Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bizness

Saeimas komisija atbalsta aizliegumu pārdot stipro alu "divlitrenēs" (43)

 
07.septembris 2016  12:38

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē šodien atbalstīja aizliegumu pārdot stipro alu tā dēvētajās divlitrenēs.

Grozījumu mērķis ir samazināt alkohola patēriņu kopumā.

Grozījumu mērķis ir samazināt alkohola patēriņu kopumā.

Šādu aizliegumu paredz komisijā izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā".

Saskaņā ar komisijā izstrādātajiem grozījumiem paredzēts aizliegt pārdot alu, raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus, iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz puslitru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 7,5 tilpumprocentus, un litru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 7,5 tilpumprocentus.

Iepakojuma tilpuma ierobežojumu alkoholisko dzērienu tirdzniecībā paredzēts nepiemērot, ja iepakojuma vienība ir izgatavota no stikla, keramikas, koka vai metāla, kā arī ja alu, raudzēto dzērienu vai alkoholisko dzērienu, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus, tirgo tā ražošanas vietā.

Kā sēdes laikā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), plastmasas pudeļu zemākas cenas dēļ divu līdz divarpus litru tilpuma plastmasas pudelēs pildīts alus un sidrs ir lētāks nekā alus un sidrs, kas pildīts mazāka tilpuma stikla pudelēs vai skārdenēs. Tā kā lielā plastmasas iepakojumā pildīts alkoholiskais dzēriens ir lētāks, stipru alu lielākoties pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru - jaunieši.

Grozījumu mērķis ir samazināt alkohola patēriņu kopumā, piebilda Naudiņš.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš aicināja deputātus vēl diskutēt, šauboties, vai šāda aizlieguma radīšana tik tiešām varētu samazināt alkohola patēriņu, jo Lietuvā, kur šāda veida aizliegums esot ieviests 2012.gadā, kādu laiku pēc tā ieviešanas alkohola patēriņš esot samazinājies, bet vēlāk atkal atgriezies pie iepriekšējiem rādītājiem, jo alkoholisko dzērienu pircēji laikā gaitā piemērojās izmaiņām, būtiski nesamazinot patērētā alkohola apjomu.

Liniņš ieteica deputātiem piesaistīt arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas speciālistus, jo šāda veida aizliegums attiecas ne tikai uz alkohola patēriņa jomu, tas attiecas arī atkritumu un dabas piesārņojumu jomu. Būtu arī svarīgi piesaistīt Veselības ministrijas (VM) ekspertus jautājumā par alus stiprumu.

VM Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vecākā eksperte Alise Krūmiņa atzīmēja, ka deputātiem būtu vēlams padomāt arī par tilpumprocentiem, iespējams, samazinot tos līdz pieciem vai sešiem tilpumprocentiem. VM eksperte arī sacīja, ka būtu rūpīgāk jāvērtē iespējas iegādāties alu vai kokteiļus lielā tilpuma pie ražotāja.

Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas pārstāve Inese Lielpinka norādīja, ka deputātiem vēl būtu vēlams izvērtēt alus patēriņu katrā stipruma segmentā.

Komisija vienojās šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, kas notiks 15.septembra Saeimas sēdē. Naudiņš informēja, ka starp lasījumiem vēl būs iespējams iesniegt priekšlikumus grozījumiem. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pēc pirmā lasījuma ir 13.oktobris.

Likumprojekta autori paredz, ka šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā 2017.gada 1.septembrī.

LETA / Foto: Diāna Lozko/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS