Skaidrs
Rīga
13°
Skaidrs
LV RU
Rio 2016

Šodien uz starta Rio izies vairākas mūsu olimpiskās cerības (10)

 
18.augusts 2016  11:25

Latvijas brīvā stila cīkstone Anastasija Grigorjeva šodien Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs iziet uz paklāja sacensībās svara kategorijā līdz 63 kilogramiem, bet Madara Palameika piedalās šķēpa mešanas finālā.

Šķēpmetēja Madara Palameika Rio ir gatava iesaistīties cīņā par visaugstākajām vietām.

Šķēpmetēja Madara Palameika Rio ir gatava iesaistīties cīņā par visaugstākajām vietām.

Tāpat divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Edžus Treimanis šodien aizvada ceturtdaļfinālu braucienus, bet Ruslans Nakoņečnijs startu modernajā pieccīņā sāk ar paukošanas disciplīnu.

Brīvās cīņas sacensības ceturtdien sāksies ar plkst.16 pēc Latvijas laika.

Grigorjeva olimpiskās spēles uzsāks no astotdaļfināla, kurā tiksies ar Tunisijas sportisti Helu Rjabi.

Rjabi šogad kļuva par Āfrikas čempioni svara kategorijā līdz 60 kilogramiem, taču svarā līdz 63 kilogramiem līdz šim ar atzīstamiem panākumiem nav izcēlusies.

Ceturtdaļfinālā Grigorjevas un Rjabi pāra uzvarētāja var tikties ar japānieti Risako Kavai, kura ir pagājušā gada pasaules vicečempione.

Šogad pavasarī Rīgā Grigorjeva tika kronēta par Eiropas čempioni.

Pērn Grigorjeva šķīrās no sava ilggadējā trenera Sergeja Kursīša, bet gada otrajā pusē sāka sadarbību ar igauņu speciālistu Ahto Rasku, tāpēc tagad pārsvarā trenējas Somijā. Savukārt uz Riodežaneiro Latvijas cīkstone devās pirmdien.

Šīs Grigorjevai nebūs pirmās olimpiskās spēles, jo pirms četriem gadiem viņa startēja Londonā, kad viņa bija devītajā vietā.

Četrkārtējā Eiropas čempione Grigorjeva būs vienīgā Latvijas pārstāve Riodežaneiro olimpisko spēļu cīņas sacensībās, turklāt viņa būs viena no galvenajām valsts pretendentēm uz godalgu izcīnīšanu. Šobrīd Latvijas delegācija šī gada Olimpiādē vēl nav tikusi pie medaļām.

Tikmēr Palameikai fināls šķēpa mešanā dāmām sāksies piektdien plkst.3.10 pēc Latvijas laika.

Palameika otrdien ar pirmo metienu izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu fināla normatīvu, bet Sinta Ozoliņa ieņēma 14.vietu un kā otrā palika aiz finālistu strīpas.

Palameika kvalifikācijas B grupā pirmajā mēģinājumā šķēpu meta 63,03 metru tālumā, par trim centimetriem izpildot fināla normatīvu. Tikmēr Sinta Ozoliņa kvalifikācijas sacensības iesāka ar 60,92 metru tālu metienu, bet otrajā piegājienā šķēpu meta 58,08 metru tālumā, kamēr trešais mēģinājums latvietei netika ieskaitīts.

Ar savu uzrādīto rezultātu Palameika bija astotā, bet Ozoliņa ieņēma 14.vietu. Kā pēdējā fināla vagonā ielēca austrāliete Ketrīna Mičele, kuras rezultāts bija 61,63 metri.

Tālāk par 63,00 metriem meta astoņas sportistes, bet četras šķēpa metējas finālā iekļuva ar rezultātu.

Palameika šogad metusi 65,86 metrus, atpaliekot no Polijas rekordistes Marjas Andrejčukas (67,11), titulētās Barboras Špotākovas (66,87 un 66,06), vācietes Kristīnes Husongas (66,41) un Eiropas čempiones Tatjanas Haladovičas no Baltkrievijas, kura kontinenta meistarsacīkstēs šķēpu raidīja 66,34 metru tālumā.

Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Savukārt Eiropas čempionātā viņa palika septītajā vietā.

Pirms četriem gadiem Londonā Palameika šķēpu meta 60,73 metru tālumā, kas deva astoto vietu.

Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu izpildīja arī Līna Mūze, taču Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībās viņa guva krustenisko saišu traumu, kā dēļ šķēpa mešanas sektorā varēs atgriezties vien nākamā gada pavasarī.

Olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikušas divas Latvijas šķēpa metējas, kuras pagājušajā gadsimtā bija spiestas startēt zem Padomju Savienības karoga. 1956.gadā Melnburnā par olimpisko čempioni tika kronēta Inese Jaunzeme, bet četrus gadus vēlāk Romā viņas panākumu atkārtoja Elvīra Ozoliņa.

Visa kaluma olimpisko spēļu medaļas ir Jānim Lūsim. Tokijā 1964.gadā Lūsis tika pie bronzas, bet pēc četriem gadiem Mehiko tika kronēts par čempionu, bet vēl četrus gadus vēlāk latvietis izcīnīja sudrabu. Tāpat olimpisko spēļu čempiona tituls šķēpa mešanā ir Dainim Kūlam, kurš uzvarēja 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs.

Savukārt neatkarīgās Latvijas laikā pašmāju sportisti izcīnījuši divas sudraba godalgas. 2004.gadā Atēnās to iespēja Vadims Vasiļevskis, bet pēc četriem gadiem viņa panākumu atkārtoja Ainārs Kovals.

Šķēpa mešanā kungiem Latviju Riodežaneiro pārstāvēja Eiropas čempions Zigismunds Sirmais un Rolands Štrobinders, kuri nepārvarēja kvalifikāciju. Sirmais ierindojās 14.vietā, bet Štrobinders ieņēma 28.pozīciju.

Tikmēr BMX riteņbraucējiem ceturtdaļfināli sāksies plkst.19.30 pēc Latvijas laika.

Štrombergs trešdien kvalifikācijā bija septītais ātrākais, no uzvarētāja, francūža Žorisa Dodē atpaliekot par 0,336 sekundēm. Tikmēr otrs Latvijas BMX riteņbraucējs Edžus Treimanis piedzīvoja kritienu un sacīksti turpināt nevarēja.

Pēc individuālajos braucienos uzrādītajiem rezultātiem sportisti tika izsēti dalībai ceturtdaļfinālā, kur riteņbraucējiem trijos braucienos tiks piešķirts punktu skaits, kas vienāds ar viņu ieņemtajām vietām. Katra ceturtdaļfināla četri vismazāk punktu saņēmušie riteņbraucēji iekļūs pusfinālā, kur arī tiks aizvadīti trīs braucieni un pēc šādas pašas sistēmas noteikti finālisti. Finālā tiks aizvadīts viens brauciens, kurā riteņbraucēji spēkosies par medaļām.

Piektdien norisināsies pusfināls un fināls.

Štrombergs ir pasaulē vienīgais divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā, kurā olimpiskās godalgas tiek izcīnītas kopš 2008.gada. Savu pirmo olimpisko zelta medaļu valmierietis izcīnīja 2008.gadā Pekinā, bet 2012.gadā Londonā viņš panākumu atkārtoja.

Štrombergs bija Latvijas delegācijas karognesējs olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, bet pēc tam viņš kopā ar komandu devās uz ASV, kur nedēļu turpināja gatavoties sacensībām. Ar Štrombergu un Treimani kopā gatavojās arī Kristens Krīgers, kurš ir komandas rezervists.

Pirms četriem gadiem Londonā Latviju BMX riteņbraukšanā pārstāvēja Štrombergs, Treimanis un Rihards Veide, bet dāmu sacensībās uz starta izgāja Sandra Aleksejeva. Latvijai trīs ceļazīmes bija arī 2008.gadā Pekinā, kad BMX riteņbraukšana debitēja olimpiskajā programmā.

Savukārt Nakoņečnijam paukošana sāksies plkst.20.30.

Pēc Krievijas modernās pieccīņas sportistu diskvalifikācijas Latvijas pilsonību ieguvušais ukrainis Ruslans Nakoņečnijs kļuva par Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībnieku.

Jau iepriekš Starptautiskā Modernās pieccīņas federācija UIPM bija apstiprinājusi Nakoņečniju kā pirmo rezervistu dalībai olimpiskajās spēlēs. Proti, sportists būtu devies uz Riodežaneiro ar cerību, ka viņš varēs aizstāt kādas citas valsts pārstāvi, piemēram, ja tiks piešķirta diskvalifikācija, tiks gūta trauma vai kāda cita iemesla dēļ sportists nevarēs piedalīties sacensībās.

Ukrainā dzimušajam Nakoņečnijam pērn par īpašiem nopelniem valsts labā piešķīra Latvijas pilsonību. Savās pirmajās sacensībās ar Latvijas karogu pagājušā gada martā viņš negaidīti uzvarēja Pasaules kausa posmā, tomēr kopš tā laika rezultāti vairs nav bijuši tik augsti.

Šodien Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs tiek sadalīti 23 medaļu komplekti - vieglatlētikā, badmintonā, pludmales volejbolā, boksā, kanoe sprintā, daiļlēkšanā, lauka hokejā, burāšanā, taekvondo, triatlonā un brīvajā cīņā.

Kopumā šajās olimpiskajās spēlēs grasās piedalīties 33 Latvijas sportisti.

Par medaļām Riodežaneiro līdz 21.augustam cīnīsies vairāk nekā 10 500 sportisti, kuri sadalīs 306 godalgu komplektus 28 sporta veidos. Šajās olimpiskajās spēlēs programmā atgriezās golfs un regbijs-7. Abi sporta veidi starp olimpiskajiem bija pagājušā gadsimta sākumā, bet iespēju atgriezties ieguva 2009.gadā.

Riodežaneiro ir pirmā pilsēta Dienvidamerikā, kura ieguvusi tiesības rīkot olimpiskās spēles. Tomēr tā saņemt iespēju organizēt četrgades lielāko sporta notikumu mēģināja arī iepriekš - pirmo reizi tas notika, gatavojoties 1936.gada olimpiskajām spēlēm, kas rezultātā notika Berlīnē. Vēlāk Riodežaneiro kā kandidātpilsēta startēja arī 2004. un 2012.gada spēlēm, tomēr tiesības organizēt olimpiskās spēles Brazīlijas metropole ieguva tikai 2009.gadā, izcīnot iespēju rīkot 31.Vasaras olimpiskās spēles 2016.gadā un apsteidzot trīs citas kandidātpilsētas - Čikāgu, Madridi un Tokiju.

Galvenais olimpiskais stadions - Marakanas stadions - pilsētā tika uzbūvēts jau pirms aptuveni 70 gadiem, to atjaunojot pirms 2014.gadā aizvadītā Pasaules kausa futbolā.

Riodežaneiro olimpiskās spēles sāksies dopinga skandālu ēnā, jo jūlijā publicētajā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas ziņojumā norādīts, ka Krievijas valsts iestādes izstrādājušas un organizējušas sistēmu, ar kuras palīdzību tika slēptas krievu sportistu pozitīvās dopinga analīzes 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs un 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā.

Krievijas olimpiskajā delegācijā sākotnēji tika iekļauti 387 sportisti, taču dopinga skandāls šīs komandas ievērojami paretinājis, no sacensībām diskvalificējot 68 vieglatlētus.

Latvijas Riodežaneiro Olimpiādes pieteikumā ir 34 sportisti, bet uz starta stāsies ne vairāk kā 33 no viņiem, jo šķēpmetēja Līna Mūze Eiropas čempionātā guva krustenisko saišu traumu, kā dēļ četrgades lielākajā sporta forumā nevarēs piedalīties.

Neilgi pirms olimpisko spēļu sākuma Latvijai tika prognozētas trīs olimpiskās godalgas - ASV laikraksts ''USA Today'' lēsa, ka uz goda pjedestāla kāps Eiropas čempions šķēpmešanā Zigismunds Sirmais, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kā arī pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Savukārt "Gracenote" (agrāk - "Infostrada Sports") jaunākajās prognozēs paredzēja sudrabu šķēpmetējai Madarai Palameikai un pludmales volejbolistiem, bet bronzu cīkstonei Anastasijai Grigorjevai.

No Latvijas cerībām pludmales volejbolisti nepārvarēja apakšgrupu turnīru, Ikauniece-Admidiņa izcīnīja ceturto vietu, svarcēlājs Artūrs Plēsnieks ieņēma astoto pozīciju, kamēr Sirmais neiekļuva finālā. Par pārsteigumu parūpējās svarcēlāja Rebeka Koha, kura negaidīti izcīnīja ceturto vietu.

Tāpat Latvija lielas cerības saista arī ar divkārtējo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija medaļas guvusi katrās Vasaras olimpiskajās spēlēs, turklāt tikai 1996.gadā Atlantā nācās samierināties ar vienu godalgu.

Olimpiskās spēles Riodežaneiro risināsies līdz 21.augustam.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA, Evija Trifanova/LETA, EPA/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS