Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Pasaulē

Neizdodas panākt, lai tiesa izvērtē Gorbačova atbildību par 1991.gada janvāra notikumiem (4)

 
05.septembris 2016  21:12

1991.gada 13.janvārī Viļņā kritušā Lietuvas brīvības aizstāvja dēlam Robertam Povilaitim nav izdevies panākt, lai tiesa izvērtē kādreizējā Padomju Savienības līdera Mihaila Gorbačova atbildību par padomju agresijas sekām un uzaicina viņu uz nopratināšanu kā īpašo liecinieku.

Pēc lietuvieša sacītā, noteikt Gorbačovam īpašā liecinieka statusu nav iespēju, jo viņš atsakās sadarboties ar Lietuvas Ģenerālprokuratūru un nav cita ceļa, kā panākt, lai ārvalsts pilsonis ierodas Lietuvā un sniedz liecības.

Pēc lietuvieša sacītā, noteikt Gorbačovam īpašā liecinieka statusu nav iespēju, jo viņš atsakās sadarboties ar Lietuvas Ģenerālprokuratūru un nav cita ceļa, kā panākt, lai ārvalsts pilsonis ierodas Lietuvā un sniedz liecības.

Šogad apritēja 25 gadi kopš 1991.gada 13.janvāra, kad padomju armijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un Komunistiskās partijas neveiksmīgajā mēģinājumā gāzt Lietuvas valdību, kas bija pasludinājusi valsts neatkarību, gāja bojā 14 mierīgie iedzīvotāji un vairāk nekā 1000 tika ievainoti, padomju varas pārstāvjiem mēģinot ieņemt Viļņas televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku, kā arī Preses namu. Janvārī Viļņas apgabaltiesa sāka izskatīt apjomīgu lietu par šai naktī izdarītajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Tajā ir gandrīz 70 apsūdzēto, no kuriem lielākā daļa tiek tiesāta aizmuguriski, jo atrodas Krievijā vai Baltkrievijā.

Kā pirmdien preses konferencē pastāstījis Povilaitis, kas pats atzīts par cietušo 13.janvāra lietā, viņš jau nogājis visu iespējamo ceļu Lietuvas tiesu sistēmā, cenšoties panākt, lai tiktu izvērtēta Gorbačova kā PSRS bruņoto spēku virspavēlnieka atbildība par tās nakts asiņainajiem notikumiem.

Viņš vairākas reizes vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt atsevišķu pirmstiesas izmeklēšanu "par nolaidību virspavēlnieka pienākumu pildīšanā", noteikt Gorbačovam īpašā liecinieka statusu un uzaicināt viņu pašam atbraukt uz Lietuvu, lai sniegtu liecības.

Maijā Ģenerālprokuratūra atteicās sākt šādu izmeklēšanu, skaidrojot, ka tam nav pamata, un nepiekrita veikt arī citas pieprasītās darbības. Šie prokuratūras lēmumi tika pārsūdzēti Viļņas pilsētas rajona tiesā, kas sūdzību noraidīja. Šis lēmums savukārt tika pārsūdzēts augstākajai un galīgajai institūcijai - Viļņas apgabala tiesai, bet tā jūlijā atstāja spēkā Ģenerālprokuratūras lēmumus.

Kā skaidrojusi prokurore Daiva Skorupskaite, tiesas rīcībā esošie dati neļauj secināt, ka Gorbačovs zinājis par nolūkiem veikt militāras darbības, bet neko nav darījis, lai tās novērstu.

Pēc viņas sacītā, noteikt Gorbačovam īpašā liecinieka statusu nav iespēju, jo viņš atsakās sadarboties ar Lietuvas Ģenerālprokuratūru un nav cita ceļa, kā panākt, lai ārvalsts pilsonis ierodas Lietuvā un sniedz liecības.

Povilaitis savukārt uzskata, ka PSRS prezidents gan varēja zināt, taču apzināti ignorēja informāciju, ka viņa padotie plāno veikt un veic kara noziegumus, un nedarīja neko, lai to novērstu. Savā iesniegumā viņš arī atgādinājis, ka ar Gorbačovu nesekmīgi centās sazināties toreizējais Lietuvas līderis Vītauts Landsberģis.

Kā norādījis Povilaiša advokāts Alberts Buts, saskaņā ar kriminālprocesa kodeksu prokurors vai pirmstiesas izmeklēšanas amatpersona var atteikties sākt pirmstiesas izmeklēšanu vienīgi tad, ja prasītāja iesniegumā minētie dati par noziedzīgo darbību ir acīmredzami nepareizi vai arī ja nav izdarīta darbība, kurā būtu nozieguma vai kriminālpārkāpuma pazīmes.

"Atteikšanos sākt pirmstiesas izmeklēšanu pret Gorbačovu mēs vērtējam kā Ģenerālprokuratūras viedokli, ka noziedzīga darbība nav veikta un prezidents Gorbačovs kā bruņoto spēku virspavēlnieks nekādā veidā nav saistīts ar 13.janvāra notikumiem," viņš komentējis tiesas lēmumu.

"Radies iespaids, ka Ģenerālprokuratūra (..) atzinusi, ka valsts vadītājs kā bruņoto spēku virspavēlnieks nekādā veidā nav saistīts ar izdarītajiem noziegumiem, tādēļ arī it kā nebūtu vajadzības pat izmeklēt viņa darbību. Par aizdomās turētajiem atzīti augstākā ranga politiskie un militārie darbinieki, no kuriem daži bija tieši padoti Gorbačovam. Plānošana un gatavošanās lietot militāru spēku norisinājās vairākus mēnešus, tika veikta karaspēka daļu pārdislocēšana uz Lietuvu, uzbrukumā piedalījās PSRS regulārais karaspēks un īpašo uzdevumu spēki, tika laists darbā smagais bruņojums un kaujas lādiņi," atgādinājis Povilaitis.

"Atcerēsimies, ka, cenšoties apslāpēt pilsonisko pretošanos, militārs spēks pret mierīgajiem iedzīvotājiem tika vērsts arī Gruzijā un Azerbaidžānā. Liekas, ka šis daudzu faktu kopums un dažādu liecinieku liecības par Gorbačova lomu tomēr neļauj Ģenerālprokuratūrai pat aizdomāties, ka toreizējais PSRS bruņoto spēku virspavēlnieks, veicot tāda mēroga militāro uzbrukumu, kaut kādā veidā būtu saistīts ar šo slaktiņu. (..) Šķiet, pati prokuratūra nolēmusi balstīties uz versiju, ka Gorbačovs "bijis aizmidzis", bet tad jau viņam būtu bijis jāaizmieg jau 11.janvārī, kad sākās pirmās militārās darbības, un jāpamostas tikai 13.janvāra rītā," viņš spriedis.

"Ar prokuroru palīdzību vienas valsts militārā agresija pret citu valsti pārvērtusies par organizēta grupējuma darbību," secinājis Povilaitis.

13.janvāra krimināllietā līdztekus citām personām apsūdzības izvirzītas arī toreizējam PSRS aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam, kas tiek apsūdzēts, ka nolūkā panākt Lietuvas atgriešanos PSRS sastāvā kopā ar PSRS iekšlietu ministru Borisu Pugo, PSRS VDK vadītāju Vladimiru Krjučkovu un Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretāru un Politbiroja locekli Oļegu Šeņinu 1990.gada beigās izveidojis organizētu grupējumu, kas centies nelikumīgā kārtā grozīt Lietuvas valsts konstitucionālo kārtību, apdraudēt tās neatkarību un teritoriālo nedalāmību, izdarījis noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus.

Preses konferencē Povilaitis pastāstījis, ka maijā iesniedzis tiesā arī prasību nopratināt Gorbačovu kā parastu liecinieku. Tiesnešu kolēģija apsolījusi to izskatīt, taču vienīgi vēlākā lietas stadijā, kad būs pabeigta liecinieku nopratināšana un sāksies cietušo nopratināšana.

Šo atbildi viņš vērtējis kā tiesas mēģinājumu novilcināt šā jautājuma izskatīšanu, atliekot to uz nenoteiktu laiku, - iespējams, cerībā, ka to vispār nevajadzēs izskatīt.

"Saprotu - izredzes, ka Gorbačovs atbrauks, ir ļoti mazas, bet uzskatu, ka šai lietā ļoti svarīga ir jau pati uzaicinājuma nosūtīšana. Ja liecinieks neatbrauks vai viņam netiks ļauts atbraukt, tad tā jau būs šīs neļāvējas puses atbildība," viņš spriedis.

Kā izteicies Buta, izveidojies apburtais loks - prokuratūra sāktu jaunu izmeklēšanu, ja tiktu atklāti jauni dati, bet jaunu datu nav, jo nekāda izmeklēšana nenotiek.

LETA/Foto: AP/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS