Skaidrs
Rīga
16°
Skaidrs
LV RU
Zaļās dzīves ABC

Vai veģetārieši un vegāni reāli glābj pasauli? Zinātnieki izpētījuši, kāda ēšana ir visjēgpilnākā (55)

 
27.augusts 2016  06:11

Lai glābtu pasauli, nepietiek kļūt par veģetārieti un vēl mazāk par vegānu. Vislabākais risinājums ir veģetārais uzturs, neatsakoties no piena produktiem un – nedaudz gaļas un olu, liecina jauns pētījums.

Lai dzīvotu ekoloģiski, nav jāatsakās no govīm.

Lai dzīvotu ekoloģiski, nav jāatsakās no govīm.

Kornelas universitātes pētnieki ASV aprēķinājuši, ka, ikvienam Ņujorkas štata iedzīvotājam pārejot uz šādu ēdienkarti, ar pavalsts resursiem pietiktu, lai uzturētu par teju 50% vairāk cilvēku. Patlaban ar lielo gaļas un piena produktu patēriņu savu resursu pietiek tikai 22% iedzīvotāju no nepilniem 20 miljoniem. Viss pārējais jāieved no citiem štatiem vai ārvalstīm.

Salīdzina 42 ēdienkartes
Žurnālā „Renewable Agriculture and Food Systems” publicētajā pētījumā salīdzinātas 42 diētas ar vienādu kaloriju daudzumu un tieši Ņujorkas pavalstī izaudzētiem dārzeņiem, augļiem, graudu un piena produktiem, papildus pieliekot gaļu – no nulles līdz pat 381 gramam dienā.

Galvenais uzdevums bija noteikt ekoloģisko pēdu – cik daudz zemes nepieciešams, lai pabarotu konkrētās ēdienkartes piekritēju. Pētījumā atklāta pieckārša atšķirība starp divām galējībām.

Izrādās, simtprocentīgu veģetārieti var pabarot no 17,8 hektāriem zemes gadā. Turpretī kaloriju rīmam, kurš ēd daudz gaļas, vajadzēs 85,3 hektārus, stāsta pētījuma vadītājs Kristiāns Peters.

Būtiska ir zemes kvalitāte
“Pārsteidzoši, bet veģetārisms nav efektīvākais zemes izmantošanas veids,” saka Peters. Proti, augļiem, dārzeņiem un graudaugiem nepieciešama laba aramzeme. Gaļas un piena lopiem pietiek ar zemākas kvalitātes augsni ganībām un siena pļaujai, tiesa, vajadzīgi lielāki plašumi. Ņujorkas štatā tādi ir pieejami, daudzas saimniecības labības laukos pēc ražas novākšanas iesēj daudzgadīgos zālaugus ganībām un sienam.

Pareizais risinājums ir rast līdzsvaru starp veģetārismu un gaļu – zemes kvalitāti un platību. Gaļas ražošana prasa vairāk teritorijas, taču var pabarot vairāk cilvēku nekā „vistreknākā” veģetārā maltīte.

No gaļas nav jāatsakās
Patlaban vidējais amerikānis apēd 117 kilogramus gaļas gadā, liecina ANO Pārtikas komisijas dati. Latvijā šis rādītājs ir 68 kilogrami, bet rekordisti ar 126 kilogramiem ir jaunzēlandieši.

Lai pietiktu lauksaimniecības zemes, pētījuma autori iesaka ņujorkiešiem aprobežoties ar 56,7 gramiem gaļas un olu dienā jeb 20,7 kilogramiem gadā. Runa ir par jau gatavu maltīti. Līdzīgi dzīvoja mūsu senči – viņi arī neēda gaļu katru dienu.

Kornelas Universitātes augsnes zinātnes profesore Dženifera Vilkinsa pie viena iesaka raudzīties ne tikai, ko ēdam, bet arī uz pārtikas ražošanai iztērētājiem resursiem – ražošanas procesu, iepakojumu, transportu.

Anda Leiškalne/ Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi