Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Politika

"Samazināt pabalstus bija kļūda," Pētersone-Godmane komentē, kāpēc bēgļi bēg no Latvijas (170)

 
06.septembris 2016  08:54

Kļūda bija Latvijā samazināt pabalstus bēgļiem, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc šie cilvēki neintegrējas Latvijā un ir aizbēguši tālāk uz Rietumeiropu, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

IeM valsts sekretāre skaidro, kāpēc no 23 patvēruma programmas ietvaros uzņemtajiem ļaudīm 21 jau ir prom Vācijā.

IeM valsts sekretāre skaidro, kāpēc no 23 patvēruma programmas ietvaros uzņemtajiem ļaudīm 21 jau ir prom Vācijā.

Taujāta, kas ir atbildīgs par nesekmīgo bēgļu integrāciju, ierēdne atturējās nosaukt konkrētas personas, vien uzsverot, ka starptautiskie kolēģi bēgļu iekļaušanas programmu esot novērtējuši kā labu. Nedomāju, ka būtu jautājums par kādas amatpersonas atbildību, bet ir jāmeklē iespējas uzlabot programmas izpildi, piebilda Pētersone-Godmane.

Pētersone-Godmane gan atzina, ka bēgļu iekļaušanas sadaļa Latvijā nav sekmīga, un lielākās problēmas tās sekmīgai darbībai ir jau minētais samazinātais pabalsts un nespēja atrasts bēgļiem dzīvesvietas, kurām būtu jābūt pieejamām uz bēgļa statusa piešķiršanas brīdi.

Vērtējot, vai ir iespējas kādas sodas sankcijas pret Latviju, ierēdne atzīmēja, ka vārda tiešā nozīmē tādas nav iespējamas, jo tās nav paredzētas, bet politiskā uzticēšanā Latvijai gan varētu kristies. Sliktākā situācija varētu izveidoties, ja no Latvijas aizbēgušie bēgļi patvērumu Rietumeiropā sāks pieprasīt atkārtoti, kas liecinās, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības un "tad tas nāks bumeranga efektā atpakaļ".

Kā vēstīja LTV, no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.

Piemēram, trīs bērnu māmiņa no Sīrijas Bunana, kura vēl jūlijā klāstīja par plāniem iekārtot dzīvi Latvijā un jau nedaudz runāja latviski, stāstījusi, ka Latviju pametusi, jo valsts sarūpētais mentors nekādi neesot spējis palīdzēt atrisināt sadzīves problēmas. Visbeidzot naudu pirmajai iemaksai par dzīvokļa īri viņa nolēmusi prasīt brālim, kas dzīvojot Vācijā, taču rezultātā augusta pēdējās dienās ģimene sakravājusi visu savu iedzīvi un pie brāļa devušies paši.

Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) aģentūrai BNS skaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm.

Arī Labklājības ministrijā un biedrībā "Latvijas Sarkanais krusts", kas nodrošina ārvalstniekiem mentora pakalpojumus, atbildēja, ka tām nav informācijas par ārvalstnieku plāniem pārcelties uz dzīvi citā valstī.

Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Alternatīvo statusu saņēmušajiem pabalstu maksā deviņus mēnešus pēc statusa piešķiršanas, bet bēgļa statusu ieguvušajiem pabalstu maksā veselu gadu.

PMLP skaidroja, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona ir mirusi, ja persona gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu vai arī ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu. Tāpat pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas un zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, PMLP neesot tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas vairs neuzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, neizmaksāt attiecīgo pabalstu.

Patvēruma likumā ir noteikts viens kritērijs, kas ļauj saņemt pabalstu bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, - ja personai nav cita iztikas avota. PMLP gan norādīja, ka ir sagatavoti grozījumi Patvēruma likumā. Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija pēc padziļinātas situācijas izpētes izstrādāja pieeju, kas maina līdz šim piemērotos pabalstu izmaksas principus un kārtību, nemainot uzturēšanās pabalsta apmēru un izmaksai noteikto kopējo termiņu. Plānots sasaistīt pabalstu darbspējīgā vecumā esošām personām ar reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā un bezdarbnieku pienākumu, tostarp darba meklēšanas un piemērotu darba pienākumu pieņemšanas, pildīšanu un nodarbinātību. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2017.gada janvārī.

Šogad pabalsta izmaksa atsevišķos gadījumos tika atteikta vai pārtraukta, pamatojoties uz likumā noteiktajiem punktiem - par ienākumiem, kas pārsniedz minimālo darba algu, un nepatiesu ziņu sniegšanu iztikas līdzekļu deklarācijā.

Papildus PMLP atgādina - ja patvēruma meklētājs iepriekš nebrīdina Patvēruma meklētāju centra administrāciju par ilgstošu prombūtni un pamet centru, finansiālais atbalsts - dienas nauda trīs eiro apmērā - no PMLP puses netiek sniegta.

Jau ziņots, ka Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo - 18 personas.

Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā, PMLP ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS