Skaidrs
Rīga
16°
Skaidrs
LV RU
Sabiedrībā

Brīdina par strauju kailgliemežu izplatību (12)

 
29.augusts 2016  14:00

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti ir saņēmuši informāciju par postošā Spānijas kailgliemeža izplatību vairākos novados, īpaši Zemgalē un Kurzemē.

Šie gliemeži ir līdz 15 centimetru gari, sarkanbrūni vai dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu, rudenī viens īpatnis var sadēt līdz pat 400 oliņām.

Šie gliemeži ir līdz 15 centimetru gari, sarkanbrūni vai dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu, rudenī viens īpatnis var sadēt līdz pat 400 oliņām.

Kā informēja VAAD pārstāvji, Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus) cilvēku veselībai nekaitē, taču vairākos informācijas avotos minēts, ka gliemeža gļotas var saturēt "escherichia coli" jeb E-coli baktērijas. Līdz ar to VAAD norāda, ka pirms dārzeņu lietošanas pārtikā tie ir obligāti jāmazgā.

Spānijas kailgliemezis patlaban visvairāk izplatās mazdārziņos, apstādījumos, parkos, kā arī vietās, kuras netiek apstrādātas un koptas, - grāvmalās, krūmājos, garā zālē.

Tāpat VAAD norāda, ka, visticamāk, Spānijas kailgliemeži Latvijā nokļuvuši cilvēku darbības rezultātā - ievesti ar augiem, kompostu, augsni. Spānijas kailgliemeži pašu spēkiem parasti neizplatās ļoti tālu, taču, ja kādā vietā tie tiek konstatēti, tie tur ļoti strauji savairojas.

Šie gliemeži ir līdz 15 centimetru gari, sarkanbrūni vai dzeltenīgi. Tie dzīvo tikai vienu gadu, rudenī viens īpatnis var sadēt līdz pat 400 oliņām. Piemērotākās vietas olu dēšanai ir augsnes virskārta un plaisas, komposta kaudzes. Daļa jauno gliemezīšu izšķiļas jau rudenī, tie arī pārziemo, bet pārējie izšķiļas nākamā gada pavasarī.

Gliemeži apgrauž augu lapas, lapu vidusdaļā izgrauž neregulārus robus un iegarenus caurumus. Kaitēkļi bojā kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus, gurķus, salātus, graudaugus, dekoratīvos augus, ziedaugus. Sevišķi kaitīgi gliemeži ir mitrā laikā, jo nepārtrauc ēst arī dienā.

Kā norāda VAAD, efektīva gliemežu ierobežošanas metode ir tos nolasīt tieši no augiem agri no rīta vai apmākušās dienās un pēc tam tos iznīcināt. Starp dārzu un vietām, kur gliemeži uzturas, var veidot aizsargjoslas, kas traucē vai apgrūtina gliemežu ienākšanu dārzā, - smilts, grants, sasmalcinātas olu čaumalas.

Tāpat dārzā jāiznīdē nezāles, kuras nodrošina gliemežiem patvērumu un mitrumu saulainā dienā. Gliemežu dabiskie ienaidnieki ir arī skrejvaboles un putni - sīļi, ķīvītes, vārnas un citi. Palīdzēt cīņā ar gliemežiem var arī mājputni, īpaši mājas pīles, kas labprāt izlasa gliemežus no dārza. Spānijas gliemežiem Latvijā nav daudz dabīgo ienaidnieku, taču ir zināms, ka ar šiem gliemežiem barojas āpši, meža cūkas, eži un pīles.

Ķīmiskai gliemežu ierobežošanai var izmantot limacīdus jeb īpašus augu aizsardzības līdzekļus gliemežu ierobežošanai, piemēram, "Ferramol" vai "Gust".

Kā norāda VAAD, tieši vasaras beigas un rudens sākumā kailgliemeži dēj oliņas, tāpēc šis ir pēdējais brīdis tos savākt un likvidēt. Gliemežu laicīga savākšana un iznīcināšana attiecīgi samazina izdēto olu skaitu un līdz ar to būtiski mazina šo kaitēkļu izplatību.

BNS / Foto: LETA






Komentāru noteikumi