Mazmākoņains
Rīga
10°
Mazmākoņains
LV RU
112

Noziedzīgi iegūta nauda no Ukrainas krietni pasildījusi Latvijas budžetu (23)

 
11.septembris 2016  21:22

Izmeklēšanā par, iespējams, no Ukrainas valsts budžeta piesavinātas naudas legalizēšanu caur Latvijas komercbankām līdz šim nav izdevies konstatēt aizdomās turamos. Taču ar vairākiem Latvijas tiesas spriedumiem šovasar gandrīz 50 miljoni eiro atzīti par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīti valsts budžetā, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. 

Gandrīz 50 miljoni eiro kā noziedzīgi iegūti ieskaitīti Latvijas valsts budžetā.

Gandrīz 50 miljoni eiro kā noziedzīgi iegūti ieskaitīti Latvijas valsts budžetā.

Viens no pirmajiem, ko Rietumvalstis 2014.gadā iekļāva sankciju sarakstā pēc režīma maiņas Ukrainā, bija 30 gadus vecais pašpasludinātais miljardieris Serhijs Kurčenko. Pret Kurčenko Ukrainā sāka izmeklēšanu par valsts naudas piesavināšanos un nelikumīgu pārvietošanu ārpus Ukrainas. Saskaņā ar Eiropas Padomes regulu tika iesaldēta ar Kurčenko saistītu kompāniju nauda arī Latvijas bankās. 

Taču Kurčenko nebija vienīgais bijušajam prezidentam Viktoram Janukovičam tuvu stāvošais, kurš, iespējams, naudu slēpa Latvijā. 2014.gada rudenī Ukrainas ģenerālprokurors Vitālijs Jarema paziņoja, ka bijušajam Ukrainas vicepremjeram Serhijam Arbuzovam Latvijas bankās arestēti 49,3 miljoni ASV dolāru. Ar uzņēmēju un politiķi Juriju Ivanjušenko saistītu kompāniju kontos Latvijā arestēti 32 miljoni dolāru un 72 miljoni Šveices franku, uzskaitīja Jarema. 

“de facto” noskaidroja, ka izmeklēšana Latvijā par Ukrainā, iespējams, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu aizvien turpinās. Taču ne Arbuzovs, ne Kurčenko, ne Ivanjušneko nav starp aizdomās turamajiem. Latvijas Valsts policijas kriminālprocesā aizdomās turamo nav vispār. 

“Ar Ukrainu sadarbība ir pietiekami interesanta,” saka Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska, “mēs esam sūtījuši vairākus tiesiskās palīdzības lūgumus. Dokumentu sagatavošanas ziņā Ukraina diezgan neaktīvi iesaistītās procesā. Atbildes nav saņemtas. Ja ir saņemtas, tad par citu tēmu.” 

Līdzīgi sadarbību raksturo ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš pirms gada Ukrainā tikās ar tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām: “Diemžēl mēs no Ukrainas pretī informāciju nesaņēmām, ka šī nauda tiktu nozagta valstij un būtu atgriežama Ukrainai.”  

Latvijas likumi ļauj vēl pirms pabeigta izmeklēšana caur tiesu naudu atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt. Šo iespēju policija Latvijā arī izmantojusi. 

Meklējot īpašniekus Ukrainas netīrajai naudai Latvijas bankās, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa trīs gadījumos lēmusi, ka nauda ir konfiscējama. Gandrīz 50 miljoni eiro kā noziedzīgi iegūti ieskaitīti Latvijas valsts budžetā. 

“de facto” rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka vasarā par noziedzīgi iegūtu atzīta un valsts budžetā ieskaitīta nauda no jau minētajām bankām - “ABLV” un “Reģionālās investīciju bankas”. Taču lielākā daļa naudas, kas konfiscēta par labu Latvijas valstij, nāk no “PrivatBank” kontiem. 

Prāvas summas ieskaitīšanu budžetā nesen apstiprināja arī pati banka. Vairāki avoti “de facto” apstiprināja, ka runa ir par aptuveni 49 miljoniem ASV dolāru, kas sakrīt ar skaitli, ko Ukrainas prokuratūra saistīja ar bijušo vicepremjeru Arbuzovu. 

Ar tiesas spriedumiem iepazīties nav iespējams, jo tie aizvien ir izmeklēšanas noslēpums. No policijā noskaidrotā izriet, ka šī varētu nebūt vienīgā nauda, ko tiesa ļauj konfiscēt apjomīgās Ukrainas lietas ietvaros.  

LTV "de facto"/Foto: Edijs Pālens/LETA 






Komentāru noteikumi