Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Bizness

"Tas ir barbarisks relikts..." Eksperti komentē liegumu maksāt skaidrā naudā no 7200 eiro (63)

 
22.septembris 2016  06:45

Saskaņā ar neseno Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvu, fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, liegs skaidras naudas darījumus no 7200 eiro. Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” atbalstīti valdībā 20.septembrī. Ekonomisti gan aizliegumu vērtē neviennozīmīgi – nav skaidrs, uz kādiem datiem tas balstās un vai nākotnē nesīs labumu valsts budžetam.

Eksperts arī piebilst, ka sabiedrība lielākoties aizliegumu varētu uztvert neitrāli, taču saprotams, ka daļa ierobežojumus uztvers kā brīvības aizskaršanu.

Eksperts arī piebilst, ka sabiedrība lielākoties aizliegumu varētu uztvert neitrāli, taču saprotams, ka daļa ierobežojumus uztvers kā brīvības aizskaršanu.

FM norāda, ka viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot. Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem, kuri aprēķina un nomaksā nodokļus pilnā apmērā. Tādējādi patstāvīgi tiek īstenoti pasākumi, lai apkarotu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.
 
Ministrija pieķērusies fiktīvai problēmai
Latviešu ekonomists, jurists un politiķis Juris Pūce, komentējot šādu FM taktiku cīņā ar ēnu ekonomiku, ir noskaņots visai skeptiski: „Nav īsti skaidrs uz kādiem datiem balstoties ir rosināts šis aizliegums. Cik bieži vispār ir šādi darījumi? Varbūt to ir tik maz? Vai šādā gadījumā konkrētais kontroles mehānisms ko dos?”
 
Pūce min, ka privātpersonām nav pienākums deklarēt to kā nauda paņemta, taču šāda sistēma vēl vairāk noslogotu atbildīgās iestādes: „Šobrīd bankām ir jāziņo par īpaši lieliem darījumiem, taču VID jau netiek galā ar šiem ziņojumiem. Kas būs, ja klāt nāks vēl papildus slogs? Uzskatu, ka rezultatīvas ēnu ekonomikas apkarošanas atslēga ir adekvātā banku darījumu uzraudzīšanā. Šobrīd, šķiet, notiek fiktīvas problēmas risināšana.”
 
Personu uzraudzīšana varētu prasīt lielus resursus
SEB bankas sociālekonomiskas eksperts Edmunds Rudzītis pauž, ka ilgtermiņā FM lēmums izrādīsies pareizs solis. „Katrā ziņā šāds liegums pasaulē nav nekas jauns un nav raksturīgs tikai Latvijai. Ir saprotams, ko ar šo cenšas panākt ministrija,” apgalvo Rudzītis. Tuvākajā nākotnē eksperts gan neparedz acīmredzamus rezultātus. Viņaprāt, šāda veida fizisku personu uzraudzīšana var prasīt no valsts lielus resursus un nav īsti skaidrs, vai nākotnē tas atmaksāsies. „Sabiedrībā, protams, šo aizliegumu uztvers negatīvi, kā brīvības ierobežojumu, taču tas nepārsteidz,” piebilst Rudzītis.
 
Skaidra nauda ir „barbarisks relikts”
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sarunā ar Kasjauns.lv pauž, ka FM izvēlētā summas robeža esot saprātīga. Speciālists apgalvo, ka varētu atbalstīt šādu aizliegumu, jo solis pretī bezskaidras naudas darījumiem, esot solis pretī naudas norēķinu kultūras attīstībai. „Skatos uz skaidru naudu kā barbarisku reliktu. Uzskatu, ka šāda sistēma var samazināt nodokļu nenomaksāšanas riskus. Zviedrijā, piemēram, ir mazumtirgotāji, kuri nepieņem skaidru naudu vispār – pircējs var norēķināties tikai ar karti.
 
Itālijā, turpretī, ir pavisam otrādāk. Manuprāt, pareizāk būtu sekot ziemeļvalstu piemēram,” pauž speciālists. Runājot par veidiem kā atbildīgās iestādes uzraudzītu fizisku personu darījumus, Strautiņš apgalvo, ka atbildīgās iestādes droši vien ir padomājušas par praktisko pieeju. „Likumi tāpat vien jau mūsu valstī nerodas,” apgalvo eksperts.
 
FM ziņo, ka jaunie likuma grozījumi paredz, ka naudas darījumos, kas noslēgti pirms 2017.gada 1.janvāra un to pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pēc 2017.gada 1.janvāra, norēķinu kārtība maināma uz bezskaidras naudas maksājumu līdz 2018.gada 1.janvārim. Jau tagad likumā par nodokļiem un nodevām skaidras naudas lietošanas aizliegums no minētās summas ir noteikts attiecībā uz komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Patlaban šis aizliegums neattiecas uz fiziskām personām, izņemot individuālos komersantus un saimnieciskās darbības veicējus. Tādējādi patlaban fiziskas personas drīkst veikt darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro, savukārt juridiskās personas nedrīkst, turklāt neatkarīgi no tā, kas ir darījuma partneris – juridiskā vai fiziskā persona.

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka, Evija Trifanova, Edijs Pālens/LETA
 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS