Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Novadu ziņas

"Ar pensiju nepietiek operācijai..." Jānis spiests tirgoties šosejas malā, lai sagrabinātu naudiņu. FOTO (74)

 
24.augusts 2016  07:11

Ikvienam, kurš dodas pa Liepājas šoseju, Kaķeniekos ir iespēja redzēt ceļa malas rindu ar tirgotājiem, kas pārdod teju visu, kas izaudzējams dārzā un salasāms mežā. Dažam tirgošanās ir dzīvesveids, citam – vienīgais veids, kā sagrabināt naudiņu dakteriem.

Kāds mēģina kaulēties, lai samazinām cenu, kāds skaita katru centu, lai tik vairāk neiedod, taču cits vēl iedod kādu centu pa virsu, taču kopumā jau ar naudu neviens nebārstās.

Kāds mēģina kaulēties, lai samazinām cenu, kāds skaita katru centu, lai tik vairāk neiedod, taču cits vēl iedod kādu centu pa virsu, taču kopumā jau ar naudu neviens nebārstās.

Kaķenieki ir ciems Dobeles novada Annenieku pagastā, un abpus šosejai ir iekārtojušies vairāki vietējie iedzīvotāji, kas garāmbraucējiem piedāvā iegādāties lauku labumus. Šosejas malā iekārtotajā tirdziņā ir plaša izvēle - netrūkst ne ābolu dažādās šķirnes, ne citu lauku labumu, kā arī plašā klāstā pieejamas meža veltes - sēnes un ogas.

Tirgotāji katrs iekārtojis savu tirdzniecības vietu, pēc paša ieskatiem. Kāds uzlicis sarkanu saulessargu, lai būtu pamanāmāks, kādam grāvmalā uzslieta nojume no plēves, lai var paslēpties lietus gadījumā, taču cits pircējus gaida, ērti iekārtojies savā automašīnā. Kasjauns.lv aptaujāja vairākus tirgotājus. Kā tad viņiem sokas ar lauku labumu pārdošanu? Kas ir galvenie pircēji un kādas ir cenas?
 
Garāmbraucēji par cenām var pakaulēties
Kāda sieviete pastāstīja, ka lauku labumus un meža veltes šeit tirgo jau piecus gadus. Galvenie pircēji esot garāmbraucēji, jo vietējiem iedzīvotājiem pašiem ir savi dārzi un viss nepieciešamais nav jāpērk no ceļmalās sēdošajiem tirgotājiem

"Garāmbraucēji, kas pie mums šo to nopērk, ir dažādi. Kāds mēģina kaulēties, lai samazinām cenu, kāds skaita katru centu, lai tik vairāk neiedod, taču cits vēl iedod kādu centu pa virsu, taču kopumā jau ar naudu neviens nebārstās. Iepērkas dažādas paaudzes cilvēki."

Taujāta par cenām, kundze teic, ka galvenais ir pārdot un cenas ir mainīgas, kā jau tirgū. "Kādreiz kilogramu ābolu pārdodam par vienu eiro, citu dienu tie var būt astoņdesmit centi. Skatāmies pēc apstākļiem, kā mums ar to tirgošanos iet. Pircēji mēdz arī pakaulēties un tad jau arī nolaižam cenu," stāsta tirgotāja. Kartupeļi pie kundzes iegādājami par 30 centiem kilogramā, savukārt puslitra medus burciņa maksā 3,50 eiro.

Kundze pastāstīja, lai arī tirgotāju šosejas malā ir vairāk nekā desmit, par konkurenci savā starpā strīdu nav: "Visi satiekam labi. Katram tiek pa kādam pircējam."

Kundze pastāstīja, lai arī tirgotāju šosejas malā ir vairāk nekā desmit, par konkurenci savā starpā strīdu nav: "Visi satiekam labi. Katram tiek pa kādam pircējam."


Tirgotāja ar 20 gadu stāžu
Cita vietējā iedzīvotāja pastāstīja, ka šeit tirgojas jau divdesmit gadus, un sēdēšana šosejas malā vasaras sezonas laikā ir viņas ikdiena. Viņa pārsvarā tirgo meža veltes un ābolus.

"Ceļamies jau četros vai piecos no rīta un dodamies mežā pēc sēnēm, braucam ar velosipēdiem deviņus kilometrus un pēc tam atpakaļ. Tad arī jau pēc meža agri no rīta dodamies mājās, kur paēdam brokastis, sakopjamies un nākam te tirgoties." Sieviete stāsta, ka nekad nevar prognozēt, kāda būs dienas peļņa.

"Citreiz ir vairāk, bet citreiz sanāk pa visu dienu vien piecus eiro nopelnīt. Tā ir kā laimes spēle, šodien ir nauda, rīt atkal nekā. Šeit šosejas malā pavadu visu dienu, no agra rīta līdz vakaram. Ap astoņiem vakarā ejam mājās," stāsta vietējā iedzīvotāja, kuras vīrs ir parūpējies, lai kundzei lietus laikā būtu, kur paslēpties, un uzslējis nelielu nojumi no plēves. Turpat pie ķēdes arī piesiets pašu suns: "Ņemam suni līdzi, lai pa dienu vienam mājās nav skumīgi," teic sieviete, kura gaidot kundes un kavējot laiku, šosejas malā ada zeķes.
Sieviete ik dienu pavada šosejas malā, dzīvojoties pie uzslietas plēves nojumes. Tur viņas gan pusdieno, gan ada zeķes, gan tirgo pašu lasītās meža veltes.

Sieviete ik dienu pavada šosejas malā, dzīvojoties pie uzslietas plēves nojumes. Tur viņas gan pusdieno, gan ada zeķes, gan tirgo pašu lasītās meža veltes.


Pensionārs piepelnās, lai sakrātu naudu operācijai
Savukārt pensionārs Jānis, kurš nevēlējās fotografēties, atklāja, ka ne jau te kāds tirgojas aiz laba prāta, bet gan tamdēļ, lai kaut ko nopelnītu.

"Vai tad, ja būtu bijusi cilvēka cienīga pensija, te kāds sēdētu visu dienu uz ceļa? Arī es labāk būtu aizbraucis uz dīķi vai ezeru pacopēt, bet man te jāsēž, jo ar savu pensiju nevaru atļauties zāles sev nopirkt. Arī pie dakteriem bez rindas, ja jāiet, ir jātērē simtus eiro, bet, ja grib tikt par lētākām naudām, tad rindas ir jāgaida divus gadus. Tagad es pelnu naudiņu sev operācijai, jo no pensijas es iztikt nevaru, bet nav jau ko čīkstēt daudz - jātirgojas," nosaka Jānis, kurš pārdeva gan dažnedažādākās rudens veltes no paša dārza, gan tirgoja kaimiņienes smiltsērkšķu sulu.

Vīrs teic, ka visi ceļmalas tirgotāji ir Kaķenieku iedzīvotāji.
Pensionārs atstatus no pārējiem tirgoja plašā klāstā dārza veltes: ābolus, burkānus, kartupeļus, kabačus, sīpolus un ķiplokus: "Viss no paša dārza," nosaka Jānis.

Pensionārs atstatus no pārējiem tirgoja plašā klāstā dārza veltes: ābolus, burkānus, kartupeļus, kabačus, sīpolus un ķiplokus: "Viss no paša dārza," nosaka Jānis.

Lauku labumu tirgotāji uz Liepājas šosejas
Kasjauns.lv/Foto: Nauris Garkaklis






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS