Mazmākoņains
Rīga
10°
Mazmākoņains
LV RU
Novadu ziņas

Madonas pašvaldība: Gaiziņkalna virsotni atdalīt liedz nevis būvvalde, bet valsts likumi (6)

 
13.septembris 2016  12:52

Madonas novada būvvalde atdāvināšanai valstij paredzēto Gaiziņkalna virsotni ir liegusi atdalīt no pārējā ģimenes zemesgabala nevis savu iegribu dēļ, bet gan tāpēc, ka to aizliedz valsts likumi, paziņoja pašvaldības Uzņēmējdarbības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans.

Pašvaldība cer, ka īpašniece Gaiziņkalna virsotni nepārdos un īpašums paliks publiski pieejams, kāds tas ir šobrīd.

Pašvaldība cer, ka īpašniece Gaiziņkalna virsotni nepārdos un īpašums paliks publiski pieejams, kāds tas ir šobrīd.

Dabas liegumā iespējams nodalīt zemi, kas ir desmit hektārus liela, bet konkrētais zemes gabals ir mazāks. "Tas ir rakstīts likumā, nevis ir būvvaldes iegriba," sacīja Hačatrjans.

"Mēs jau aptuveni septiņus gadus cenšamies noslēgt nomas līgumu ar Inesi Apeli, kas paredzētu arī apbūves tiesības, lai būtu iespējams tur uzcelt torni. Taču visu laiku nesanāk vienoties par šo līgumu - vienu brīdi kundze izdomājusi, ka virsotni dāvinās nevis pašvaldībai, bet valstij, taču, kā jau minēju, tik mazu gabalu dabas liegumā nodalīt nevar," apgalvoja Uzņēmējdarbības nodaļas vadītājs.

Hačatrjans informēja, ka iepriekš no Dabas aizsardzības pārvaldes pašvaldībai bija pieejams finansējums torņa celtniecībai Gaiziņkalna virsotnē, taču plānošanas periods beidzās un šobrīd torņa būvniecībai nav iezīmēts finansējums. Šī iemesla dēļ arī zudis mērķis noslēgt līgumu.

"Lielākā problēma ir vienoties ar īpašnieci par nomas nosacījumiem, jo mēs bijām gatavi maksāt par nomu, taču to īpašniece nevēlējās. Viņai bija dažādas prasības par apsaimniekošanas modeli, kādu vēlas realizēt, kam pašvaldība lielākoties piekrita. Juristi sagatavoja līgumus, bet nekas negāja uz priekšu, un šobrīd pašvaldība atmetusi ar roku iespējai, ka Gaiziņkalna virsotni varētu nomāt vai kā savādāk mēģināt izmantot, kamēr pašvaldībai nav skaidrs, ka iespējams virsotni sakārtot tā, kā mēs to vēlamies," stāstīja Hačatrjans.

Pēdējos četrus gadus pašvaldība ir vairākas reizes tikusies ar virsotnes īpašnieci, centusies nākt pretī, bet, tiklīdz sieviete aizbraukusi atpakaļ uz Ameriku, sekojusi vēstule, ka "pašvaldība ir krāpnieki", stāstīja Hačatrjans.

"Protams, mēs gribētu Gaiziņkalnu savā īpašumā, taču, tā kā īpašniece nevar ne atdāvināt, ne pārdot īpašumu, vēlējāmies slēgt nomas līgumu uz 20 gadiem ar apbūves tiesībām, uzbūvējam torni, sakārtojam virsotni ar Baltijā augstāko skatu platformu. Taču beidzās plānošanas reģions, un mums nebija juridiska pamatojuma finansējumu pieprasīt jaunajā plānošanas reģionā, mēs nezinājām, kāda būs situācija. Nebija nekādas garantijas, ka, izcīnījuši finansējumu torņa celtniecībai, mēs tiešām arī to varēsim uzcelt," uzskata Hačatrjans.

Pašvaldība cer, ka īpašniece Gaiziņkalna virsotni nepārdos un īpašums paliks publiski pieejams, kāds tas ir šobrīd.

"Madonas novada pašvaldība šobrīd uztur konkrēto teritoriju - pļauj zāli, liek soliņus, katru pavasari remontē dabas taku un sniegu tīra. Nomas līgums ar kundzi par to, ka mēs uzturam Gaiziņkalnu tādā kārtībā, lai tas neaizaugtu, mums ir. Pašvaldība šai teritorijai tās ikdienas uzturēšanai katru gadu tērē ap 8000 eiro. Taču tas, kas mums bija vajadzīgs, ir ieraksts, ka līgums ir apbūves tiesībām, lai mēs varētu projektēt, bet šobrīd mums to nav izdevies panākt. Tas daļēji varbūt ir arī īpašnieces prasību dēļ - viņa teikusi, ka, ja virsotnē būs tornis, tajā kāpt varētu tikai kādas konkrētas cilvēku grupas, dažas cilvēku grupas izslēdzot. Tās īsti nav loģiskas prasības publiski pieejamam tornim. Nebūtu loģiski arī tas, ka par valsts līdzekļiem uzceļ torni, bet to apsaimnieko privātas personas. Pašvaldība, uzceļot torni, vēlētos būt arī tā apsaimniekotāja, lai tas būtu publiski pieejams un ne ar dārgu ieejas maksu," turpināja Hačatrjans.

Kā iepriekš vēstīja "Latvijas Avīze", Gaiziņkalna īpašniece, Amerikas latviete Inese Apele kopā ar brāļiem un māsu vēlas Latvijas valstij un tautai dāvināt Latvijas augstāko kalnu Gaiziņkalnu, taču saskārusies ar pagaidām nepārvaramiem šķēršļiem, jo vietējā būvvalde neļauj nodalīt virsotni no pārējā ģimenes zemesgabala, jo tā esot pārāk maza.


LETA/Foto: Ekrānuzņēmums no gaizins.lv






Komentāru noteikumi