Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Kozlovskis brīdina, ka no Latvijas izbraukušie bēgļi varētu būt spiesti atgriezties (52)

 
06.septembris 2016  17:51

Latvijai var nākties uzņemt atpakaļ tos bēgļus, kas labākas dzīves meklējumos devušies uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informē, ka bēgļiem varētu rasties problēmas, ja viņi vēlēsies tikt pie darba citā Eiropas Savienības valstī.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informē, ka bēgļiem varētu rasties problēmas, ja viņi vēlēsies tikt pie darba citā Eiropas Savienības valstī.

Ministrs vēlreiz apliecināja, ka Iekšlietu ministrija oficiāli nav informēta par uz Vāciju aizbraukušajiem bēgļiem, jo Latvija nav tiesīga ierobežot ceļošanas iespējas ES. Tomēr Latvija ir atbildīga par aizbraukušajām personām, proti, ja šādi cilvēki vēlēsies oficiāli strādāt vai pieprasīt patvērumu kādā no citām ES dalībvalstīm, tad šī valsts var pieprasīt Latvijai viņus uzņemt atpakaļ.

"Tātad persona var ārvalstī uzturēties kā tūrists, bet tiklīdz tā sāktu oficiāli strādāt, tā šīs valsts atbildīgās iestādes būtu informētas, ka patvērums viņai piešķirts Latvijā. Saskaņā ar starptautiskajām vienošanām, pieprasot patvērumu kādā no ES valstīm, šis cilvēks automātiski tiks atgriezts Latvijā. Nu tad acīmredzot šie cilvēki atgrieztos Latvijā ne ar tām siltākajām jūtām, jo pabalsta izmaksas termiņš jau būs beidzies," uzsvēra ministrs.

Ministrs daļēji kritizēja valdības rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Plāns sastāv no trīs sadaļām - pirmkārt, patvērumu meklētāju atlases, otrkārt, viņu izvietošanas un, treškārt, sociālekonomiskās iekļaušanas. Iekšlietu ministrijas kompetencē ir pirmās divas plāna sadaļas, un tās, pēc Kozlovska domām, darbojas veiksmīgi - eksperti atlasa patvēruma meklētājus, kuri tiek izmitināti patvērumu meklētāju centrā "Mucenieki", bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde lemj par patvēruma statusa piešķiršanu. Muceniekos patvēruma meklētāji drīkst dzīvot līdz brīdim, kad amatpersonas izlemj, vai piešķirt patvērumu.

Tiklīdz Mucenieki ir jāpamet, jāsāk atrast pastāvīgu dzīvesvietu un intensīvāk jāapgūst latviešu valoda, tā acīmredzot ir problēmas. Valsts 139 eiro lielo pabalstu atkarībā no piešķirtā patvēruma statusa maksā aptuveni gadu - tātad šis ir laiks, kad valsts var palīdzēt nodrošināt patvēruma statusa saņēmējiem dzīvesvietu un darbu.

Plāns attiecībā uz integrācijas un sociālekonomiskās iekļaušanas sadaļu nedarbojas vispār, uzskata ministrs. Lai persona atrastu dzīvesvietu, personai ir nepieciešama nauda, kura acīmredzot ir nepietiekama, viņš norāda. Savukārt neatrodot dzīvesvietu, persona nevar deklarēties.

Ministrs arī uzver, ka, lai sāktu strādāt, ir nepieciešamas attiecīgas valodas prasmes, kuras gada laikā atbilstošā līmenī ir sarežģīti apgūt. "Šīs lietas ir jārisina, savādāk plāns nevarēs darboties," norāda Kozlovskis, piebilstot, ka pašreizējais pabalsts ir nepietiekams, lai Latvijā atrastu dzīvesvietu un nodrošinātu iztiku. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir jāatrod atbalsta mehānisms, lai personai nodrošinātu dzīvesvietu, uzsvēra ministrs.

Lai izvairītos no situācijām, kad bēglis pārceļas uz citu valsti, bet turpina saņemt Latvijas maksāto pabalstu, Kozlovskis atgādināja, ka ir sagatavoti likuma grozījumi, kas paredz pabalsta izmaksu pārtraukt, ja persona nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā un neveic pasākumus darba atrašanai. Ministrs gan neprognozēja, kad grozījumus varētu pieņemt.

Ministrs arī apliecināja, ka patlaban no ES nav nekādas indikācijas, ka Latvijai varētu atņemt 6000 eiro lielo finansējumu par katru bēgli, ņemot vērā mediju izplatītās ziņas par uz Vāciju aizbraukušajiem bēgļiem. "Šobrīd viss ir spēkā, nekādu sankciju vai pārmetumu nav," uzsvēra ministrs.

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien medijiem pavēstīja, ka, lai nodrošinātu bēgļa statusu ieguvušajiem iespēju norēķināties par mājokli, ir plānots veikt izmaiņas bēgļa pabalsta izmaksas kārtībā.

Viņš skaidroja, ka 12 mēnešu pabalsts tiks pārnests no pēdējiem mēnešiem uz pirmajiem, lai bēgļa statusu ieguvušie varētu segt pirmās iemaksas par dzīvesvietas īrēšanu.

Valdības sēdes slēgtajā daļā arī panākta vienošanās, ka netiks veiktas izmaiņas Valodas likumā, taču Izglītības un zinātnes ministrijai vairāk būs jāseko līdzi tam, lai notiktu intensīvāka un veiksmīgāka valsts valodas apmācība. Savukārt mentoriem aktīvāk būs jāiesaistās, lai bēgļi labāk integrētos darba tirgū.

Jau ziņots, ka Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo - 18 personas.

Kā vēstīja Latvijas Televīzija, no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi