Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Bizness

Ekonomikas ministrs uzskata, ka minimālās algas celšana līdz 407 eiro apturēs aizbraucējus (68)

 
15.augusts 2016  09:23

Neceļot minimālo algu straujāk, iedzīvotāji turpinās doties uz valstīm, kur minimālā alga ir lielāka, šorīt kanāla LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Finanšu ministre Reizniece-Ozola un arī Latvijas Banka uzskata, ka minimālo algu šobrīd nedrīkst celt. Arvils Ašeradens ir pārliecināts, ka to jādara.

Finanšu ministre Reizniece-Ozola un arī Latvijas Banka uzskata, ka minimālo algu šobrīd nedrīkst celt. Arvils Ašeradens ir pārliecināts, ka to jādara.

Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu celt minimālo algu par 37 eiro - no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro, jo tam esot fundamentāli argumenti.

Ministrs informēja, ka šogad kopējais algu līmenis valstī augs par 5%, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt par 20 eiro, tomēr politiskajai diskusijai jānotiek par straujāku minimālās algas celšanu.

"Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju," komentēja ekonomikas ministrs.

Viņš arī noraidīja bažas, ka minimālās algas celšana uzņēmumiem reģionos radīs papildu slogu, līdz ar to tiem nebūs motivācijas veidot jaunas darbvietas. "Latvija nesenā pagātnē cēla minimālo algu par 40 eiro, un tas nodarbinātību neietekmējam," teica Ašeradens.

Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.

Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas paaugstināšanu un pieļauj, ka tā varētu būt 10 eiro robežās.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka minimālās algas strauja paaugstināšana neveicinās darbvietu radīšanu reģionos. Viņa skaidroja, ka Latvijas reģionos attīstība ir ļoti dažāda un kopš ekonomiskās krīzes jaunas darbvietas vairāk ir radītas Rīgā un Pierīgā. Ja Zemgalē radītas kaut nedaudz jaunu darbvietu, krietni sliktāka situācija ir Kurzemē, Vidzemē, bet jo īpaši - Latgalē. Ja uzņēmējiem tiks uzlikts papildu slogs, palielinot minimālo atalgojumu, tas nemotivēs veidot jaunas darbvietas.

Ministre vērsa uzmanību - ja tik strauji tiks palielināts minimālais atalgojums, Rīgā un Pierīgā tas īpašu ietekmi neatstās, savukārt reģionos tas pietuvosies vidējā atalgojuma līmenim.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka darba devēji iestājas par samērīgu un pakāpenisku minimālās algas palielinājumu, kas ir balstīts uz makroekonomiskajiem rādītājiem.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS