Skaidrs
Rīga
16°
Skaidrs
LV RU
Pasaulē

Krievi pieradināti dzīvot bez parmezāna un spāņu apelsīniem; ierēdņi tiek pie delikatesēm (62)

 
15.augusts 2016  06:31

Krievijas sankcijām pret rietumvalstu pārtiku apritējuši divi gadi. Ar Putinu apmātā tauta iemācījusies iztikt bez parmezāna siera, spāņu apelsīniem, Latvijas biezpiena sieriņiem un šprotēm, bet ierēdņi – kā tomēr tikt pie aizliegtajiem labumiem.

Akcijas „Ēd krievisko” aktīvistes inspicē lielveikala plauktus vai te nav „iefiltrējusies” desa no rietumiem. Par ārvalstu sieriem vietējiem jāaizmirst, kamēr Kremlī galdā likti salāti ar parmezānu, bet iekšlietu resors vēl pieķēris klāt mocarellu.

Akcijas „Ēd krievisko” aktīvistes inspicē lielveikala plauktus vai te nav „iefiltrējusies” desa no rietumiem. Par ārvalstu sieriem vietējiem jāaizmirst, kamēr Kremlī galdā likti salāti ar parmezānu, bet iekšlietu resors vēl pieķēris klāt mocarellu.

Aizliegumu importēt no Eiropas Savienības, Norvēģijas, ASV un Kanādas gaļu, zivis, dārzeņus, augļus un piena produktus Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja 2014. gada 6. augustā. Pērn pie šā melnā saraksta pievienoja Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu. Patlaban embargo pagarināts līdz 2017. gada 31. decembrim.

Siers zem buldozeriem
Embargo ir atbilde rietumvalstu sankcijām pret Maskavu pēc Krimas okupācijas un iebrukuma Austrumukrainā. Tomēr šajā gadījumā sankcijas vērstas tikai pret ieroču rūpniecību, stratēģiskām militārām precēm, 146 personām aizliegts iebraukt Rietumos, ir finanšu ierobežojumi, kamēr krievu degvīnu var brīvi nopirkt gan Latvijā, gan ASV. Nav aizliegts arī tirgot Krievijas pārtiku.
Turpretī Krievijā sarīkoti ienaidnieka pārtikas iznīcināšanas TV šovi, zem buldozeru kāpurķēdēm izgāztuvēs šķaidot siera rituļus. Ostās un lidostās izmanto mobilās krematorijas ēdiena dedzināšanai, katra šāda iekārta izmaksājusi vairāk nekā 82 500 eiro.

Kazaki inspicē veikalu plauktus
Pēterburgā veikalu plauktus pārbauda kazaku vienības, Maskavā projekta „Ēd krievisko” aktīvisti pamanītos ārzemju produktus iezīmē ar uzlīmi, kur lācis plēš amerikāņu karogu. Tāds naida līmenis nebija vērojams ne tautas, ne Kremļa līmenī pat aukstā kara gados, kad abas lielvalstis baidījās no kodolkara.

Atšķirībā no mūsu akcijas „Izvēlies Latvijas preci” Krievijas patriotiem ir tālejošāki mērķi par ekonomikas stiprināšanu. Pēc viņu manifesta, izvēloties savējo preci, pircēji atbalsta nākamo “jauno pasauli, kurā Krievijai beidzot būs taisnīga vieta”.
Krievijas lauksaimniecības un pārtikas uzraugi „Rosseļhoznadzor” optimistiski ziņo: kopš pagājušā gada augusta valstī iznīcināts 7500 tonnu aizliegtās pārtikas. Tas atbilst Mātes Dzimtenes statujas svaram, kas slienas Volgogradā Valdaja augstienē.

Parmezāns Kremlī
Tauta patriotiski uzgavilē, tikmēr varas kabinetos, precīzāk, banketu zālēs, viss notiek pavisam citādi. Jau pērn augustā atklājās, ka Maskavas mērija protokolu pasākumiem jeb augstu viesu pieņemšanai iepērk Brī, Rokforas un citus ārzemju sierus, raksta BBC. Pat Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas rautos Kremlī galdā likti salāti ar parmezānu, bet iekšlietu resors vēl pieķēris klāt mocarellu.
Tiesa, parmezānu ražo arī Maskavas apgabalā, taču ir maza nianse – ministriju līgumos nav norādīts, kur šis siers tapis. Nezināmas izcelsmes sierus iepērk iestādes visā Krievijā.

2014. gada beigās dāņu mocarellas un Gaudas sieru, lietuviešu „Dziugas” un itāļu maskarponi saviem viesiem pieprasīja Federālā nodokļu dienesta sanatorija „Raduga” Sočos. Dāņu sieru „Castello Brie” iepirka Veselības ministrijas Hematoloģijas zinātniskais centrs.

Dienvideiropas persikus neatdod pat zoodārza iemītniekiem, bet iznīcina ar buldozeru.

Dienvideiropas persikus neatdod pat zoodārza iemītniekiem, bet iznīcina ar buldozeru.


Gandrīz kā „Emīla nedarbos”
Krievijas prezidenta Lietu pārvaldes Centrālā klīniskā slimnīca pieķerta ar pērn noslēgtu līgumu par 50 kilogramiem truša aknām no Ungārijas, 30 kilogramiem siera „Edam” un 40 kilogramiem fetas jeb kazas siera no Vācijas.
Sanktpēterburgas Valsts civilās aviācijas universitāte aizvadītā mācību gada ēdienkartē kursantiem bija iekārojusi Somijas sieru „Oltermanni”.

Kamambērs, maskarpone, Filadelfijas, ementāls – pavisam kopā 12 siera šķirnes, visas no Itālijas. Te tikai mazliet pietrūkst līdz 17 dažādiem sieriem, ar kuriem rakaris Emīls latviešu filmā un Lindgrēnas grāmatā iekārdināja ļauno komandanti.
Šajā gadījumā gardēži meklējami Maskavas Valsts apvienotajā muzejrezervātā, kas pārrauga Izmailovu un citas bijušās krievu cara muižas. Kādreizējās imperatora rezidencēs var pasūtīt banketus un, par spīti sankcijām, ar visiem „aizjūras” labumiem.

Nav grūti, tikai dārgāk
Opozicionāra Alekseja Navaļnija izveidotā Pretkorupcijas fonda juriste Ļubova Soboļa intervijā BBC saka: “Pastāv sankciju produkcijas melnais tirgus – tas nevienam nav noslēpums. Produkti nokļūst Krievijā vai nu ar to valstu marķējumu, kuras neskar embargo, vai nu pateicoties korupcijai muitā. Aizliegtos produktus nav grūti nopirkt, tie tikai kļuvuši dārgāki korupcijas nastas dēļ.”
Vēl viena versija – daļu sankciju pārtikas iznīcina televīzijas kameru priekšā, kamēr daļu iztirgo. Galu galā – pat padomju laikos ar slēgto robežu un deficītu varēja nopirkt amerikāņu džinsus un franču smaržas. Ja tikai bija nauda un zināja, kur.

Ar Putinu apmātā tauta iemācījusies iztikt bez parmezāna siera, spāņu apelsīniem, Latvijas biezpiena sieriņiem un šprotēm, bet ierēdņi – kā tomēr tikt pie aizliegtajiem labumiem.

Ar Putinu apmātā tauta iemācījusies iztikt bez parmezāna siera, spāņu apelsīniem, Latvijas biezpiena sieriņiem un šprotēm, bet ierēdņi – kā tomēr tikt pie aizliegtajiem labumiem.


Piensaimnieki zaudē četrus miljonus mēnesī
Latvijas Zemkopības ministrija atzinusi, ka mūsu piensaimnieki Krievijas embargo pirmajos divos gados zaudējuši 104 miljonus eiro. Līdz ar embargo pagarināšanu kopumā lauksaimnieku zaudējumi var sasniegt 230 miljonus eiro. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka katru mēnesi piena ražotāju zaudējumi sasniedz no 3,7 līdz četriem miljoniem eiro.
Piena iepirkuma cena nokritusies līdz 18 centiem par litru. Latvijas piensaimniecības 2015. gada nogalē saņēma vairāk nekā 50 miljonu eiro atbalstu un šogad jūnijā izmaksāts vēl 6 197 000 eiro liels valsts atbalsts. Rudenī piensaimnieki saņems vēl nepilnus 10 miljonus eiro, ko piešķīrusi Eiropas Komisija.

Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA






Komentāru noteikumi