Mākoņains
Rīga
-2°
Mākoņains
LV RU
Sabiedrībā

"Latvenergo" melnās lappuses: skandāls pēc skandāla (51)

 
16.jūnijs 2010  13:52

Uzņēmuma nesenā pagātne ir skandaloziem un nepatīkamiem notikumiem bagāta – bijuši gan sarežģīti tiesu darbi, izčibējuši trīs miljoni, lapseņu kodieni un vairākas nozīmīgu cilvēku nāves. Pēc vakardienas notikumiem nu jau var teikt, ka skandāli uzņēmumu vajā arī šobrīd...

„Latvenergo” koncerna prezidents Kārlis Miķelsons.

„Latvenergo” koncerna prezidents Kārlis Miķelsons.

Aiztur uzņēmuma „spici”
Kasjauns.lv jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis piecas „Latvenergo” koncerna amatpersonas - prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Aigaru Meļko, a/s „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu. Aizturētas arī divas privātpersonas.
Saistībā ar „Latvenergo” amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laikposmā no 2006. līdz 2010. gadam KNAB ir sācis kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu


„Latvenergo” vadītāju ienākumi

* „Latvenergo” prezidents Kārlis Miķelsons algā pērn saņēmis 50 611 latus, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu. Miķelsons ir parādā kopumā ap 11 600 latiem, bet citiem aizdevis kopumā ap 93 500 latus. Viņam pieder zeme un ēkas Viesturu pagastā, dzīvoklis Rīgā, divas 1958. un 2007.gadā ražotas automašīnas "Jaguar" un divas piekabes.

* Skaidrā naudā Miķelsons glabā 7000 eiro (4920 latus) un 7000 latus, bankās uzkrāti aptuveni 64 500 lati. Šveices bankā „AP Alage & Privatbank” glabājas 52 467 eiro (36 874 lati), „Parex bankā” - 1382 eiro (971 lats), „SEB bankā” - 29 174 eiro (20 503 lati) un 146 lati, „Nordea” bankā - 5000 eiro (3514 lati) un 2416 lati.

* „Latvenergo” viceprezidenta Aigara Meļko ienākumi pagājušajā gadā veidoja 49 585 latus, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu.

* Uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļko pieder arī 33,75% SIA „Innovia” kapitāldaļu 10 125 latu nominālvērtībā. Tikpat daļu šajā uzņēmumā pieder arī „Latvenergo” prezidentam Kārlim Miķelsonam. Šogad Meļko un Miķelsons nodibinājuši vēl vienu uzņēmumu - SIA „Cell Finance”, kur katram pieder 50% daļu 21 000 latu nominālvērtībā.

* „Latvenergo” 2009. gada peļņu 20,2 miljonu latu apmērā kā dividendes ieskaitīta valsts budžetā. Uzņēmums vēsta, ka finanšu rezultāts sasniegts galvenokārt veiksmīgu elektroenerģijas tirdzniecības darījumu dēļ (pārsvarā ārpus Latvijas).

    Kratīšana kabinetos, automašīnās, mājās
    Otrdien KNAB veica kratīšanu Miķelsona un Meļko kabinetos, citās „Latvenergo” telpās, amatpersonu automašīnās un dzīvesvietās. Kratīšanas laikā bijis pieaicināts arī „Latvenergo” darbību pārraugošās Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Kriminālprocess sākts 14. jūnijā. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs norādīja, ka lēmumi par drošības līdzekļu piemērošanu šīm aizturētajām personām tiks pieņemti „laika gaitā”.
    Pēc informācijas, kas ir aģentūras LETA rīcībā, KNAB aktivitātes saistītas ar Rīgas 2. termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektu.

    Aizņēmumi miljonu miljonos
    Pārskatot pēdējā laika publisko informāciju, redzams, ka „Latvenergo” plāni un projekti bijuši vērienīgi.
    TEC-2 projekta finansēšanai uzņēmums parakstījis aizdevuma līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Eiropas Investīciju banku par kopumā 175,62 miljoniem latu. (Konkursā par TEC-2 otrā energobloka rekonstrukciju uzvarēja Turcijas uzņēmums „GAMA GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut”. Rekonstrukcijas procesa tehniskajai uzraudzībai tiks piesaistīta arī konsultantu kompānija - Šveices uzņēmums „AF Colenco”.)
    Jūnija sākumā medijiem tika izplatīta informācija, ka koncerns parakstījis vairākus aizevumu līgumus, tostarp ar „Swedbank”, „Nordea banku” un „DnB Nord banku”, kopumā par summu 90 miljoni eiro (aptuveni 63 198 000 latu). Uzņēmuma ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis skaidroja, ka iegūtās naudas mērķis ir īstenot investīciju programmu koncernā - gan investējot ražošanas objektos, gan veicot ikgadējos ieguldījumus sadales un pārvades tīklos.

    Skaļākā „Latvenergo” lieta, kas vēl palikusi daudzu atmiņā ir skandalozā trīs miljonu pazušana.

    Skaļākā „Latvenergo” lieta, kas vēl palikusi daudzu atmiņā ir skandalozā trīs miljonu pazušana.

    Skandalozie trīs miljoni

    Skaļākā „Latvenergo” lieta, kas vēl palikusi daudzu atmiņā, ir skandalozā trīs miljonu pazušana. Tās būtība īsumā ir šāda.
    Savulaik "Latvenergo" galvoja desmit miljonu latu kredītu, kuru „Bankā Baltija” (BB) saņēma a/s „Finanšu norēķinu centrs”. Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, un „Latvenergo” kļuva par BB parādnieku. Banka 1997. gadā cedēja desmit miljonu latu parādu ārzonas kompānijai IFCE. „Latvenergo” ar IFCE noslēdza izlīgumu, un pēc tā IFCE tika samaksāti astoņi miljoni latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas pačibēja kaut kur, nez kādās kabatās. Tautā runā, ka aiz mistiskās IFCE patiesībā slēpjas Latvijas varas aprindām piederīgi (vai noderīgi) cilvēki.

    Uz apsūdzēto sola
     Šīs lietas šķetināšana ilga vairākus gadus, un tiesas process arī. Uz apsūdzēto sola sēdās tikko kā atkal aizturētais Ivars Liuziniks (kā bijušais finanšu direktors), bijušais uzņēmuma prezidents Edgars Birkāns, kādreizējas viceprezidents Kārlis Purnis un advokāts Armants Čapkevičs. 2004. gadā tiesa visus apsūdzētos attaisnoja. Tomēr Augstākā tiesa 2005. gada oktobrī Liuziniku atzina par vainīgu, piespriežot naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā.
    Naudas ceļi tā arī atklāti netika.

    Trīs miljonu lietas gaitā tajā saulē aizgāja vairāki ar šo darījumu saistīti cilvēki.

    Trīs miljonu lietas gaitā tajā saulē aizgāja vairāki ar šo darījumu saistīti cilvēki.

    Mirušie. Oficiālās versijas: infarkts un lapsene

    Trīs miljonu lietas gaitā tajā saulē aizgāja vairāki ar šo darījumu saistīti cilvēki. Oficiālās versijas tiesībsargiem nelika kļūt aizdomīgiem, bet mediji pārcilāja dažādus variantus.
    1995. gada vasarā 46 gadu vecumā ar infarktu nomira toreizējas „Latvenergo” prezidents Gunārs Koemecs, kurš bija parakstījis galvojumu. Oficiālais slēdziens - sirdslēkme. Toreizējais premjers Māris Gailis pat sprieda, ka patiesības noskaidrošanai jālūdz ASV Federālā izmeklēšanas biroja palīdzība.
    1998. gadā nomira otrs galvojuma parakstītājs – „Latvenergo” galvenais grāmatvedis Leons Marcinkus. Pēc Salaspils ātrās medicīniskās palīdzības mediķu domām, iespējamais nāves iemesls bijis lapsenes dzēliens. Atraitne policijai stāstīja, ka vīrs lauku mājā devies uz tualeti, bet tad pēkšņi nokritis. Viņam bijusi alerģija pret lapseņu indi. Tomēr ārsti izteica domu, ka no lapsenes dzēliena nevar nomirt uzreiz, pat ja ir ļoti asa alerģiska reakcija.

    Nejaušais kritiens pāri margām un autoavārijas
    Tajā pašā gadā traģiski beidzās toreizējā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča juridiskā padomnieka Anda Bumbiera dzīves gājums. („Latvenergo” atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.) Viņš gāja bojā, nokrītot no sava dzīvokļa balkona Rīgā, Jūrmalas gatvē. Ģenerālprokuratūra to atzina par nelaimes gadījumu - iespējams, viņš pār balkona zemajām margām esot pārkritis, jo paslīdējis uz grīdas. Dzīvoklī tika atrasta viņa atlūguma kopija.
    Divas dienas pirms tam Bumbieris ieradies Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojā (ONKAB). Četru stundu ilgajā sarunā Bumbieris klāstījis, ka viņam ir nepatikšanas darbā, viņu spiežot piedalīties nelikumībās. ONKAB darbinieki pat novēroja Bumbieri, kas bija norūpējies par savu drošību, bet neko aizdomīgu nebija pamanījuši.
    Autokatastrofā bojā gājis gan bijušais „Latvenergo” jurists Ervīns Degro, gan Valsts kontroles darbinieks Valdis Vilciņš, kas bija veicis revīziju „Latvenergo”.

    Guna Kārkliņa/Foto: LETA






      Komentāru noteikumi

      SVARĪGĀKAIS