Mākoņains
Rīga
11°
Mākoņains
LV RU
Bizness

Atkritumu apsaimniekošanas tirgū dominē pašvaldības un divi uzņēmumi (1)

 
11.septembris 2016  21:45

Maksa par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem Latvijā var svārstīties no pieciem līdz pat nepilniem 30 eiro par kubikmetru (bez PVN), izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Tieši vietās, kur pakalpojumu sniedz pašvaldību uzņēmumi, par atkritumu savākšanu un izvešanu jāmaksā visdārgāk. 

60% Latvijas novadu atkritumu apsaimniekošanu nodrošina pašvaldību uzņēmumi.

60% Latvijas novadu atkritumu apsaimniekošanu nodrošina pašvaldību uzņēmumi.

Pārējo Latviju būtībā sadalījuši divi privātuzņēmēji, kuri nule kā uzvarējuši arī iepirkumā Liepājā. 

Aptuveni pirms pusotra gada lielākā daļa Liepājas reģiona pašvaldību vienojās kopīgi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju nākamajiem septiņiem gadiem. Kādai no pašvaldībām iepirkumu procesa organizēšana pašai šķita pārāk sarežģīta, cita šādā veidā esot cerējusi iegūt labāko cenu. Lai arī iepirkums bija viens, pašvaldības deva iespēju uzvarēt diviem pretendentiem. Reģionu sadalīja divās daļās.

Iespējams tā bija tikai sagadīšanās, ka uzvarētāji bija divi lielākie privātie tirgus spēlētāji Latvijā: “Eco Baltia grupas” firma, kā arī Guntara Kokoreviča uzņēmums. Savulaik Kokorevičs no Andra Šķēles ģimenes bija atpircis atkritumu apsaimniekošanas biznesu.

,,Es par monopolu to nesauktu,” norāda Iepirkumu komisijas loceklis, atkritumu poligona “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols, “es to sauktu par diezgan nežēlīgu konkurenci, jo arī šo divu spēlētāju starpā brīžiem ir ļoti asa cīņa. Tāpat pašvaldības sniedz pakalpojumus, tā kā tas tirgus mums ir diezgan raibs. Tas, ka divi lielākie spēlētāji pie mums būs pakalpojumu sniedzēji, tas ir viens no iemesliem, kāpēc es varu justies drošs un apmierināts.” Izskatās, ka apmierināti ir visi. Liepājniekiem pakalpojums kļūs nedaudz lētāks. Taču tas nekas, ka, piemēram, Aizputes novadā dzīvojošajiem atkritumu savākšana un izvešana būs dārgāka.

“Veicot kopējo lielo iepirkumu, šī summa, ar kādu startēs gružu apsaimniekotāji, būs samērojamāka un pieņemamāka nekā, ja mēs veidotu iepirkumu vieni paši atsevišķi,” norāda Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis (NA). Viņš apstiprina, ka pakalpojums kļūs dārgāks: "Jā, mums sanāk aptuveni par vienu eiro dārgāk nekā līdz šim. Nevaram jau pateikt, kāda tā summa būtu tad, ja 2018.gadā startētu vieni paši Aizputes novadā”.

“Eco Baltia grupas” uzņēmumi konkursā uzvarēja, piedāvājot sadzīves atkritumus savākt un izvest par 11,90 eur/m3. Aiz svītras atstājot piedāvājumu, kas bija par aptuveni trīs eiro centiem lētāks. Līdzīgi arī ar Kokoreviča “Clean R” ar 11.89 eur/m3 uzveica par aptuveni diviem eiro centiem lētāko zviedru kompānijas “Ragn-Sells” piedāvājumu.

Izrādās, iepirkumu komisija lēma, ka Zviedrijas uzņēmumam Latvijā trūkstot pieredzes, tāpēc tas no konkursa izslēgts. Līdz ar to konkurence bija vien divu pretendentu starpā un iedzīvotāji pie lētāka pakalpojuma netika. "Izvērtēt viņu piedāvājumu ir sarežģīti. Tad būtu jāaicina kāds eksperts. Tie ir tikai tādi prātojumi, kā būtu, ja būtu. Viņi nav piedalījušies reāli šajā konkursā un viņu piedāvājums nav pat tādā veidā vērtēts,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), “mūsu mērķis ir kvalitatīvs un plašs pakalpojums par iespējami zemāko cenu. Šķiet, ka šī iepirkuma rezultātā mēs esam atraduši to optimālo un saimnieciski izdevīgāko rezultātu”.

Zviedru uzņēmums, kurš, starp citu, ir pēdējais šajā nozarē palikušais uzņēmums ar ārvalstu kapitālu, uzskata, ka iekarot Latvijas tirgu esot teju neiespējami. Iespējams, tieši konkurences trūkuma dēļ maksa par pakalpojumu var sasniegt pat nepilnus 30 eiro par kubikmetru, bet vidēji Latvijā - 11.57 eur/m3. Zviedri uzskata, ka iedzīvotāji par atkritumu apsaimniekošanu krietni pārmaksā. 

AS “Ragn – Sells” valdes priekšsēdētājs Rains Vēna noliedz, ka tirgu censtos iekarot, cenu “dempingojot”: "Nē, tāpat kā katrs uzņēmums šajā nozarē mēs esam vērsti uz peļņas gūšanu. Līdz ar to mēs “nedempingojam” cenu, bet gan piedāvājam normālu tirgus cenu. Tā ir balstīta mūsu reālajās izmaksās. Konkurenti cenšas pārmest, ka tā ir pārāk zema, bet mēs to uzskatām par aktuālo tirgus cenu šobrīd.

Abu Liepājas reģionā uzvarējušo uzņēmumu piedāvātās cenas par pakalpojumu bija ārkārtīgi līdzīgas. Šo uzņēmumu pārstāvji “de facto” noliedz, ka būtu savstarpēji vienojušies. “Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons skaidro, ka  “"Eko Kurzeme", sagatavojot piedāvājumu, cenā iekļauj visas izmaksas, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu. Lielākiem atkritumu apsaimniekotājiem šīs izmaksas lielākoties ir vienādas, jo pakalpojumu sniegšanā iesaistīto resursu un darba spēka izmaksas ir līdzīgas”. 

Savukārt “Clean R” preses sekretārs Kaspars Līcītis norāda: "Mēs nevaram komentēt mūsu un citu pretendentu piedāvāto cenu līdzību vai atšķirību, jo mūsu rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai to darītu. Aprēķini tiek veikti, balstoties gan uz konkursa specifikāciju, reģiona izpēti, tostarp attālumiem, iedzīvotāju blīvumu apdzīvotajās teritorijās, ceļu un iekšpagalmu stāvokli un prognozētajiem izdevumiem transporta parka uzturēšanai u.c.”

Apkopojot Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas sniegtos datus, “de facto” secina, ka 60% Latvijas novadu atkritumu apsaimniekošanu nodrošina pašvaldību uzņēmumi. Savukārt pārējā Latvijā, galvenokārt, saimnieko Liepājas reģionu pārņēmušie “Eco Baltia grupa” (17%) un ar Kokoreviču saistītie uzņēmumi (13%). Kokoreviča ietekme gan šobrīd esot mazliet mazinājusies, jo daļai iepriekš viņam piederējušo firmu nomainījušies īpašnieki. 

“Pašvaldības tik ļoti atbalsta savu kapitālsabiedrību iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, ka privātajiem paliek aizvien mazāka vieta. Daudziem vispār zūd interese darboties, tāpēc arī notikušas apvienošanās. Nav īsti šis perspektīvs bizness Latvijā. Ja ir konkurence, tad noteikti šis pakalpojums ir izdarīts efektīvāk. Pastāv cenu un kvalitātes konkurence,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Ārvalstu investoru padome pirms trīs gadiem veiktajā pētījumā secināja, ka atkritumu apsaimniekošanas nozare Latvijā ir nelabvēlīga un nedroša vide investīcijām. Šis bija viens no iemesliem, kāpēc Latviju pameta Somijas uzņēmums “L&T”. 

LTV "de facto"/Foto: Edijs Pālens/LETA 






Komentāru noteikumi