Skaidrs
Rīga
12°
Skaidrs
LV RU
Sabiedrībā

"Šāda diedelēšana ir nekorekta." Eksperti kritizē LTV lūgumu pēc 152 tūkstošiem kampaņai pret ēnu ekonomiku (30)

 
22.augusts 2016  16:56

Šonedēļ valdība lems par 151 611 eiro piešķiršanu Latvijas Televīzijai (LTV) satura veidošanai par ēnu ekonomiku un aplokšņu algu problemātiku, liecina valdības sēdē iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts. Atsevišķi mediju eksperti pauž sašutumu par LTV rīcību un norāda arī uz likuma pārkāpumiem.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka skaidro, ka, „pa tiešo” vēršoties Finanšu ministrijā, LTV vadība apgājusi NEPLP, kura kā neatkarīga institūcija atbild par sabiedrisko pasūtījumu, tostarp arī LTV finansēšanu. Neapmierinātību par šādu soli pauž arī pati padome.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka skaidro, ka, „pa tiešo” vēršoties Finanšu ministrijā, LTV vadība apgājusi NEPLP, kura kā neatkarīga institūcija atbild par sabiedrisko pasūtījumu, tostarp arī LTV finansēšanu. Neapmierinātību par šādu soli pauž arī pati padome.

Ar šādu pieeju nodokļu un ekonomikas sfēras problēmu risināšanai klajā nākusi pati LTV, vēršoties tieši Finanšu ministrijā ar lūgumu. Savā vēstulē LTV norāda, ka tai būtu nepieciešams savā saturā pievērst vairāk uzmanības valsts nodokļu politikas un ekonomikas attīstības jautājumiem.

Ar šādu speciāli veidotu un raidījumos integrētu saturu paredzēts veicināt vienu no Latvijas iedzīvotāju pamatpienākumiem – godprātīgu nodokļu nomaksu,  kā arī skaidrot sabiedrībai  ēnu ekonomikas un nodokļu nemaksāšanas radītās sekas gan personai individuālā līmenī, gan sabiedrībai un tās vajadzību nodrošināšanai kopumā.

LTV „diedelēšana” esot nekorekta
Īpaši asu kritiku par šādiem LTV centieniem iegūt papildu finansējumu paudusi Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka. Viņa domā, ka šāda prakse jebkurā gadījumā ir likumdošanas pārkāpums. „Šāda iešana un diedelēšana ir nekorekta. Turklāt nav īsti skaidrs, kādiem tieši mērķiem šis finansējums ir nepieciešams. Ja runa ir par satura veidošanu, ar kuru paredzēts informēt sabiedrību par ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi, būtu bijis jāizsludina konkurss plašā mediju spektrā, kurā uz tiesībām veikt šādu uzdevumu varētu pretendēt arī citi,” apgalvo LRA vadītāja.

„LTV izskatās arvien atkarīgāki no konkrētas ministrijas”
Līdaka arī skaidro, ka, vēršoties pa tiešo FM, LTV vadība apgājusi NEPLP, kura kā neatkarīga institūcija atbild par sabiedrisko pasūtījumu, tostarp arī LTV finansēšanu. „Vai tiešām tikai šī gada pusē uzzinājām par tādām valsts problēmām kā ēnu ekonomika? Šim uzdevumam kopā ar tam vajadzīgo finansējumu bija jābūt laicīgi ieplānotam sabiedriskajā pasūtījumā, un pēkšņa attapšanās gada vidū liek domāt, ka LTV nav spējīgs laicīgi saplānot nepieciešamo,” kritiku pauž Līdaka.

Jāatgādina, ka LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte savulaik, diskutējot par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus, publiski runāja arī par LTV nepieciešamību būt neatkarīgākai. Komentējot televīzijas neseno sadarbību ar FM, Līdaka gan apgalvo, ka redz tieši pretējo: „LTV sāk izskatīties arvien atkarīgāka no konkrētas ministrijas ar konkrētas partijas pārstāvniecību”.

Arī NEPLP kritizē LTV taktiku, taču ceļā nestāsies
NEPLP priekšsēdētājas Aijas Dulevskas viedoklis par sabiedriskās televīzijas un FM darbībām ir neviennozīmīgs. Lai arī padome nav apmierināta ar to, ka LTV šādu soli spērusi nevienojoties ar NEPLP, padomes piekrišana finansējuma piešķiršanai jau apliecināta.
„Padome ir paudusi atbalstu šādam solim, jo finansējuma LTV tik tiešām nepietiek. Tiesa, padomei ir iebildumi pret pašu procedūru – LTV vajadzēja vienoties ar NEPLP pirms vērsties FM.”

Nedrīkst pieļaut politiskā spiediena iespējamību
Ar piedāvājumiem labākai sabiedrisko mediju pārvaldībai klajā nākusi Kultūras ministrija (KM). Tā ir izstrādājusi konceptuālu priekšlikumu, kura 60.punktā paredzēts, ka „Sabiedriskā medija finansējumam ir jānodrošina Sabiedriskā pasūtījuma izpilde pilnā apjomā tādā kvalitātē, kas pārsniedz tirgus vidējos kvalitatīvos rādītājus. Sabiedriskajā pasūtījumā nedrīkst tikt iekļauti uzdevumi, kuru izpildei nav paredzēts finansējums.”

Komentējot LTV tiešo vēršanos FM pēc līdzekļiem šādam - ārpus sabiedriskā pasūtījuma - nospraustam mērķim, KM mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis norāda, ka nepieciešams izstrādāt pietiekami efektīvu sabiedrisko mediju finansējuma modeli, kurš izslēgtu nepieciešamību meklēt līdzekļus ārpus tā: „Ministrijas priekšlikuma valoda šajā sakarā ir skaidra: joprojām nepieciešams strādāt pie pietiekama un prognozējama finansējuma modeļa izveides, lai „novērstu iespējas izdarīt politisku spiedienu uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli, izmantojot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa finansēšanas sviru”. KM apgalvo, ka ministrijas priekšlikums sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības uzlabošanai šo problēmu risinātu.

Maziem solīšiem projām no ēnu ekonomikas
Kasjauns.lv jau vēstīja, ka ar augstāk minētā satura raidījumu palīdzību plānots sekmēt FM gribēto mērķi – mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020.gadam. Paredzēts arī paaugstināt Latvijas sabiedrības izpratni un informētību par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, valsts budžeta izveidi un paaugstināt iedzīvotāju izpratni par godprātīgas nodokļu nomaksas nozīmīgumu valsts ilgtermiņa attīstībai.

LTV komunikācijas speciāliste Agita Pudule skaidroja, ka darbs pie detalizēta satura plānojuma šobrīd ir procesā. „Varam teikt, ka galvenie satura virzieni būs rubrikas LTV Ziņu dienesta raidījumos LTV1 un LTV7, kas noslēgsies ar valsts mēroga diskusiju „Lielais jautājums”,” sacīja Pudule. „Saturu plānots veidot kā integrētu satura un reklāmas kampaņu LTV ētera un sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Paralēli tam par šo tēmu plānots veidot dokumentālu filmu, kā arī saturu lsm.lv, kas gan detalizēti sniegs informāciju, gan veicinās sabiedrības iesaisti ēnu ekonomikas jautājumu apzināšanā un diskusijā par tiem.”

Kasjauns.lv/Foto: Lauris Nagliņš/Agnese Gulbe/LETA






Komentāru noteikumi