Skaidrs
Rīga
-2°
Skaidrs
LV RU
Hokejs

Beresņevs: "Strādāju no sirds, bet pretī ir Kirovs Lipmans, kurš nepilda saistības" (41)

 
28.augusts 2016  17:44

Pašmāju speciālists Leonīds Beresņevs pēkšņo aiziešanu no Latvijas hokeja izlases galvenā trenera amata pamato ar Latvijas Hokeja federācijas (LHF) neizpildītajām saistībā, jo tā jau kopš pavasara neesot viņam maksājusi algu, laikrakstam "Latvijas Avīze" izteicās Beresņevs.

Beresņevs: "Faniem mani ir jāsaprot kā cilvēku, kā treneri. Pārdzīvoju par valsti, komandu. Strādāju no sirds, bet pretī ir prezidents [Kirovs Lipmans], kurš nepilda saistības. Kā tādā situācijā mani var uzskatīt par nodevēju?"

Beresņevs: "Faniem mani ir jāsaprot kā cilvēku, kā treneri. Pārdzīvoju par valsti, komandu. Strādāju no sirds, bet pretī ir prezidents [Kirovs Lipmans], kurš nepilda saistības. Kā tādā situācijā mani var uzskatīt par nodevēju?"

Beresņevs īsi pirms 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra sākuma negaidīti atstājis Latvijas izlases galvenā trenera amatu, bet viņa vietā stājies pieredzējušais Haralds Vasiļjevs.

"Netiek pildīts abu pušu parakstītais darba līgums - pēc pasaules čempionāta algu vairs neesmu saņēmis. Ir tikai solījumi. 23. augustā iepazīstināju LHF valdi ar esošo situāciju, cerēju, ka kaut kas uzlabosies, taču viņi arī tikai nogrozīja galvas un teica, ka gan jau būs labi. Divas dienas vēlāk iesniedzu atlūgumu. Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā viens no svarīgākajiem aspektiem būs emocionālais fons, kas arī komandā nav no labākajiem, jo prēmijas par pasaules čempionātu Maskavā nav samaksātas. Spēlētājiem nepatīk, kad viņiem melo. Kā lai es viņus motivēju tādā situācijā? Jau gatavošanās pasaules čempionātam aizritēja dažādu nebūšanu fonā. Tika runāts par bardaku izlasē, žurkām ģērbtuvē. Labi, ka Juris Savickis nāca pretī un atļāva izmantot Rīgas "Dinamo” ģērbtuvi Piņķos," laikrakstam norādīja Beresņevs, kuram pieņemt lēmumu par aiziešanu no izlases neesot bijis viegli. "Pirmo reizi karjerā tā rīkojos, jo neredzu citu izeju. Ir sarežģīti strādāt, ja tevi tikai baro ar solījumiem. Februārī, kad kļuvu par izlases galveno treneri, zināju, ka ir divi lieli darbi - pasaules čempionātā saglabāt vietu elitē un izcīnīt olimpisko ceļazīmi. Pirmo uzdevumu izpildījām un biju pārliecināts, ka arī otro varam izpildīt. Es neatkāpos tāpēc, ka baidītos, nē. Principā kopš vasaras sākuma darbojos kā brīvprātīgais, taču visam ir savs mērs."

"Trenera gaitas uzsāku 1993.gadā un principā visu laiku esmu bijis Latvijas hokejā. Izveidoju "Liepājas metalurga" komandu, uz kuras bāzes tur joprojām viss attīstās un ir izcīnīts Latvijas čempionu tituls. Tā ir mana dzīve, mīlu savu darbu un izturos profesionāli. Es mīlu Latviju. Faniem mani ir jāsaprot kā cilvēku, kā treneri. Pārdzīvoju par valsti, komandu. Strādāju no sirds, bet pretī ir prezidents [Kirovs Lipmans], kurš nepilda saistības. Kā tādā situācijā mani var uzskatīt par nodevēju?" uzsvēra Beresņevs.

Pieredzējušais speciālists uzskata, ka Latvijas izlase var kvalificēties Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, jo līderi ir labā formā un ir vairāki hokejisti, kuri var uzņemties vadošo lomu.

"Ceru, ka notikušais (ar treneru maiņu) neietekmēs komandas garu. Kolektīvā ir vairāki puiši, kas var uzņemties tādu līdera lomu, kā agrāk Sandis Ozoliņš - Kaspars Daugaviņš, Oskars Bārtulis, Artūrs Kulda, Mārtiņš Karsums. Uz viņiem grūtā situācijā vienmēr var paļauties. Haraldam Vasiļjevam novēlu veiksmi. Iešu uz spēlēm, skatīšos un pārdzīvošu par komandu," izteicās Beresņevs.

Pašlaik 58 gadus vecais Beresņevs šī gada sākumā par Latvijas izlases galveno treneri tika apstiprināts jau trešo reizi karjerā. Iepriekš viņš pieaugušo valstsvienību bija vadījis no 1995. līdz 1999., kā arī 2005. un 2006.gadā, tai skaitā vadīja komandu 2006.gada Turīnas olimpiskajās spēlēs, kad tā palika pēdējā, 12.vietā.

Beresņevs 2010. un 2015.gada nogalēs, būdams Latvijas U-20 izlases galvenais treneris, palīdzēja izcīnīt ceļazīmi uz augstāko divīziju. Tāpat Beresņevs trenējis vairākus Latvijas klubus, piemēram, Rīgas "Pārdaugava", "Juniors", "Liepājas metalurgs", "Rīga 2000", ASK/"Ogre" un "Dinamo Juniors", kā arī trenera pieredzi smēlies Krievijā, Igaunijā un Kazahstānā.

Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs Rīgā notiks no 1. līdz 4.septembrim, bet par vienīgo ceļazīmi uz Olimpiādi bez Latvijas cīnīsies arī Vācijas, Austrijas un Japānas izlases.

No Latvijas pretiniecēm kvalifikācijas turnīrā pieredzes bagātākā olimpisko spēļu dalībniece ir Vācija, kas piedalījusies 19 turnīros. Tiesa, pēdējo 20 gadu laikā vācieši nav tikuši augstāk par astoto vietu, kuru viņi izcīnīja 2002.gadā.

Austrijas hokeja izlase olimpiskajās spēlēs piedalījusies 13 reizes, bet aizpērn Sočos tā ieņēma desmito vietu. Savukārt japāņu kontā ir deviņas Olimpiādes, bet pēdējo reizi "uzlecošās saules zeme" olimpiskajās spēlēs piedalījās 1998.gadā Nagano, kad ceļazīmi ieguva kā turnīra rīkotāja.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS