Mazmākoņains
Rīga
14°
Mazmākoņains
LV RU
112

Sabrukušajā "Maxima" cietušie tiesā atstāsta tās dienas notikumus (1)

 
30.augusts 2016  13:32

Pēc ilgstošas signalizācijas skanēšanas Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikala "Maxima Latvija" Priedaines ielā uz vietas esošā vadība mudināja darbiniekus palikt savās vietās, jo "viss esot bijis pārbaudīts un kārtībā".

Upuru skaita ziņā Zolitūdes traģēdija viena no lielākajām traģēdijām celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.

Upuru skaita ziņā Zolitūdes traģēdija viena no lielākajām traģēdijām celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.

Kāda cietusī - bijusī "Maxima" darbiniece - pieteica 3000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Sieviete norādīja, ka ap plkst.17 pēcpusdienā ilgi skanēja signalizācija - pēc viņas domām, apmēram 20 minūtes. Cietusī skaidroja, ka veikala vadība aicināja darbiniekus palikt savās darba vietās, jo viss ticis pārbaudīts un viss esot bijis kārtībā.

Viņa sacīja, ka signalizācija lielveikalā skanēja arī pirms traģēdijas dienas.

Viens no lieciniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieks, sacīja, ka arodbiedrība ieteica pieteikt morālo un mantisko kompensāciju, bet viņš precīzi neatceras, kādu summu bija pieteicis. Viņš ieradās lielveikalā pēc otrā sagruvuma. Lai gan viņam tajā dienā bija brīvdiena, vīrietim nācās ierasties.

Negadījuma rezultātā, likvidējot otrā nogruvuma sekas, glābējs guva muguras traumu. Viņš gan piebilda, ka pildīt dienesta pienākumus gūtā trauma viņam netraucē, bet, piemēram, nodarboties ar brīvo cīņu viņš vairs nevar.

Tiesa nolasīja pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās cietušā liecības, un viņa pieteiktā morālā kaitējuma kompensācija bija 10 000 eiro.

Vēl viens cietušais lietā bija pieteicis 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņš bija ar savu draudzeni iegājis lielveikalā "Maxima" pēc treniņa. Miesas bojājumus nogruvuma rezultātā vīrietis neguva. Viņš nevarēja atcerēties, cikos abi iegāja veikalā, bet bija jau tumšs.

Taujāts, vai todien bija kas citādi "Maxima", cietušais vienīgi norādīja, ka bija mazāk cilvēku nekā citās dienās. Kad notika nogruvums, viņam sākumā likās, ka tas bija sprādziens, jo tas bija "pēkšņs, skaļš".

Arī vēl kāda cietusī lietā pieteica 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņa bieži apmeklēja "Maxima" lielveikalu, jo strādāja fitnesa klubā, kur devās ar draugu - arī šodien liecības sniegušo cietušo. Viņa sacīja, ka, iespējams, ieradās "Maxima" kādas septiņas līdz desmit minūtes pirms nogruvuma.

Jaunā sieviete norādīja, ka vismaz viņai nešķita, ka būtu kādas liecības, ka varētu notikt nogruvums un iebrukt jumts.

Vēl kāds cietušais pieteica 100 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī vairāk nekā 60 000 eiro materiālo kompensāciju par negūto peļņu VUGD - viņš devās izdienas pensijā traģēdijā gūto traumu dēļ.

Viņš bija ieradies notikuma vietā jau pēc pirmā sagruvuma, bet traumas guva otrā nogruvuma laikā. Pēc vairāk nekā trīs stundām cietušais tika atrakts un tika hospitalizēts. Vīrietim gadu bija slimības lapa, pēc tam nosakot darba nespējas trešo grupu uz gadu. Pagājušā gada augustā viņam bija veikta sirds operācija.

Tāpat liecības sniedza vēl viena "Maxima" darbiniece, kura konkrētajā veikalā Priedaines ielā strādāja no tā atvēršanas. Viņa stāstīja, ka daži pircēji signalizācijas laikā pameta veikalu, bet viņai "pat nebija domas kādam pajautāt, ko darīt". Pēc viņas domām, signalizācija sāka skanēt īsi pēc plkst.16 un esot skanējusi ļoti ilgi.

Viņa arī liecināja, ka neviens veikalā darbiniekiem nepateica, ko darīt, kā arī viņi netika evakuēti. Arī viņa apgalvoja, ka signalizācija lielveikalā bija skanējusi gana bieži.

Šodien tika paziņots, ka "Maxima" papildu aizstāvību nodrošinās advokāts Aleksands Berezins.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, ko skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Tiesa sāk izskatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu
Piemiņas brīdis Zolitūdes traģēdijas vietā 2015. gada 21. novembrī
Tā izskatās Zolitūdes traģēdijas vietā 28.jūlijā, kad policija beigusi darbu
Tā izskatās „Maximas” vraks četrus mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas
Zolitūdē sabrucis lielveikals "Maxima"


LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi