Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Dabasspēks

Aug pieprasījums pēc Latvijā audzētām šitaki sēnēm - tās lietojot pat vēža ārstēšanā (22)

 
27.augusts 2016  21:23

Šis ir ne tikai labs gaileņu un baraviku gads, bet laika apstākļi bijuši labvēlīgi arī šitaki sēnēm, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Izrādās, Latvijā augušās šitaki sēnes izmanto arī ļaundabīgu audzēju ārstēšanai un veselības uzlabošanai. Puse no visas ražas tiekot pārdota ārstnieciskām vajadzībām, un šīs sēnes iesaka ārsti.

Izrādās, Latvijā augušās šitaki sēnes izmanto arī ļaundabīgu audzēju ārstēšanai un veselības uzlabošanai. Puse no visas ražas tiekot pārdota ārstnieciskām vajadzībām, un šīs sēnes iesaka ārsti.

Patlaban Latvijā ir vien divas lielākas saimniecības, kur uz koku stumbriem audzē augstvērtīgās Japānas sēnes. Tur stāsta, ka pieprasījums aug un vairojas arī tūristu interese par šitaki sēņu audzētavām.

Imants Urpens Alojā esot pēdējais, kurš 90.gadu beigās pievienojies tobrīd vēl kuplajam šitakī sēņu audzētāju pulkam. Parasti viņa saimniecībā ražas laiks sākas ap Lāčplēša dienu, bet šogad pirmo reizi Imants sēnes audzē arī vasarā.

“Citus gadus man sakaltētā produkcija pietiek, bet pēdējos divos gados man pietrūkst un tad es dabūju vasarā stingrāk audzēt. Agrāk vasarā es vispār neaudzēju,” stāstīja Urpens.

Patlaban Imanta audzētavā mežā esot vairāk nekā 10 000 koku, uz kuriem aug šitaki sēnes. Dienu pirms filmēšanas vīrietis no kokiem salasījis piecus spaiņus sēņu, un šī gada raža varētu būt viena vai pusotra tonna.

Dabā augstvērtīgā Japānas sēne aug koku zaros, un tā arī cēlies sēnes nosaukums - šī - tas ir kastaņveidīgs koks, bet take - pati sēne. Taču šādā veidā sēnes audzē vien retās vietās - viena no tām ir Latvija un zināms, ka tā dara arī Spānijā.

Tomēr tas esot dārgs hobijs, iespējams, tāpēc no 200-300 audzētājiem Latvijā palikuši vien divi. Abi savstarpēji nekonkurējot un izjūt, ka gadu no gada pieprasījums pēc šīm sēnēm aug. Daļa no produkcijas tiek nodota restorāniem, daļa nonāk tirdziņos. Daudzi braucot arī ekskursijās uz audzētavu un sēnes pērk uz vietas.

“Arvien vairāk kļūst veģetārieši, vegāni, un viņiem jau tas ir “saldais ēdiens” gaļas vietā. Ja uzcep, viņu jau nevar atšķirt no gaļas,” stāstīja Urpens.

Otra un Latvijā lielākā audzētava atrodas netālu no Skrundas. Andris Vjaksa bija pirmais, kurš savulaik uz baļķiem sāka audzēt sēnes, kuras senatnē varēja baudīt tikai Japāņu imperatori un viņu ģimenes.

“Ļoti liela daļa no cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, kad nosauc sēni šitakī, viņi jau zina, par ko ir runa,” teic Vjaksa.

Gan uz Imanta, gan Andra sēņu audzētavu cilvēki brauc ekskursijās lūkot un degustēt Latvijā augušās šitaki sēnes. Pie Urpena šogad bijuši ķīnieši, lietuvieši, šogad latvieši vairāk sākuši braukt.

Turklāt arvien biežāk daudzi Latvijā augušās šitaki sēnes izmanto arī ļaundabīgu audzēju ārstēšanai un veselības uzlabošanai.

“No visām sēnēm pusi mēs pārdodam ārstnieciskām vajadzībām. Mūs iesaka ārsti,” atzina Vjaksa.

Audzētāji uzskata, ka šitaki audzēšana Latvijā pagaidām ir brīva niša, kur attīstīt biznesu, tomēr par eksporta iespējām domas dalās, jo globālākā mērogā apjomu un cenas ziņā liels konkurents ir Ķīna. Tikmēr tepat uz vietas ražotāji rod arvien jaunus šitaki sēņu produktus.

Kā norāda Urpens, būs uzlējums - oficiāli uztura bagātinātājs. To viņš esot šonedēļ arī reģistrējis Pārtikas un veterinārajā dienestā.

LNT ziņas, Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock

 






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS