Skaidrs
Rīga
11°
Skaidrs
LV RU
Pasaulē

Pusotrs miljons musulmaņu svētceļnieku sāk ikgadējo hadžu Saūda Arābijā (5)

 
10.septembris 2016  19:30

Apmēram pusotrs miljons musulmaņu no Āzijas, Āfrikas un citurienes sestdien sāk ikgadējo svētceļojumu hadžu Saūda Arābijā, neraugoties uz pērn hadža laikā notikušo traģisko drūzmēšanos, kurā gāja bojā apmēram 2300 cilvēku.

Lielā Mekas mošeja Saūda Arābijā.

Lielā Mekas mošeja Saūda Arābijā.

Šogad hadžā ir liegts piedalīties Irānas iedzīvotājiem, ko nosaka ilgstošas domstarpības starp šiītu pārvaldīto Irānu un sunnītu karalisti Saūda Arābiju, kuras ir saasinājusi pērnā traģiskā drūzmēšanās.

Pēc sagatavošanās rituāliem, kas šonedēļ notika islāma svētākajā vietā Mekas Lielajā mošejā, svētceļnieki sestdien ar autobusiem, vilcieniem vai kājām dodas uz Minas pilsētu apmēram piecus kilometrus uz austrumiem no Mekas.

Viņi piedalās tajos pašos rituālos, kurus pirms apmēram 1400 gadiem veica islāma pravietis Muhameds.

Pirmā hadža diena tradicionāli ir iespēja svētceļniekiem padzirdīt savus lopus un sagādāt ūdens krājumus. Svētdien viņi dosies uz Arafata kalnu, kur notiks hadža kulminācija.
 

Musulmaņu svētceļnieki Mekā


Minā ir uzslietas baltas ugunsdrošas teltis, kas var uzņemt 2,6 miljonus svētceļnieku.

Pērn 24.septembrī Mina kļuva par vietu vislielākajai traģēdijai hadža vēsturē, izceļoties drūzmai, kad svētceļnieki devās uz Džamaratas tiltu, lai veiktu velna nomētāšanas ar akmeņiem rituālu.

Šīgada akmeņu mešanas rituāls sāksies pirmdien.

Saūda Arābijas varas iestādes ir paziņojušas, ka pērnā drūzmēšanās prasījusi 769 cilvēku dzīvības, tomēr dati no vairāk nekā 30 valstīm liecina, ka gājuši bojā vismaz 2297 cilvēki.

Saūda Arābija arī paziņoja par šīs traģēdijas izmeklēšanu, bet nav publicējusi tās rezultātus.

Šogad gan ir veikti vairāki drošības pasākumi. Valdības iestādes ir pārceltas no Minas citur, lai atbrīvotu vietu, un ceļi Džamaratas tilta rajonā ir paplašināti. Svētceļniekiem ir izsniegtas rokassprādzes ar viņu personas datiem, lai nepieciešamības gadījumā viņus varētu identificēt.

Neraugoties uz pasākumiem hadža drošības uzlabošanai, Irāna turpina apstrīdēt Saūda Arābijas tiesības pārraudzīt islāma vissvētākās vietas. Starp abām valstīm nav diplomātisko attiecību un tām ir domstarpības vairākos jautājumos, tostarp par kariem Jemenā un Sīrijā.

No pērn hadžā bojāgājušajiem svētceļniekiem 464 bija Irānas iedzīvotāji – vairāk nekā no jebkuras citas valsts.

Janvārī abu valstu attiecības saasinājās, kad demonstranti Irānā aizdedzināja Saūda Arābijas vēstniecību un konsulātu pēc tam, kad Saūda Arābija izpildīja nāvessodu pazīstamam šiītu garīdzniekam.

Maijā tika paziņots, ka Irānas iedzīvotājiem šā gada hadžā pirmo reizi nepilnu 30 gadu laikā nav ļauts piedalīties. Saūda Arābija paziņoja, ka Irānas prasības ir nepieņemamas.

Divās sarunu kārtās dažās jomās tika panākta vienošanās, tostarp par elektronisku vīzu izmantošanu, kuras Irānas svētceļnieki varētu izdrukāt, jo Saūda Arābijas diplomātiskās pārstāvniecības Irānā ir slēgtas.

Tomēr Saūda Arābija paziņoja, ka Irāna vēlas tiesības organizēt demonstrācijas, kas "varētu izraisīt haosu", un abas puses neparakstīja hadža saprašanās memorandu, kuru katru gadu paraksta vairāk nekā 70 valstis.

Piektdien Irānas galvaspilsētā Teherānā tūkstošiem cilvēku protestēja pret liegumu šīs valsts iedzīvotājiem piedalīties hadžā.

LETA / Foto: Reuters/Scanpix/LETA / AFP/SCanpixLETA / EPA/LETA






Komentāru noteikumi