Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bizness

"RB Rail" vadītāji Latvijā un Lietuvā kritizē viens otru par projekta gremdēšanu (10)

 
06.septembris 2016  20:54

Reaģējot uz brīdinājumiem, ka Baltijas valstis var zaudēt Eiropas Savienības (ES) finansējumu Eiropas standarta platuma sliežu dzelzceļa līnijas projektam "Rail Baltica", ja nespēs atrast kopīgu valodu, projekta centrālās koordinācijas uzņēmuma "RB Rail" vadītāji Latvijā un Lietuvā kritizējuši viens otru par šā projekta gremdēšanu.

Lietuvas uzņēmēji apgalvo, ka tad, ja iepirkumi tiks veikti centralizēti, viņi nespēs konkurēt un lielākā daļa darbu tiks lielajiem ārvalstu uzņēmumiem.

Lietuvas uzņēmēji apgalvo, ka tad, ja iepirkumi tiks veikti centralizēti, viņi nespēs konkurēt un lielākā daļa darbu tiks lielajiem ārvalstu uzņēmumiem.

Par to, ka šim projektam paredzētie līdzekļi var tikt novirzīti citām vajadzībām, ja Baltijas valstis neapliecinās vēlmi un spējas to realizēt, pavasarī jau ieminējās Eiropas Komisijas (EK) pārstāve, Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatore Katrīna Trautmane, bet pagājušajā nedēļā šādu brīdinājumu vēlreiz izteica Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers, paužot neizpratni par Lietuvas vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar kopuzņēmuma starpniecību.

Kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa jau iepriekš norādījusi, ka svarīgu lēmumu pieņemšana kavējas, kopš "RB Rail" padomes vadību no Igaunijas pārņēmis Lietuvas pārstāvis.

Kā viņa tagad sacījusi ziņu aģentūrai BNS, "RB Rail" uzraudzības padomei neizdodas vienoties par publisko iepirkumu kārtību, lai gan tas bija jāizdara jau pirms gada. "Kopš par uzraudzības padomes priekšsēdētāju kļuvis cilvēks no Lietuvas, šie lēmumi nav pieņemti no 2015.gada septembra - vai te vēl būtu ko piebilst?" viņa vaicājusi.

Lietuvas uzņēmēji apgalvo, ka tad, ja iepirkumi tiks veikti centralizēti, viņi nespēs konkurēt un lielākā daļa darbu tiks lielajiem ārvalstu uzņēmumiem.

Baltijas valstis ilgu laiku nespēja vienoties, kā sadalāms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par "Rail Baltica" darbiem. Lietuva centās panākt, lai PVN paliktu tai valstī, kur tiek veikti darbi, nevis Latvijā, kur dibināts kopuzņēmums "RB Rail". Jūlijā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri parakstīja vienošanos par PVN sadali, tomēr attiecībā uz galīgo finansējuma shēmu vienprātības joprojām nav.

Intervijā portālam "15min.lt" Rubesa otrdien nosaukusi par pilnīgi nepamatotām Lietuvas paustās bažas, ka Latvijas uzņēmumiem šai projektā būs priekšrocības, jo kopuzņēmums reģistrēts Latvijā. Pēc viņas sacītā, Lietuvas Satiksmes ministrijai un "RB Rail" akcionāriem ir zināms par pērnvasar izteikto piedāvājumu izveidot kopuzņēmuma filiāles Lietuvā un Igaunijā, kas atrisinātu jautājumu gan par PVN, gan citiem nodokļiem.

Pēc Rubesas domām, iespēja zaudēt finansējumu, ja neizdosies vienoties, ir visai liela.

Tikmēr "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Daiņus Budris, kurš vada Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" meitasuzņēmumu "Rail Baltica statyba", neuzskata, ka finansējums varētu iet zudumā, bet apsūdz pašu Rubesu, ka viņa pārkāpj savas kompetences robežas un kaitē projektam.

"Vai tā varētu notikt? Nezinu, es nesaskatu iemeslus, kādēļ tas tiek celts atklātībā. Rodas iespaids, ka tiek (..) žonglēts ar faktiem, noteiktiem apgalvojumiem, padarot to par politisku spēlīti. Rubesas kundze pārkāpusi savas kompetences robežas un subordināciju, varbūt šādas situācijas veidošana viņai der un ir izdevīga, bet tas nenāk par labu projektam, jo es tiešām cerēju, ka viņa būs kā īsts vadītājs, kas spēj ievirzīt darbus pienācīgā gultnē, bet viņa ir kā sabiedrisko attiecību speciāliste," izteicies "RB Rail" padomes priekšsēdētājs.

Trešdien Briselē notiks "RB Rail" uzraudzības padomes sēde, kurā piedalīsies arī EK, Somijas un Polijas pārstāvji. Budris izteicis cerību, ka tajā izdosies vienoties par publisko iepirkumu shēmām - par to, par kuriem konkursiem būs atbildīgs kopuzņēmums un par kuriem - atsevišķas valstis.

"Domāju, ka mēs nepavisam neesam tālu no vienošanās, process tiešām notiek, un es ļoti ticu, ka rīt mēs pietuvināsimies pie galīgās vienošanās," viņš sacījis.

Kā norādījis Budris, lai gan Lietuva tiek vainota par nevēlēšanos izsludināt konkursus ar Rīgā bāzētā kopuzņēmuma starpniecību, tieši Lietuva piekrīt tajā izsludināt finansējuma ziņā lielākos konkursus - par signalizācijas ierīkošanu posmā no Polijas robežas līdz Kauņai 85 miljonu eiro vērtībā un dzelzceļa posma Kauņa-Latvijas robeža projektēšanu 14,5 miljonu eiro vērtībā.

Pēc viņa teiktā, Igaunija caur kopuzņēmumu gatavojas izsludināt konkursu par dzelzceļa līnijas projektēšanu 44 miljonu eiro vērtībā, bet Latvija - par Rīgas mezgla projektēšanu 22,5 miljonu eiro vērtībā.

Nacionālajā līmenī Igaunija izsludinātu konkursus kopsummā par 142 miljoniem eiro, Lietuva - par 144 miljoniem eiro, bet Latvija - par 246,6 miljoniem.

Savukārt Rubesa uzskata, ka trešdien gaidāmas īpaši smagas sarunas un diez vai tajās izdosies panākt vienošanos.

Viņasprāt, būtu labi, ja izdotos vienoties par 80% no publisko iepirkumu detaļām. Tad varētu sākt runāt par ES atbalsta dotāciju līgumu. Tomēr kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja šaubījusies, vai šomēnes izdosies parakstīt visas nepieciešamās vienošanās.

"Zinu, ka visām trim valstīm vienošanās jāparaksta jau šomēnes, bet nedomāju, ka tās tiks parakstītas, jo juridisku iemeslu dēļ vien tas nav iespējams. Jautājums ir - vai mēs rīt varam vienoties pietiekami lielā mērā, lai nodrošinātu projekta turpmāko virzību," izteikusies Rubesa.

Komentējot viņas teikto, ka lietuvieši pretojušies priekšlikumam izveidot "RB Rail" pārstāvniecību Lietuvā, Budris norādījis, ka esot atrasts "vienkāršāks un lētāks" ceļš, kā sadalīt PVN starp valstīm.

"Netika pamatots, kādēļ būtu vērts veidot lielu monstru [kopuzņēmumu ar pārstāvniecībām]. Jautājums bija par PVN, mēs konsultējāmies ar Finanšu ministriju, tika teikts, ka pietiktu reģistrēt kontu Lietuvā, lai izvairītos no visādiem birokrātiskajiem slogiem un nebūtu vajadzīgi papildu cilvēki. Vienošanās par šo shēmu ir tuvu, un padomes locekļi runā konstruktīvi," viņš izteicies.

Kā Rubesa sacījusi portālam "15min.lt", galvenais strīds notiek par to, kā tiks pārvaldītas finanšu plūsmas. Pēc viņas teiktā, līdz šīm panākta vienošanās, ka pirkumus, kas lielāki par 40 000 eiro, veiks "RB Rail", izņemot nacionālās struktūras, tādas kā kravu sadales termināļus. Kopīgu valodu nav izdevies atrast arī par konsolidētajiem iepirkumiem - sliedēm, vadības sistēmām un citām lietām.

"EK ir skaidri norādījusi, ka iepirkumus veikt centralizēti ir daudz izdevīgāk gan ekonomiskā ziņā, gan no tehnisko neatbilstību riska mazināšanas viedokļa. Tas ir normāli, bet Lietuvas puse nepārprotami iestājas par to, ka Lietuvā iepirkumi jāveic Lietuvas institūcijām, kas varētu izvēlēties uzņēmumus," viņa piebildusi.

Budris Lietuvas biznesa laikrakstam "Verslo žinios" pastāstījis, ka šobrīd ir trīs galvenās lietas, ko Lietuva vēlas panākt. "Tie ir nodokļi, darbavietas - lai Lietuvas kompānijas varētu strādāt -, un trešais aspekts ir tas, ka jau uzbūvētais posms no Polijas [robežas] līdz Kauņai ir jāizmanto un tam ir jānes peļņa," viņš uzskaitījis Lietuvas pusei nozīmīgos jautājumus.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS