Apmācies, stiprs lietus
Rīga
11°
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Viedokļi

Vita Liberte: "Nordea" un DNB apvienošanās būtu pozitīva klientiem, tā var kļūt par otro lielāko banku Latvijā (14)

 
26.augusts 2016  18:44

Pēc jaunākajām ziņām „Nordea” un DNB bankas apvienošanās līgums tiks slēgts 2017. gadā. Balstoties uz 31. martā iesniegtajiem datiem, „Nordea” un DNB kopējie aktīvi sasniedz 5,32 miljardus, tām kopēji ierindojoties pirms „Swedbank”, kurai pieder 5,41 miljards aktīvu Latvijā. Līdz ar to pēc apvienošanās darījuma jaunā banka būs 2. lielākā banka Latvijā, atrodoties ļoti tuvu tirgus līderim, skaidro Vita Liberte.

BDO Legal vadošā partnere Vita Liberte: Nordea un DNB apvienošanās var būt pozitīva klientiem, taču norāda uz Latvijas trūkumiem.

BDO Legal vadošā partnere Vita Liberte: Nordea un DNB apvienošanās var būt pozitīva klientiem, taču norāda uz Latvijas trūkumiem.

„BDO Legal” vadošā partnere Vita Liberte izklāsta, ka “lai slēgtu līgumu, abām bankām jāgaida akcepts no Konkurences padomes, kurai būs jāvērtē abu banku kopējie finanšu rādītāji un konkrētie tirgi, kuros darbojas abas bankas un kā šie rādītāji un tirgi ietekmēs konkurences situāciju nākotnē pēc iespējamā apvienošanās darījuma. Konkurences padome lietas ietvaros apvienošanās ietekmi uz konkurenci parasti vērtē šādos tirgos: noguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, aizdevumu pakalpojumu tirgus Latvijā, ieguldījumu pakalpojumu tirgus Latvijā, kā arī maksājumu karšu tirgus Latvijā. No konkurences viedokļa Latvijas banku sektorā ir pārstāvētas vairākas spēcīgas bankas, no kurām vislabākie aktīvu un kapitāla lieluma rādītāji ir minētajai „Swedbank”.”

“Skatoties no konkurences viedokļa, iespējamais apvienošanās darījums pašlaik uzskatāms par abu banku konsolidāciju, lai samazinātu izmaksas un tālākā nākotnē varētu stiprināt savu konkurētspēju konkrētajos tirgos.“Ir grūti prognozēt plusus un mīnusus gan konkurencei, gan sabiedrībai no abu banku apvienošanās darījuma, jo no vienas puses, skatoties no publiski pieejamajiem abu banku finanšu datiem, šī apvienošanās nerada monopola rašanās draudus. No otras puses abām bankām jāiegulda iespaidīgs darbs un finanšu resursi, lai konkrēto apvienošanos darījumu realizētu dzīvē, piemēram, izveidojot kopīgu bankas sistēmas darbību un vienotu politiku visā Baltijā piedāvājot dažādus pakalpojumus klientiem. Tādējādi abu banku iespējamā apvienošanās vēl negarantē intensīvu cīņu par tirgus līdera vietu un jaunus produktus. Lai pilnvērtīgi jaunais apvienotais tirgus dalībnieks spētu iesaistīties cīņā par līdera godu, būtu nepieciešams ilgs laiks. Papildu no abu banku apvienošanās darījuma varētu arī ciest abu banku darbinieki visā Baltijā, kā tas notiek jebkurā uzņēmumu konsolidācijā,” eksperte uzsver.
BDO partnere turpina: “Vienlaikus skatoties tuvākajā nākotnē, jaunā banka varētu izvedot spēcīgu pārklājumu gan no ģeogrāfiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Kamēr „Nordea” pašlaik ir liels korporatīvo klientu pārklājums, DNB - mazo uzņēmumu apkalpošanā. Ģeogrāfiski „Nordea” dominē Igaunijā, savukārt DNB - Lietuvā, līdz abu banku savienība ir ļoti racionāls un izdevīgs lēmums, lai papildinātu katras nenosegtos tirgus sektorus. Klientiem potenciāli tas nozīmē papildus iespējas savu vajadzību apvienošanā un mazākus izdevumus darbojoties dažādās valstīs. Ņemot vērā to, ka banku apvienošanas lielākais ieguvums ir samazinātas transakciju izmaksas, klientu pakalpojumu izmaksas arī kļūs mazākas. Tāpat jāņem vērā, ka brīdī, kad bankas apvienosies, to kopējo aktīvu skaits būs gandrīz tikpat liels kā pašreizējai tirgus līderei „Swedbank”. Līdz ar to abu banku cīņas laikā par skaidra tirgus līdera vietas ieņemšanu jaunu iespēju piedāvāšana klientiem kļūs par fundamentāli svarīgu aspektu jaunajā tirgus situācijā. Abu banku apvienošanai gan ir viena ēnas puse Latvijai - jaunā banka tiks reģistrēta Igaunijā, nevis Latvijā.

Tas gan nav pārsteigums - Latvijas ekonomiskā politika banku sektorā nav ļoti uzņēmumiem draudzīga. Politiķu vidē ik pa laikam tiek izteiktas idejas par nodokļu paaugstināšanu un jaunu maksājumu ieviešanu bankām. Šo notikumu Latvijas nozares politikas veidotājiem savā veidā jāuztver kā avārijas zvanu par pašreizējo situāciju - mums var iet secen vēl citu ļoti vērtīgu kompāniju tiešā sadarbība, ja turpināsim veidot pret tām nedraudzīgu nodokļu politiku īstermiņa apsvērumu dēļ.”

Teorētiski ilgtermiņā „Nordea” un DNB varētu skatīties kā uz pozitīvu un noteikti interesantu notikumu. Kā mājsaimniecībām, tā uzņēmumiem papildus konkurences esamība tirgū nozīmē izdevīgākus tarifus un jaunus piedāvājumus, pat ja tuvākajos gados šīs lietas nebūs izteikti manāmas. Neskatoties uz to, šī soļa sekas liek Latvijas valdībai padomāt, vai viņu lēmumi tiešām palīdz valsts ekonomikas izaugsmei.

Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA






    Komentāru noteikumi