Apmācies, stiprs lietus
Rīga
14°
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Bizness

Latvijā apmēram 100 000 cilvēku finanšu problēmu dēļ dod priekšroku "aplokšņu algām" (10)

 
13.septembris 2016  19:38

Latvijā ir apmēram 100 000 cilvēku, kas lielāku vai mazāku finanšu problēmu dēļ dod priekšroku "aplokšņu algām", šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Latvijā apmēram 100 000 cilvēku finanšu problēmu dēļ dod priekšroku "aplokšņu algām"

"Deputātiem būs nākamajā gadā ļoti liels izaicinājums apsvērt, ko darīt vismaz ar 100 000 iedzīvotāju, kuriem ir lielākas vai mazākas ļoti dažādas finanšu vēstures problēmas, kuru rezultātā viņi negrib "baltas" algas. Viņi grib "aploksnes", jo viņiem ir apķīlājumi, saistības un tā tālāk. Ja par šo dimensiju nedomāsim kompleksi, tad tā cīņa ar ēnu ekonomiku būs daudz, daudz grūtāka. Un šī ir tā lieta, ko es aicinu reāli ņemt parlamenta dienaskārtībā," sacīja Bičevskis. Viņš piebilda, ka minētās problēmas risināšana ir Finanšu ministrijas (FM) un Ekonomikas ministrijas kompetencē, kurām jānāk klajā ar inovatīvu risinājumu šajā kontekstā.

Bičevskis norādīja, ka nozarei ir vairāki priekšlikumi, kā mazināt ēnu ekonomiku, sekmēt kreditēšanas portfeļa pieaugumu, piemēram, sekmīgāk apkarot ekonomiskos noziegumus. Tāpat refinansēto peļņu nevajadzētu aplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), lai mazinātu ēnu ekonomiku mazā un vidējā biznesa sektorā. Būtu nepieciešams arī efektīvāk piemērot finanšu instrumentus un garantijas, piešķirot garantijas arī biznesa projektiem, kas neizmanto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus attīstībai, kā, piemēram, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā īstenotie liela mēroga infrastruktūras projekti.

Bičevskis arī uzsvēra, ka nepieciešams veicināt privātās un publiskās partnerības projektus, kā arī veikt izmaiņas nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, lai mazinātu hipotēkas apdraudētību, un izstrādāt mūsdienīgu īres likumu.

Banku sektors rosina radīt jaunu programmu jauno speciālistu mājokļa iegādei, lai mazinātu darbaspēka trūkumu, kā arī piemērot UIN atvieglojumus hipotekārā kredīta ņēmējiem ar iespēju deklarēt samaksātos kredītprocentus kā attaisnotos izdevumus. Vienlaikus ir svarīgi pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaižu piemērošanu. Tāpat bankas aicina aktīvāk izmantot digitālos rīkus, piemēram, ļaut iesniegt hipotēku nostiprinājuma lūgumu digitālā formātā, nodrošināt divpusēju datu apmaiņu starp bankām un valsts institūcijām, kā arī ļaut zemesgrāmatā elektroniskā formātā iesniegt pakalpojumu tiesību cesijas vai nodošanas nostiprinājuma lūgumu.

Bičevskis norādīja, lai arī šogad pirmajā pusgadā kredītportfelis ir pieaudzis par 2,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, kreditēšana atgūstas lēnāk nekā citās Baltijas valstīs un arī Finanšu ministrijas pašreizējais mērķis sasniegt turpmāko desmit gadu laikā 10% kreditēšanas portfeļa pieaugumu ir pārlieku ambiciozs, ja netiks ņemti vērā nozares sniegtie priekšlikumi.

LKA vadītājs piebilda - lai arī mājsaimniecībām izsniegtais kredītu portfelis aug, būvniecības uzņēmumiem izsniegtie kredīti turpina samazināties un investīcijas dzīvojamajā fondā Latvijā ir otras zemākās Eiropā uzreiz pēc Grieķijas, sasniedzot 1,6% no IKP.

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile norādīja, ka kreditēšanas pieaugumu šogad pirmajā pusgadā ir veicinājuši jauni projekti nekustamo īpašumu jomā, kā arī pieaugums apstrādes rūpniecībā, jo mazie un vidējie uzņēmumi, par spīti Krievijas tirgus zaudējumam, turpina eksportēt un ir pārorientējušies uz citiem tirgiem. Tāpat Latvijas ekonomikā joprojām stabilu vietu ieņem tranzīts un pieaug vietējais patēriņš. Savukārt mazie un vidējie uzņēmumi turpina investēt attīstībā, palielinot ražošanas jaudas un modernizējot ražotnes arī bez ES struktūrfondu līdzekļu piesaistes.

Tajā pašā laikā, lai arī lielās pilsētas reģionos attīstās, piemēram, Rēzekne un Daugavpils, tālākajās apdzīvotajās vietās ir grūtāk ar cilvēkresursu pieejamību un ēnu ekonomikas apkarošanu. Vietām pierobežā ēnu ekonomikas īpatsvars ir milzīgs un ar pašreizējo nodokļu slogu ir ļoti grūti attīstīt biznesu.

FM pārstāvji norādīja, ka banku sektora priekšlikumi iesniegti FM, kura strādā pie finanšu plāna attīstības nākamajiem trīs gadiem un lielu daļu priekšlikumu plāno apsvērt, tostarp tiek diskutēts, kā sekmēt digitalizāciju un inovācijas sektorā. Tāpat FM norādīja, ka tās uzstādītie mērķi sasniegt turpmāko trīs gadu laikā 10% kreditēšanas portfeļa pieaugumu ir sasniedzami un ierakstīti arī valdības deklarācijā.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi