Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Bizness

Pētījums atklāj suņu saslimšanu saistību ar "Dogo" pārtiku; ražotāju neielaiž konferencē (22)

 
20.septembris 2016  19:14

Bīstamās suņu slimības - barības vada sašaurinājuma jeb "megaesophagus" - uzliesmojums cieši saistīts ar suņu barību, pie šāda slēdziena Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) rīkotajā zinātniskajā konferencē šodien nonākuši veterinārmedicīnas eksperti no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un ASV.

Veterinārmedicīnas eksperti no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un ASV atzīst, ka bīstamais barības vada sašaurinājums ir saistīts ar suņu ēsto pārtiku.

Veterinārmedicīnas eksperti no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un ASV atzīst, ka bīstamais barības vada sašaurinājums ir saistīts ar suņu ēsto pārtiku.

Kā informēja biedrības pārstāve Lita Konopore, nobeigušos suņu smadzenēs atrasts būtiski zemāks specifiska fermenta līmenis salīdzinājumā ar slimības neskartajiem suņiem, savukārt šī fermenta zudumu visbiežāk konstatē dzīvniekiem ar pesticīdu saindēšanos.

Vienlaikus biedrība atzīst, ka ne barībā, ne suņu organismā biežāk lietotie pesticīdi netika konstatēti, tomēr iespējams, ka tā esot citādas izcelsmes viela ar līdzīgu toksisku efektu. Šie rezultāti norādot uz turpmāko neirotoksīnu meklējumu virzieniem.

"Par secinājumiem informējam arī Latvijas atbildīgās institūcijas un Eiropas Pārtikas drošības organizāciju. Cēloņa atklāšana ir sarežģīta, tomēr tas ir tikai laika jautājums. Par saistību ar konkrēto barību iesaistīto valstu eksperti vairs nešaubās," norādīja biedrības pētnieku grupas vadītāja Ilze Matīse van Houtana.

Viņa norādīja, ka, pētot saslimušos suņus, atklājies saistošs faktors, kas izrādījies kopīgs vairāk nekā 90% suņu, proti, viena ražotāja sausā suņu barība. Iespējamība saslimt, ēdot konkrētā zīmola barību, vērtējama kā ļoti augsta, konferencē ziņoja pētījuma autori. Saslimšana suņiem sākusies pēc tam, kad tos sākts barot ar konkrēto barību, bet suņiem, kam barība nomainīta uz citu, slimības simptomi pakāpeniski mazinās. Līdzīgi saslimšanas gadījumi konstatēti arī suņiem Igaunijā, un arī šie suņi ēdināti ar tā paša zīmola barību.

Kopš 2014.gada veterinārārsti reģistrējuši 238 apstiprinātus saslimšanas gadījumus ar "megaesophagus", kamēr iepriekš Latvijā vidēji ar šo reto slimību gadā saslima vien daži suņi. Padziļinātā izpētē atklājies, ka suņiem ir arī citi nervu sistēmas bojājumi. Katram ceturtajam saslimušajam slimība bijusi nāvējoša, bet kopējais saslimušo skaits, pēc ekspertu domām, ir ievērojami lielāks par reģistrēto gadījumu skaitu.

Tikmēr barības zīmola "Dogo" ražotāja AS “Tukuma straume" valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks norādīja, ka veterinārārsti joprojām nespēj pierādīt saslimšanas gadījumu sasaisti ar barību, līdz ar to uzņēmums uztur spēkā tiesvedību par neslavas celšanu. "Mūsuprāt, viņi tā dara, jo esam iesnieguši tiesā prasību. Un tagad redzam, ka viņi cenšas aizstāvēties visai jocīgā veidā, sadomājot kaut ko, kas atkal varētu nodarīt mums kaitējumu. Vēlos atgādināt, ka lūdzām pārtraukt un aizliegt 17 personām, tai skaitā LVB pārstāvjiem, izplatīt nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par mūsu ražoto preču kvalitāti - tas rada ne tikai milzīgus zaudējumus uzņēmuma darbībai, bet arī grauj valsts ekonomiku, jo tirgū tiek mērķtiecīgi atbrīvota vieta importam."

"Tas, ka netikām ielaisti šodienas konferencē, apliecina, ka tā saucamais pētījums nav objektīvs un neiztur akadēmisku kritiku. Faktiski par to liecina pašu pētnieku izteikumi - viņi publiski paši atzīst, ka tā arī nav atraduši ne suņu saslimšanas cēloni, ne vielas, kas to varētu izraisīt, bet par spīti tam tik un tā turpina vainot "Dogo". Arī šodien atsevišķu veterinārārstu pausto informāciju noteikti pievienosim savā tiesvedības prasībā un cerēsim uz godīgu tiesu," piebilda uzņēmējs.

Kā ziņots, Veterinārārstu biedrība šodien rīkoja zinātnisku konferenci, lai debatētu par suņu slimības pētījuma rezultātiem. Pētījums veikts par sabiedrības šovasar saziedotajiem 31 212 eiro pēc tam, kad biedrība norādīja uz valsts iestāžu atteikšanos turpināt slimības izpētes finansēšanu.

Suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē no valsts puses jau ieguldīts ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no Zemkopības ministrijas (ZM) budžeta, 25 000 eiro no institūta "Bior" budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta. Slimība uzliesmoja 2015.gada martā, pēc tam konstatēti vairāk nekā 100 saslimšanas gadījumi. Situācija sarežģījās šogad martā pēc iesaistīto pušu domstarpībām par slimības pētījumiem.

Līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, līdz ar to ZM, kā arī "Tukuma straume" noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.

LETA/Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS