Apmācies
Rīga
12°
Apmācies
LV RU
Pasaulē

Skaudri: seksa verdzene ar 7 gadu pieredzi atklāj pasaulei savu šausminošo stāstu (40)

 
13.augusts 2016  07:48

Kāda sieviete Meksikā padalījusies ar savu stāstu par septiņiem gadiem, kas pavadīti kā seksa verdzenei - par Danielu dēvētā sieviete līdz detaļām atklāj tās šausmas, ko viņai nācies izciest laikmetā, kad nereti dienas kārtībā nonāk cilvēku tirdzniecība un ar to saistītās problēmas.

Meksikas varasiestāžu oficiālie skaitļi liecina, ka pērnā gada nogalē uzskaitē bija 20 203 vīrieši un 7435 sievietes. Cilvēktiesību aizstāvji Meksikā un citviet nereti kaunina amatpersonas par bezdarbību, meklējot pazudušos cilvēkus.

Meksikas varasiestāžu oficiālie skaitļi liecina, ka pērnā gada nogalē uzskaitē bija 20 203 vīrieši un 7435 sievietes. Cilvēktiesību aizstāvji Meksikā un citviet nereti kaunina amatpersonas par bezdarbību, meklējot pazudušos cilvēkus.

Interneta vietne "Vice", atstāstot Danielas stāstu, vēstī, ka sieviete atceras, kā viņu ar aizsietām acīm veda cauri tuksnesim Meksikas ziemeļos, kad viņa domāja, ka tūlīt mirs. Tāpat šausmas piedzīvojusī sieviete atminās, kā viņai lika iekāpt furgonā, atvēra acis un lika sekot sagūstītājiem uz lielas mājas pagrabu. Viņai bija jānoraugās notiekošajā, pēc kā Daniela centās izdzēst to no savas atmiņas, taču neveiksmīgi.
 
Viņa atceras skatu - aptuveni piecas jaunas sievietes piesietas pie kolonnām, viņas ielenc vīrieši, kuri samaksājuši milzīgu naudu, lai varētu ne tikai viņas izvarot, bet arī spīdzināt un, iespējams, pat nogalināt.
 
Daniela, daloties savā stāstā, vēlas palikt anonīma, jo viņai izdevās izbēgt, taču viņas pāridarītāju spējas ir milzīgas. Tas, ko viņa redzēja todien, ir tikai daļa no baisās pieredzes, kam sieviete izgāja cauri, pavadot septiņus gadus seksa verdzenes kārtā.
 
Tiek vēstīts, ka sākumā sieviete bija ar īpašu cietsirdību pazīstamajā Zetas narkokartelī, bet vēlāk nonākusi Līča kartelī. Galu galā pērn sievietei izdevās izbēgt un atgriezties pie savas ģimenes Nikaragvā, kur arī aizsākās murgs, ko Daniela pārdzīvoja.
 
"Es redzēju daudzus cilvēkus mirstam, un viņi mira briesmīgos veidos. Es gribu runāt par to, lai cilvēki zina, kas notiek ar pazudušajām meitenēm un tām meitenēm, kuras strādā seksa tirdzniecības tīklos un narkokarteļu rajonos," klāsta Daniela.
 
Viņas lietu tagad izmeklē Meksikas varasiestādes, taču, ja viņa būtu paļāvusies uz amatpersonām, pavisam noteikti šodien viņa nebūtu brīva.
 
Meksikas varasiestāžu oficiālie skaitļi liecina, ka pērnā gada nogalē uzskaitē bija 20 203 vīrieši un 7435 sievietes. Cilvēktiesību aizstāvji Meksikā un citviet nereti kaunina amatpersonas par bezdarbību, meklējot pazudušos cilvēkus.
   
Medijs "Vice" norāda, ka pazudušie ļoti reti atklāj savus stāstus, piebilstot, ka Danielas stāsts ir īpaši neparasts.
 
Daniela stāsta, ka bija šokā, kad uzzināja, cik ilgu laiku pavadīja nebrīvē. Viņa aplēsa, ka pagāja kādi četri vai pieci gadi, jo viņas sagūstītāji apzināti mulsināja sievieti par pagājušā laika apjomu. "Reizēm, kad biju kopā ar klientu, es uzzināju, kurš ir mēnesis vai gads, bet tikai tāpēc, ka tas "uzpeldēja" sarunas laikā. Ja viņi dzirdēja mani, uzdodot jautājumus, mani smagi piekāva. Tur nebija televizora, radio, avīžu, nekā. Es gulēju vienā no viņu mājām, viņi veda mani pie klientiem, kas darīja neglītas lietas, viņi paņēma naudu un tad veda mani atpakaļ gulēt," viņa pastāstīja.
 
Danielas stāsts aizsākās, kad viņa bija 22 gadus veca un cīnījās par savu un savu bērnu izdzīvošanu. 2008.gada aprīlī Nikaragva bija praktiski brīva no baisās vardarbības, kas jau uzliesmoja dažos Meksikas rajonos un citās kaimiņvalstīs Centrālamerikā. Danielai nebija nekādu iemeslu būt modrai, tāpēc viņa pieņēma uzaicinājumu, kur, kā viņai pateica, tiks izvērtēts, vai viņai var dot aizdevumu.
 
Visas 15 meitenes, kas devās uz tikšanos pie Hondurasas robežas, tika nolaupītas. Bruņots cilvēks atņēma meiteņu dokumentus, lika uzvilkt tīras džinsa bikses, T-kreklu un baltu beisbola tipa cepuri. Meitenēm draudēja nogalināt viņu ģimenes, ja viņas nesekos nolaupītāju instrukcijām. Sievietes transportētas pāri Hondurasas, Gvatemalas, Belizas un Meksikas robežkontroles punktiem.
 
Pēc divām dienām viņām likts strādāt mazā un netīrā bordelī, pēc tam viņa vēlreiz pārvietota un, visbeidzot, atklāja, ka nonākusi Zetas karteļa kontrolē. Viņai bija jādzer, jādejo un jāapreibinās kopā ar klientiem, kā arī jāizpilda nakts kvota - seši klienti naktī. Intervijas laikā Daniela raud, kad atceras kādu 12 gadus vecu puisīti, kuru pārdeva klientiem, kas vēlējās seksu ar bērnu.
 
Kad pusīti piemeklēja veselības problēmas, viņš vairs nevarēja strādāt, tāpēc karteļa pārstāvis aizveda viņu un Danielu kalnos ārpus pilsētas. Viņš iedeva Danielai ieroci un pavēlēja nogalināt puisīti. Kad viņa atteicās, viņi iedeva ieroci puisēnam un lika nogalināt Danielu. Kad puika atteicās šaut, viņi pakāra viņu kokā un sāka graizīt, līdz nogalināja. "Es vairs nekad par viņu nedzirdēju," sacīja sieviete.
 
Daniela vēlāk uzzināja, ka notikušais bija tests, lai pārbaudītu, vai viņa no seksa verdzenes var pārtapt par "sicario" jeb gangsteri. Kad bija skaidrs, ka viņa neder, kartelis lika Danielai līdzdarboties narkotiku kontrabandā. "Vice" norāda, ka tā ir ierastā shēma ar seksa verdzenēm - kad viņas kļūst vecākas un nes mazāk naudas, viņas "pārkvalificē".
 
Danielu par savu mīļāko izraudzījās viens no augsti stāvošiem Zetas karteļa biedriem. Kad viņš "pārmetās" uz Līča karteli, Danielai nebija citu iespēju, kā viņam sekot. "Es domāju, ka tāpat esmu mirusi, tāpēc varu bēgt un slēpties," viņa sacīja.
 
Neraugoties uz plaši zināmo nežēlību Zetā, Līča kartelī kļuva vēl sliktāk. Jaunie bosi verdzenēm rādīja video, kuros varēja redzēt, kas notiek ar tām, kas mēģina bēgt. Daniela atminas arī par klientiem, kas samaksāja, lai spīdzinātu un nogalinātu verdzenes. Viņa stāsta, ka vienreiz viņai pat parādīja video, kurā redzams, kā ķermenis tiek izbarots lauvam.

Lai arī gūstekne centās būt paklausīga, vienreiz viņa nenoturējās. Viņai lika pieskatīt kādu nolaupītu pāri. "Domāju, ka tāpat esmu mirusi, tāpēc ļāvu viņiem iet," viņa atklāj. Pēc šīs pretošanās pavēlēm viņu smagi piekāva, aizveda uz laukiem un draudēja pārbraukt pāri ar traktoru. Tad viņi pārdomāja, iemeta Danielu atpakaļ furgonā un mērdēja badā līdz brīdim, kad viņa bija tuvu nāvei.
 
Viņa nezina, vai kāds no viņas klientiem bija informēts, ka viņa ir verdzene, bet viņa tic, ka dažiem radās aizdomas. Viņa saka, ka dažreiz viņi pamanīja rētas, bet neviens nerīkojās. Lūgt palīdzību bija ārpus jautājuma, viņa saka, atzīstot, ka dažreiz neslēpa savu izmisumu no klientiem.
 
Sieviete neatklāj, kā viņai izdevās bēgt, dabūt ārā no pēdas karteļa ievietoto čipu un nonākt brīvībā. Viņa tikai atklāj, ka kāds riskēja ar savu dzīvību, lai palīdzētu. "Viņi mani dabūja ārā un samaksāja par transportu uz Mehiko. Ja es pateikšu, viņi nogalinās to cilvēku, un tad es nekad sev nespēšu piedot," saka Daniela.
 
Viņa pastāstīja, ka ģimene Nikaragvā vērsās varasiestādēs par Danielas pazušanu. Viņi pat devās uz vietējo televīzijas kanālu un izlīmēja plakātus. Tad ģimene padevās, domājot, ka meita ir mirusi. Viņa atminās, kā māte nespēja noticēt, kad viņa piezvanīja uz mājām no policijas iecirkņa Mehiko. Māti izdevās pārliecināt vien tad, kad Daniela atstāstīja viņai pagātnes notikumus, piemēram, kādu kleitu māte uzšuva 15.dzimšanas dienai.
 
"Meita, tu esi dzīva," māte raudāja klausulē. "Jā, es esmu te, māt, esmu te..."
 
Kasjauns.lv/Foto: Vida Press, AFP/Scanpix/LETA






Komentāru noteikumi