Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Esi vesels

Neticams izveseļošanās stāsts: 16 gadus pēc ērces kodiena Helēna uzveic Laimas slimību (41)

 
17.augusts 2016  05:11

Helēna Hārvija panāca medicīniski neiespējamo – 16 gadus pēc ērces kodiena izveseļojās no Laimas slimības.

Neticams izveseļošanās stāsts: 16 gadus pēc ērces kodiena Helēna uzveic Laimas slimību

Ja ir kaut kas, ko varētu saukt par labi maskētu slimību, tad tā noteikti ir Laimas borelioze – bakteriāla infekcija, ko izraisa ar borēlijām inficētas ērces kodiens. Pavasarī, vasarā un rudenī šāda ērce var iekost ikvienam, kam vien gadās būt brīvā dabā un staigāt pa garu zāli vai mežu. Lielāka daļa no mums pat nepamana, ka ir sakosti, un tikai vienā gadījumā no desmit tiek noteikta diagnoze. Turklāt arī ārstēšana, kas parasti ietver antibiotiku lietošanu lielās devās, ir iedarbīga tikai pirmajā mēnesī pēc ērces kodiena. Vēlāk Laimas slimības diagnosticēšana un ārstēšana kļūst sarežģītāka – simptomus var piedēvēt vairākām citām slimībām, ieskaitot fibromialģiju, depresiju, kairināto zarnu sindromu (KZS), džinkstēšanu ausīs, bezmiegu un muskuļu vājumu.
Trīsdesmit deviņus gadus vecajai Helēnai Hārvijai 16 gadu ilgās slimošanas laikā bija visi šie un arī citi simptomi, līdz beidzot tika noteikta pareizā diagnoze, un viņa, kombinējot detoksikāciju, homeopātiju un mainot uzturu, sekmīgi izārstējās. Patiesībā tas ir neticami, jo pat pāris mēnešu pēc ērces kodiena ar boreliozi cīnīties kļūst ārkārtīgi grūti.

Sākums Helēnai bija smags. Līdz brīdim, kad viņa saprata, kāda ir problēma, viņa zaudēja kontaktu ar vairākiem draugiem un ģimenes locekļiem. Daži uzskatīja, ka viņa ir histēriska, bet ārsti domāja, ka Helēnai vienkārši trūkst uzmanības, ieskaitot speciālistu, kurš ieteica saņemt sevi rokās un izrakstīja antidepresantus un miega zāles. Patiesība atklājās tikai tad, kad Helēnai diagnosticēja fibromialģiju – traucējumus, kas izraisa plašas sāpes un KZS. Meklējot informāciju internetā, Helēna izlasīja, ka nereti cilvēkiem ar fibromialģiju ir Laimas slimība. Viņa pamanīja fotogrāfijas, kurās bija redzami izsitumi, kādi sākotnēji parādās pēc ērces kodiena, un saprata, ka tādi bijuši arī viņai pašai.

Pēc augstskolas absolvēšanas Helēna devās ceļojumā pa Rietumaustrāliju un pēkšņi saslima ar dīvainu, gripai līdzīgu slimību. Viņu pārņēma briesmīgs nogurums, pietūka limfmezgli, uz galvas uzradās savādi uztūkumi, uz pēdām un kājām parādījās dīvaini apaļi izsitumi. Simptomi nepazuda arī pēc atgriešanās mājās.

Vairākus gadus Helēna mocījās ar nemieru, depresiju un bezmiegu, līdz kādā brīdī sajuta, ka ķermeņa labo pusi sāk pārņemt nopietnas muskuļu sāpes. Vēl pēc četriem gadiem viņai atvaļinājuma laikā sāka džinkstēt ausīs.

Slimība iespaido grūtniecību
Nezinot par savu Laimas slimību, Helēna apprecējās un gadu vēlāk palika stāvoklī. Grūtniecību viņa atceras kā šausmīgu laiku. Viņa nepārtraukti jutās nomocījusies un cieta no nopietnas tūskas. Grūtniecības 20. nedēļā Helēnai atklāja polihidramniozi (pārmērīgu augļūdens daudzumu). Viņa pieņēmās svarā par 38 kilogramiem, un mazais Džordžs piedzima ar ķeizargriezienu.
Helēnas nemiers palielinājās, tāpēc ārsts izrakstīja citaloprāmu un SSAI (selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus).
Nedaudz vairāk kā gadu pēc Džordža piedzimšanas Helēna atkal gaidīja bērnu. Polihidramniozes un pārmērīgā svara pieauguma dēļ ārsts domāja, ka viņai ir grūtniecības diabēts, un izrakstīja pretdiabēta līdzekli metformīnu, kā arī iepriekšējo antidepresantu mainīja pret triciklisko antidepresantu amitriptilīnu. Helēna šo kokteili papildināja, palaikam ieņemot arī pa kādai miega zāļu tabletei.

Neticams izveseļošanās stāsts: 16 gadus pēc ērces kodiena Helēna uzveic Laimas slimību

“Grūtniecības laikā es biju pilnībā nomocījusies. Nespēju naktīs aizmigt un, palikusi nomodā, mēdzu prātot, kā lai pārdzīvo nākamo dienu. Man pastāvīgi sāpēja visas maliņas, es biju stresā, jutos pārgurusi un saindējusies,” viņa stāsta.
Helēna otro reizi pieņēmās svarā par 38 kilogramiem un priekšlaikus – atkal ar ķeizargriezienu – dzemdēja Džeku.
Sieviete atceras, ka jaunākā dēla audzināšana pirmos divus gadus bijusi kā liels murgs, jo viņš nepārtraukti cietis no vēdergraizēm, atvēmis ēdienu un nav kā nākas ne gulējis, ne ēdis. “Atceros, kā es skatījos uz citām mammām, kurām bija divi puikas, un brīnījos, kā gan viņas var nodzīvot dienu, neizjūtot nepārtrauktu nepieciešamību atgulties un atpūsties. Man bija depresija, sāpes, un es jutos ļoti vientuļa. Neviens nesaprata tās mokas, ko man ik dienu nācās izturēt.

Ļoti ilgi netikos ar draugiem, jo visu laiku gribējās atpūsties. Turklāt es nevarēju izskaidrot cilvēkiem iemeslus, jo nezināju, kas man kaiš. Burtiski vilku sevi cauri katrai dienai un nepārtraukti raizējos, kā ar visu tikt galā, jo vienīgais, ko nemitīgi vēlējos, bija sabrukt uz dīvāna.”

Vistrakākais, ka tobrīd Helēnai nebija ne jausmas, kas viņai kaiš. Šajā laikā viņai bija spēcīgas un nepārtrauktas muskuļu sāpes ķermeņa labajā pusē, ķermeņa stīvums, nepārtraukts nogurums, džinkstēšana ausīs, akne uz sejas un ķermeņa, apziņas aptumšošanās, bezmiegs, ļoti nepatīkams pirmsmenstruālais sindroms (PMS), nemiera un panikas lēkmes, karstuma nepanesība, metāliska garša mutē, žokļu sāpes, jutīgi zobi un smaganu slimības, rozācija (dermatoze ar ļoti spēcīgu ādas apsārtumu) uz labā vaiga, dzimumdziņas trūkums, kairināts urīnpūslis, ķīmisks jutīgums, KZS simptomi kā grēmas un caureja, nepārtraukta piena sēnīte, jēlums mutē, pārtikas nepanesība, aizlikts deguns, pazemināts asinsspiediens (hipotonija), aukstas pēdas, tirpšanas sajūta kāju pirkstos, nervu sāpes, sausa āda, reibonis un biežas vīrusu infekcijas.

Reizi mēnesī uz pāris minūtēm viņa apmeklēja ģimenes ārstu. “Es varēju raudāt un stāstīt, kādas sāpes jūtu un kā vairs nespēju izturēt troksni ausīs, un cik noraizējusies esmu, bet man tikai izsniedza nākamo antidepresantu un miega zāļu recepti. Man riebās dzert zāles, bet es neredzēju citu iespēju.”

Risinājumu parāda dēla saslimšana
Nespēdama panākt veselības uzlabošanos, Helēna devās pie uztura speciālista, kurš viņai diagnosticēja zarnu problēmas, Candida albicans sēnes savairošanos un augstu amonjaka līmeni, kas sekmēja nogurumu. Viņa lietoja tonnām uztura bagātinātāju un ievēroja stingru anticandida diētu – tas palīdzēja, tomēr sāpes nepārgāja, un džinkstēšana ausīs un pārgurums nesamazinājās.

Helēna izmēģināja arī refleksoloģiju, kinezioloģiju un akupunktūru, kas visas kaut kādā mērā palīdzēja. Viņa apmeklēja arī kāda ārsta privātpraksi, viņas ārsts bija izteicies, ka dažreiz nav nekāda iemesla, kāpēc cilvēkiem ir šādi simptomi. Taču šis speciālists viņu satrieca, iesakot saņemt sevi rokās, kļūt par labu sievu un atsākt sportot.

Situācija sāka mainīties, kad Helēnas jaunākajam dēlam Džekam pēc MMR vakcīnas radās izteikti traucējumi – apstājās runas attīstība, viņš zaudēja spēju staigāt un astoņu mēnešu garumā nepārtraukti slimoja. Kāds draugs viņiem ieteica apmeklēt homeopāti, kuras klīnika atradās netālu no viņu mājām Eštedā, Sarejā. Jau pēc pirmās konsultācijas Džeks spēcīgi reaģēja uz homeopātiskajiem līdzekļiem, kas izraisīja vemšanu un briesmīgu caureju gandrīz divu nedēļu garumā. Vēl pēc trim nedēļām viņš atkal sāka runāt. Homeopāte izrakstīja nākamās zāles, un atveseļošanās turpinājās. Tagad Džeks ir dzīvespriecīgs četrgadīgs puisēns, kuram, kā Helēna uzskata, būtu nosliece uz autismu, ja vien nebūtu bijis homeopātijas.

Neticams izveseļošanās stāsts: 16 gadus pēc ērces kodiena Helēna uzveic Laimas slimību

Arī Helēna pati nolēma apmeklēt homeopāti, tiesa, pirms tam viņa veica asins analīzes, lai noskaidrotu, vai fibromialģiju gadījumā nav izraisījusi Laimas slimība. Rezultāti bija negatīvi, bet tas pēc 16 gadiem nav nekas pārsteidzošs – pat ja asins analīzes nodod dažus mēnešus pēc tam, kad iekodusi ērce, lai konstatētu Laimas slimību, tās var būt ļoti neprecīzas.

Terapijā izmanto holistisku pieeju
Kad Helēna nonāca pie homeopātes, Laimas slimības simptomi bija kļuvuši nekontrolējami (īpaši pēc divām smagām grūtniecībām, kas bija novājinājušas viņas imunitāti). Tomēr Helēna ievēroja, ka ārste, sākot terapiju, nebūt nekoncentrējas uz slimību. Viņa vairāk interesējās par Helēnas vispārējo garīgo labsajūtu un sagatavoja attiecīgas zāles. Helēna nolēma pārtraukt lietot antidepresantus, kurus bija regulāri dzērusi divus gadus.

Nākamo pāris mēnešu laikā nāca gaismā visas vecās traumas un pārdzīvojumi – atklājās, ka viņa ilgstoši bija apslāpējusi bēdas par mātes nāvi. “Emociju apspiešana manī bija radījusi milzīgu spriedzi un vājinājusi imūnsistēmu līdz tādai pakāpei, ka nespēju cīnīties ar infekcijām,” atzīst Helēna.

Viņai nemitīgi tecēja deguns, bija nepārtraukts klepus un saaukstēšanās, bet vienlaikus sāpes, stīvums un džinkstēšana ausīs samazinājās, tāpat – depresija un aizkaitināmība. Piektajā terapijas mēnesī Helēna ievēroja, ka džinkstēšana ausīs un sāpes ir pilnībā pārgājušas, patiesībā ikviens simptoms bija samazinājies vai pazudis.

Homeopāte ievēroja, ka Helēnai ir vājas aknas, un ieteica aknu skalošanas procedūru. Pirms katras procedūras viņa veica arī resnās zarnas skalošanu un reizi mēnesī to atkārto joprojām.

Vēl četrus mēnešus vēlāk Helēna atkal sāka vairākas reizes nedēļā spēlēt tenisu un secināja, ka pēc nodarbībām nejūtas nogurusi. Tagad viņa skrien, brauc ar velosipēdu un apmeklēt trenažieru zāli, labi guļ. “Man nav hroniska noguruma un sāpju vai stīvuma, sejas krāsa ir veselīga, esmu zaudējusi daudz svara, ausīs nedžinkst, galva nereibst, vairs nejūtu nekādas dīvainas smakas un savādas garšas, nav depresijas – esmu laimīga, pozitīva, mierīga un dzīvesspēka pilna... Pārmaiņas gada laikā ir vienkārši neticamas!” Helēna saka.

Starp citu, homeopātijā neeksistē termins hronisks stāvoklis – hroniska slimība ir akūta problēma, kas vienkārši nav atrisināta.
Helēna ievēro arī ikdienas detoksikācijas plānu ar Epsom vannas sāli, dzer citronūdeni, ēd dabisku pārtiku, nedaudz gaļas un dzer daudz ūdens.

Ko ārsti saka par Helēnas neparastajām pārvērtībām? “Pēdējā gada laikā man nav bijis nopietna iemesla apmeklēt ārstu. Kad īsi ieminējos par panākumiem, pateicoties aknu skalošanai un homeopātijai, sastapos ar totālu vienaldzību un neticību, ka šādas procedūras jebkad varētu iedarboties.”

Smadzeņu darbības traucējumi
Helēna Hārvija atklāj, ka inficēšanās sākumposmā ķermeņa šūnas sāka izdalīt īpatnēju smaku, ko viņa vēlāk pazina kā amonjaku. Tas sasaucas ar jaunu teoriju par to, kas īsti ir Laimas slimība, un atklāj jaunus ārstēšanas līdzekļus.

Neticams izveseļošanās stāsts: 16 gadus pēc ērces kodiena Helēna uzveic Laimas slimību

Lielākā daļa cilvēku zina, ka Laimas slimība ir bakteriāla infekcija, ko izraisa ērces kodiens. Tomēr Laimas slimības eksperts Deivids Džernigans uzskata, ka tā kļūst par neirotoksisku slimību. Viņš stāsta, ka Laimas slimība smadzenēs rada amonjaku un tas izraisa smadzeņu darbības traucējumus. Amonjaks maina asins – smadzeņu barjeras caurlaidību, kas ļauj lielām molekulām iekļūt smadzenēs, izraisot, kā viņš saka, smadzeņu alerģiju. Tas izskaidro daudzus Laimas slimības izraisītos simptomus.
Pētījumos ar dzīvniekiem atklāts, ka asins – smadzeņu barjera tiek sarauta jau divu nedēļu laikā pēc inficēšanās ar borēliju baktērijām. Borēlijas ierokas starp smadzeņu ārējās membrānas šūnām un izraisa vietēju iekaisumu. Lai cīnītos ar bakteriālo iebrukumu, tiek atbrīvoti proteīni, un smadzeņu membrāna tiek bojāta.

Jāatzīst, šis nav nekāds satriecošais jaunums. Drīz pēc tam, kad tika atklāta Laimas slimība, zinātnieki to raksturoja kā neiropsihiatrisku slimību, kas var būt paranojas, plānprātības, šizofrēnijas, bipolāro traucējumu, panikas lēkmju un depresijas cēlonis.

Kā kodiens kļūst par slimību
Lai gan ir pierādījumi, ka Laimas slimība pastāvējusi jau 19. gadsimta sākumā, tā tika atklāta un nosaukta vārdā tikai 1975. gadā, kad bērnu grupai, kas dzīvoja Laimas pilsētā, Konektikutā, Amerikā, mistiski attīstījās nopietnas locītavu sāpes. Visiem bērniem uz ādas bija neparasti izsitumi, un, kad atklāja, ka viņi inficējušies ar baktēriju Borrelia burgdorferi, ārsti no netālās Jeila universitātes visbeidzot sasaistīja bērnu simptomus ar ērces kodienu. Ārsti vienojās, ka bērnus sakodusi Ixodes scapularis ērce, kas lielākoties mēdz būt briežiem.

Neticams izveseļošanās stāsts: 16 gadus pēc ērces kodiena Helēna uzveic Laimas slimību

Baktērija izplatās asinsritē apmēram 12 stundas pēc tam, kad ērce ir iekodusies ādā.
Tā kā ērce nav lielāka par kniepadatas galviņu, to gandrīz nav iespējams pamanīt, lai gan apaļais apsārtums liecina, ka tā ir iekodusi. Ērce parasti nokrīt pēc pāris dienām, taču savu posta darbu jau ir padarījusi.

Apsārtums kļūst redzams dažu dienu laikā, parasti tas palielinās (dažreiz pat līdz 30 centimetriem), un sakosto cilvēku piemeklē gripai līdzīgi simptomi, piemēram, nogurums, muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes, drudzis vai drebuļi un kakla stīvums.
Taču, tā kā diagnosticēts tiek apmēram viens gadījums no desmit, cilvēki pat nezina, ka viņi ir sakosti, un nepamana izsitumus.
Ja slimību neārstē ilgāk par 6–8 nedēļām, simptomi kļūst hroniski un rada iespaidu, ka cilvēks saslimis ar meningītu, artrītu, multiplo sklerozi un depresiju vai guvis ādas ievainojumus.

Laimas slimība ir liktenīga reti. Piemēram, Apvienotajā Karalistē pirmo nāves gadījumu valstī fiksēja 2005. gadā, un nāves cēlonis bija aknu slimība, kas radusies pēc Laimas boreliozes sepses. Latvijā ik gadu ar Laimas slimību saslimst 200–600 cilvēku. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, līdz šā gada jūlijam bija saslimuši 149 cilvēki, taču par nāves gadījumiem ziņu nav. Starp citu, saslimušo skaits pieaug tieši gada beigās, nevis vasarā, tāpēc, neraugoties uz vēso laiku, ja dodaties pastaigā pa pļavu vai mežu, kur ir gara zāle, vienmēr kārtīgi saģērbieties – bikses sabāziet zābakos, velciet cepuri vai jaku ar kapuci. Pastaigas beigās pārbaudiet ādu, vai nav manāmas kādas ērču kodiena pazīmes, lūdziet, lai mājinieki vai draugi pārbauda kāju un roku aizmuguri, kuru paši nevarat saskatīt. Vienmēr pārbaudiet arī savu suni, ja tas gājis kopā ar jums. Ir vērts pārbaudīties arī vēlāk dienas laikā, vai nav parādījušies kādi izsitumi, lai gan trešajai daļai cilvēku pēc ērces kodiena nav nekādu ādas problēmu.

Ērces tests
Ja jums parādās gripai līdzīgi simptomi vai locītavu sāpes un jūs to saistāt ar pastaigu, kurā varētu būt saķēruši ērci, veiciet asins analīzes. Vislabāk to būtu darīt dažas nedēļas pēc kodiena, jo infekcija būs attīstījusies tiktāl, lai analīzes uzrādītu baktērijas antivielas. Pat tad, ja analīžu rezultāti ir negatīvi, ir vērts pēc pāris nedēļām tās veikt atkārtoti.
Optimālais analīžu veikšanas laiks ir 2–6 nedēļas pēc kodiena, vēlāk Laimas slimību atklāt kļūst daudz grūtāk.

Vai jums ir Laimas slimība?
Vadošais Laimas slimības eksperts Džozefs Dž. Buraskano uzskaitījis visus iespējamos slimības simptomus. Ja pastāvīgi ciešat no viena vai vairākiem minētajiem simptomiem un tam nav acīm redzama iemesla, tad jums varētu būt Laimas slimība. Vairāk nekā viena simptoma vienlaicīgs pēkšņs saasinājums reizi mēnesī arī ir skaidra slimības pazīme.
 
Neticams izveseļošanās stāsts: 16 gadus pēc ērces kodiena Helēna uzveic Laimas slimību

Pastāvīgi pietūkuši kakla dziedzeri
Iekaisis kakls
Drudzis
Jēlas pēdas
Locītavu sāpes
Locītavu uztūkums
Neizskaidrojamas muguras sāpes
Stīvas locītavas
Muskuļu sāpes vai krampji
Sejas raustīšanās
Apjukums, domāšanas grūtības
Garastāvokļa svārstības
Nemiers
Psihoze
Trīsas
Lēkmes
Galvassāpes
Gaismas jutība
Neskaidra redze, dubultošanās
Ausu sāpes
Dūkoņa, zvanīšana ausīs
Jūras slimības izpausmes
Zobu sāpes
Nogurums
Bezmiegs
Neizskaidrojams svara pieaugums vai zudums
Neizskaidrojamas neregulāras menstruācijas
Dzimumdziņas trūkums
Grēmas
Aizcietējums
Caureja
Trokšņi sirdī
Elpas trūkums
Svīšana naktī

Antibiotikas. Vēl vairāk antibiotiku
Medicīnai ir divi risinājumi pret Laimas slimību – antibiotikas un vēl vairāk antibiotiku.

Lielākā daļa ārstu piekrīt, ka īss antibiotiku kurss var ļaut sekmīgi izārstēties. Ar nosacījumu, ka slimība diagnosticēta pāris mēnešu laikā pēc ērces kodiena. Vēlāk slimība kļūst par neizsekojamu infekciju, kuru ir gandrīz neiespējami atklāt un novērst.
Laimas slimības eksperts Džozefs Dž. Buraskano tam nepiekrīt. Pirms aiziešanas pensijā viņš izārstēja vairāk nekā 7000 cilvēku, kam bija Laimas slimība vēlīnā stadijā. Ikvienā gadījumā viņš izrakstīja iedarbīgas antibiotikas, kas bija jālieto ilgstoši. Tiesa, kritiķi apgalvo, ka viņa pieeja ārstēšanai nav pierādīta. Lai gan terapija bija veiksmīga, vairākiem pacientiem bija nopietna reakcija uz antibiotikām.

Žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: “Ko Ārsti Tev Nestāsta”, Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS