atbalstīt un saglabāt bērnos latviešu valodu. Galvenais spiediens bija uz to, ka mēs nevaram izvēlēties, kādu nacionalitāti mēs gribam, ka mēs nevaram izvēlēties tikai latvieti. Vairumā piedāvā melnās rases, bet tā, ka tieši latvieti, es nevarēju izvēlēties,"  atzina Evija.

Beigu beigās šogad aprīlī Lielbritānijas sociālie dienesti, atsakot Evijas ģimenei audžuvecāku statusu, kā oficiālo iemeslu minēja neatbilstošu guļamistabu izkārtojumu. Viņa bija neizpratnē, jo ģimene Anglijā dzīvo plašā privātmājā.

"Es īsti nezinu, man jau liekas, ka viņiem nepatika, ka es tā kā vairāk izrādīju vēlēšanos uz latviešiem. Es ļoti labprāt to gribētu turpināt, bet, saskaroties reāli ar tiem jautājumiem, kas bija, tā vēlēšanās apstājas," atzina Evija.

Viņa cer, ka Latvijas Ārlietu un Tieslietu ministrijas varētu iesaistīties sarunās ar Lielbritānijas atbildīgajiem dienestiem, lai tie nebūtu tik kategoriski un ļautu latviešiem aizbildniecībā paņemt tieši latviešu emigrantu bērnus.

Tikmēr britu iestādes esot tomēr beidzot ņēmušas vērā Latvijas ministriju aicinājumu par notiekošo informēt arī Latvijas vēstniecību gadījumos, kad Lielbritānijas tiesa uzskatījusi, ka bērnu tiešām apdraud situācija ģimenē un vienīgā iespēja ir atdošana piespiedu adopcijai.

"Ir vairāki gadījumi šogad, kad bērnus nodod aizbildniecībā vecāku ģimenēm, vai nu jurisdikciju pārceļ uz Latviju, vai arī atdod latviešu aizbildņiem Latvijā. Tā kā patiešām sadarbība starp sociālajām iestādēm ir uzlabojusies," norādīja aizejošais Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un Ziemeļīrijā Andris Teikmanis.

Tāpat Latvijas vēstniecība aktīvi cenšas uzrunāt latviešu ģimenes Lielbritānijā, lai tās kļūst par audžuvecākiem tiem mūsu tautiešu bērniem, ko britu sociālie dienesti izņem no citām emigrantu ģimenēm.

Šajā sarakstā ir pieteikusies pirmā ģimene, ar ko sazinājās "LNT Ziņas". Anglijas pilsētā Birmingemā dzīvojošā Anna Marsane ceturto gadu ir audžumamma angļu bērniem, bet tagad izteikusi gatavību pieņemt arī latviešu emigrantu bērnus.

"Mūsu ģimene ar lielāko prieku pieņemtu šos bērniņus ilgākam termiņam vai īslaicīgākam posmam, nenoteiktu laikam, kamēr britu sociālie dienesti izmeklē situāciju viņu ģimenēs. Tad, kad tu redzi, kā tie bērni atplaukst, kā attīstās, ka viņi ir laimīgi, tas ir ļoti liels gandarījums," saka Anna.

Anglijas pilsētas Pīterboro latviešu biedrības vadītāja Inese Asermane vērtē, ka mazā atsaucība kļūt par audžuvecākiem Lielbritānijā ir nevis nevēlēšanās, bet gan informācijas trūkums.

"Mēs esam saņēmuši dažus zvanus, un arī personīgi cilvēki ir interesējušies, kādas būtu šīs iespējas kļūt par audžuvecākiem. Mums ir plānots Pīterboro biedrībai rīkot tādu kā izglītojošu semināru jau no septembra vai oktobra, tādu jautājumu-atbilžu vakaru," norādīja Asermane.

Par audžuvecākiem Lielbritānijā nevar kļūt visi, jo, piemēram, gada ienākumiem ir jābūt lielākiem nekā minimālajai algai un nedrīkst dzīvot komunālajos mājokļos ar svešiem cilvēkiem. Taču ir pietiekami daudz tādu emigrantu, kas kvalificējas būt par audžuvecākiem vai aizbildņiem.

Mudināt emigrantus pieteikties šim statusam būšot arī Latvijas jaunās vēstnieces Baibas Bražes viens no pirmajiem darbiem, pārņemot vēstniecības vadību no Teikmaņa augusta vidū. Tāpat jaunā vēstniece ar latviešu biedrībām pārrunās Lielbritānijas sociālo dienestu agresīvo rīcību, izņemot bērnus no latviešu emigrantu ģimenēm.

Lielbritānijas sociālie dienesti pērn no Latvijas pilsoņu emigrantu ģimenēm izņēma 67 bērnus, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos - 23 bērnus.

Vecāki alkoholiķi un narkomāni, kas atstājuši bērnu aprūpi novārtā vai pakļauj vardarbībai, ne vienmēr ir vienīgais iemesls. Bieži vien bērnu atņemšana ir absurda, piemēram, kaimiņi sūdzas, ka aiz sienas dzird bērnu ilgi raudam. Daudzkārt sociālie dienesti iesaistās, ja skolā skolotājs redz bērnam zilumu, un tad vairs nelīdz vecāku skaidrojumi, ka bērns to guvis, spēlējoties pagalmā. Pēdējā laikā esot pat gadījumi, kad atriebības nolūkā latvieši apzināti samelo britu sociālajam dienestam par notiekošo citās latviešu ģimenēs.

"LNT ziņas" / Foto: ekrānuzņēmums no video






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS