Skaidrs
Rīga
-1°
Skaidrs
LV RU
Viedokļi

LTV: sabiedrisko mediju likumprojektā nedrīkst apdraudēt redakcionālo neatkarību

 
16.augusts 2016  22:59

Pašreizējā Sabiedrisko mediju likumprojekta versijā ir nepieciešamas būtiskas korekcijas un pilnveidojumi, lai izvairītos no reāliem apdraudējumiem mediju redakcionālajai neatkarībai, informēja Latvijas Televīzijā (LTV).

LTV vadītājs Ivars Belte.

LTV vadītājs Ivars Belte.

LTV tādēļ iesniegus Kultūras ministrijā savus priekšlikumus izmaiņām likumprojektā, norādot, ka nav pieļaujama sabiedrisko mediju pārtapšanai "valsts medijos", vai arī  "daudzvaldības" izveide, kura paralizētu sabiedrisko mediju darba lēmumu pieņemšanu un to izpildi.

Televīzija ir gatava piedalīties tālākā likumprojekta izstrādē, jo tikai diskusijās esot iespējams panākt tādu kompromisu, kas nodrošina pilnvērtīgu tiesisko regulējumu. "Ir ļoti būtiski, ka šis jautājums Latvijā beidzot ir izkustējies no "mirušā punkta" un ir sākts darbs pie Sabiedrisko mediju likumprojekta un mediju politikas kopumā. Tomēr līdz Latvijas specifiskajai mediju videi piemērotam, visas puses apmierinošam risinājumam vēl ir ļoti tāls ceļš ejams," uzsvēra LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.

LTV pilnībā atbalsta likumprojekta izstrādātāju uzstādītos mērķus - stiprināt sabiedrisko mediju redakcionālo un finansiālo neatkarību, veicināt sabiedrisko mediju ilgtspēju, nodrošināt labas pārvaldības, darbības atklātības principu ievērošanu sabiedrisko mediju darbībā, radīt priekšnoteikumus neatkarīgas, efektīvas un rīcībspējīgas sabiedrisko mediju darbību uzraugošās un kapitāldaļu turētāja funkciju pildošās Sabiedrisko mediju padomes izveidošanai, sabiedriskā pasūtījuma mērķu, uzdevumu, izpildes un izvērtēšanas principu noteikšanai.

Sabiedrisko mediju darbības nodrošināšanai un to uzraudzībai ir nepieciešams atsevišķs un patstāvīgs likums, kurš nodrošina un garantē sabiedrisko mediju finansiālo un redakcionālo neatkarību. Likumprojektam būtu jātiecas sasniegt šādi principi: neatkarīgs saturs, kvalitatīvāks saturs, operatīvāka darba organizācija un lēmumu pieņemšana, struktūra ir pārskatāma, ir paredzams un no politiķiem neatkarīgs finansējums, valde lemj par satura stratēģiju un attīstību, neietekmē redakcionālos lēmumus, nav tikai tehnisks izpildītājs.

Visbūtiskākie pilnveidojumi, pēc LTV pārstāvju domām, nepieciešami likumprojekta sadaļām, kuras nosaka ombuda darbības principus un pilnvaras, Redakcionālās padomes pilnvaras un kompetences, sabiedrisko mediju izaugsmi un attīstību interneta vidē, Sabiedriskā pasūtījuma izveides un izpildes kvalitātes kontroles jautājumus, sabiedrisko mediju valžu ievēlēšanas un pilnvaru jautājumus un arī sabiedrisko mediju finansēšanas pamatprincipus.

"Mēs ceram, ka KM un politiķi ņems vērā nozares profesionāļu ieteikumus, kā arī darīs visu, lai neradītu papildus draudus Latvijas mediju videi un žurnālistu vārda un darbības brīvībai kopumā, piemēram, pastiprinot politiķu ietekmi uz sabiedrisko mediju saturu, izveidojot strādāt nespējīgu mediju pārvaldības modeli, vai kādai no mediju pārraudzības struktūrām piešķirot tādas pilnvaras, kuras stāvētu pāri vārda brīvībai vai pastāvošajai likumdošanai," teica Belte.

Jau ziņots, ka Saeimas  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 14.jūnijā iepazinās ar KM izstrādātajiem priekšlikumiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības uzlabojumiem. Tiesisko regulējumu nepieciešams pilnveidot, jo elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulējums ir novecojis, kļuvis pretrunīgs, turklāt normas ir pārāk lakoniskas, radot tiesisko nenoteiktību, sēdē deputātiem norādīja KM Mediju  politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, iepazīstinot deputātus ar ministrijas priekšlikumiem.

KM piedāvā veidot sabiedriskā medija padomi, kas būtu jauna, neatkarīga un politiski neitrāla institūcija. Pēc Putņa teiktā, padomē varētu būt 13 locekļi - seši Saeimas izvirzīti pārstāvji, kuri nebūtu deputāti vai ministri, pa vienam Valsts prezidenta, kā arī kristīgo konfesiju izvirzītam pārstāvim, kurš nebūtu garīdznieks, kā arī pieciem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Būtiski, ka modelis paredzētu iekšējo un ārējo plurālismu. To nodrošinātu Redakcionālā padome - satura veidotāju vēlēta institūcija ar būtisku autonomiju attiecībās ar sabiedrisko mediju  padomi un valdi. Tā būtu kā sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un izpildes kontroles, kā arī satura veidošanā iesaistītā personāla autonomiju garantējošs institūts. Tāpat tiktu veidots sabiedrisko mediju  ombuds - jauns institūts satura kvalitātes un atbildīguma veicināšanai sabiedriskajos  medijos.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS