Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bizness

Lietuva turpinās tiesāties ar "Gazprom" par 1,4 miljardu eiro pārmaksu (1)

 
09.septembris 2016  19:46

Lietuva turpinās tiesāšanos ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom", cenšoties panākt, lai tiktu anulēts tai nelabvēlīgais Stokholmas starptautiskās šķīrējtiesas spriedums attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, paziņojusi Enerģētikas ministrija.

Šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas un "Gazprom" strīdu, jūnijā paziņoja spriedumu, kurā atzina, ka Krievijas gāzes koncernam bijis interešu konflikts, jo, būdams kompānijas "Lietuvos dujos" akciju īpašnieks, tas vienlaikus piegādājis Lietuvai gāzi.

Tomēr sarežģītā pierādīšanas procesa un lielā datu apjoma dēļ tiesa neizšķīrās atzīt Lietuvai nodarīto kaitējumu, kura aprēķināšanai bija izvēlēti sarežģīti ekonomiskie modeļi, kas balstīti uz taisnīgu gāzes cenu līmeni Lietuvā un alternatīvo energoresursu cenu dinamiku. Tiesa gan, kā tobrīd uzsvēra Lietuvas Enerģētikas ministrija, arī koncernam "Gazprom" nebija izdevies pamatot visus savus aizstāvības argumentus.

Augusta beigās Lietuvas valdība pilnvaroja Enerģētikas ministriju vērsties Zviedrijas tiesā, lūdzot anulēt minēto spriedumu.

Ministrija norādījusi, ka Lietuvai tā ir vienīgā iespēja turpināt aizstāvēt savas intereses. Prasība jāiesniedz līdz 22.septembrim.

Prasību pret "Gazprom" par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubiļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Eksperti tobrīd atzina, ka runa ir par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

Kā jūnija beigās izteicās premjerministrs Aļģirds Butkevičs, šķīrējtiesas lēmums liecina, ka iepriekšējā valdība kļūdījusies, jo šķīrējtiesā vērsusies pati valsts, savukārt Kubiļus apsūdzēja tagadējo valdību nespējā uzvarēt šai prāvā.

2004.gadā, iegādājoties 34% kompānijas "Lietuvos dujos" akciju, "Gazprom" privatizācijas līgumā apņēmās piegādāt Lietuvai gāzi par taisnīgu cenu, ņemot vērā Lietuvas energoresursu tirgu un alternatīvā kurināmā cenu dinamiku. Taču vēlāk gāzes cenu formula tika ne vienreiz vien mainīta, neievērojot līgumā paredzētās saistības un noteikumus, tādēļ gāzes cenas Lietuvas lietotājiem krasi pieauga. Turklāt 2010.gada nogalē "Gazprom" paziņoja, ka samazinās gāzes cenas Igaunijai un Latvijai, bet ne Lietuvai, kura gatavojās ieviest Eiropas Savienības Trešo enerģētikas paketi.

Vēl vienu prasību pret Krievijas koncernu bija iesniegusi arī kompānija "Lietuvos dujos", bet šī prasība tika atsaukta, kad 2014.gadā ar "Gazprom" izdevās vienoties, ka gāzes cena tiks samazināta aptuveni par piekto daļu.

Tai pašā gadā divi lielākie "Lietuvos dujos" akcionāri - Vācijas enerģētikas koncerns "E.ON" un Krievijas "Gazprom", kuriem piederēja attiecīgi 38,9% un 37,1% akciju, pārdeva tās Lietuvas valstij.

Eiropas Komisija 2015.gada aprīlī pēc trīs gadus ilgas izmeklēšanas par iespējamu "Gazprom" monopolstāvokli vairākās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs atzina, ka Krievijas koncerns, iespējams, noteicis netaisnīgas gāzes cenas un ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli.

Aprīļa sākumā "Gazprom" atsauca prasību pret Lietuvu ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesā attiecībā uz ES trešo enerģētikas paketi.

LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS