Mākoņains
Rīga
17°
Mākoņains
LV RU
Runā speciālists

Ārsts atklāj, kāpēc cilvēki cieš no gremošanas traucējumiem (3)

 
04.septembris 2016  09:11

Gremošanas problēmas visās to izpausmēs tiek uztvertas kā gana delikāta problēma, tomēr to spēcīgākas vai vājākas izpausmes diendienā izjūt ļoti liela daļa cilvēku. Par izplatītākajiem gremošanas traucējumiem, to cēloņiem un profilaksi stāsta ārsts-gastroenterologs Hosams Abu Meri.

Būtiski ir ēst lēnām, izgaršojot, jo tādā veidā arī kuņģa zarnu trakts var labāk uzsūkt ēdienā esošās uzturvielas. Savukārt vakarā pirms gulētiešanas ieteicams ēst mazāk.

Būtiski ir ēst lēnām, izgaršojot, jo tādā veidā arī kuņģa zarnu trakts var labāk uzsūkt ēdienā esošās uzturvielas. Savukārt vakarā pirms gulētiešanas ieteicams ēst mazāk.

Visbiežāk sastopamās kuņģa un zarnu trakta problēmas ir dažādas kuņģa slimības, piemēram, hronisks gastrīts un čūlas slimības paasinājumi, gastroezofageālā refluksa (atviļņa) slimība (GERS), zarnu slimības un infekcijas (vīrusi, baktērijas, akūta caureja, u.c.), taukainu aknu slimība, funkcionālas kuņģa zarnu trakta problēmas un kairinātas zarnas sindroms. Simptomi slimībām nereti ir līdzīgi, bet atšķiras, piemēram, sāpju lokācija. Simptomi, kas liecina par kuņģa un zarnu trakta veselības traucējumiem, ir sāpes vēderā, dedzināšana rajonā virs nabas, slikta dūša un/vai vemšana, vēdera pūšanās, mainīga vēdera izeja, aizcietējums, caureja ar vai bez asinīm (3 reizes dienā ar šķidru vēderu) u.c.

Pacientam ierodoties uz konsultāciju ar sūdzībām par gremošanas traucējumiem, precīzas diagnozes un ārstēšanas noteikšanai ārsta uzdevums ir izprast arī slimības cēloņus. Kā stāsta dr. Hosams Abu Meri, bieži vien nākas sastapties ar pacientiem, kuriem ir redzami gremošanas traucējumu simptomi, taču tas uzreiz nenozīmē, ka cilvēkam ir piemērojama diagnoze, kas prasītu ārstēšanu ar medikamentiem. Nereti sarunā ar cilvēku atklājas, ka pirmie diskomforta simptomi aizsākas ar lielām pārmaiņām dzīvē – pārcelšanos, jaunu darbu, jaunu dienas režīmu vai pat visiem šiem apstākļiem kopā. Diemžēl pārmaiņas dzīvē rada cilvēkā stresu. Lai gan pozitīvais stress ar nelielu adrenalīna devu organismu mobilizē un pat palīdz pielāgoties jauniem apstākļiem, ilgstošs stress rada izsīkumu. Rezultātā cieš cilvēka imunitāte, kas dod iespēju dažādu slimību attīstībai – tostarp arī gremošanas disfunkcijai. Turklāt itin bieži stresa situācijai par upuri krīt tieši cilvēka ēšanas paradumi – cilvēki izjūt apetītes trūkumu, ēd neregulāri, lielā steigā, vēlu vakarā īsi pirms gulētiešanas u.tml.

Ikvienas ēšanas reizes laikā speciālists iesaka atcerēties, ka ēdat nevis tāpēc, ka tas būtu pienākums, bet gan tāpēc, lai baudītu izvēlēto ēdienu. Būtiski ir ēst lēnām, izgaršojot, jo tādā veidā arī kuņģa zarnu trakts var labāk uzsūkt ēdienā esošās uzturvielas. Diemžēl arī straujais dzīves ritms bieži vien neļauj ikdienā izbaudīt lēnas maltītes – vakariņas tiek ēstas vēlu vakarā, kam seko pasēdēšana pie datora vai TV un došanās pie miera, aizmirstot, ka arī gremošanas trakts dodas gulēt.

Cilvēkiem, kuriem ir diagnosticēta kāda hroniska kuņģa un zarnu trakta slimība, ir ļoti būtiski ievērot pareizas ēšanas nosacījumus – gan ēdienkartē, gan arī ēšanas paradumos. Nereti gremošanas traucējumus var izraisīt arī medikamenti, par ko jākonsultējas ar speciālistu. Noteiktu slimību gadījumos ieteicams ikdienā ēst 5 līdz 6 reizes dienā, servējot sev mazas porcijas (jāvērš uzmanība, lai ēdiens nav pārlieku auksts vai karsts). Ēdot ļoti ieteicams atrasties pie galda ar taisnu muguru. Savukārt vakariņās jāēd samazināts uzturproduktu daudzums. Šādi ēdot tiek nodrošināts, ka kuņģis nepārtraukti darbojas un netiek pārslogots. Savukārt pēc vakariņām speciālists rekomendē doties 45 līdz 60 minūšu pastaigā, kas palīdzēs pirms miega sagremot apēsto un sadedzināt liekās kalorijas. Jāpiemin, ka dienas pēdējā ēdienreize būtu jāieplāno 2 līdz 3 stundas pirms došanās pie miera.

Kā stāsta ārsts, ar gremošanas traucējumiem saistītu slimību gadījumā jāseko arī vēdera izejai – pārlieku šķidram vēderam ar caureju (tualetes apmeklējums vairāk nekā 3 reizes dienā) vai pretēji – aizcietējumam (tualetes apmeklējums mazāk par 3 reizēm nedēļā). Piemēram, otrā situācija var pastiprināt atviļņa spiedienu vēdera dobumā. Lai no tā izvairītos, ir jāpalielina olbaltumvielām bagātu produktu ar mazu tauku saturu daudzums uzturā - liesa gaļa, zivis, vājpiena biezpiens, siers ar samazinātu tauku saturu. Savukārt jāsamazina ceptu, sāļu, asu un smagu ēdienu pārsvars. Pilnībā jāatsakās no cigarešu smēķēšanas, un maksimāli jāsamazina alkohola patēriņš.

Informācija: BENU veselības un skaistuma akadēmija
Karlīna Timofejeva / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi