Apmācies, neliels sniegs
Rīga
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Bizness

Latvijā ir viens no augstākajiem stiprā alkohola akcīzes nodokļiem Eiropā (3)

 
22.septembris 2016  13:41

Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Nelegālā stiprā alkohola apjoms šobrīd svārstās no 25% līdz 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Nelegālā stiprā alkohola apjoms šobrīd svārstās no 25% līdz 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar situāciju ekonomikā. Tas ir pirmais šāds pētījums, kas analizē alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli, vērtējot arī pēc tā ietekmes uz gala cenu un patērētāju pirktspēju un salīdzinot akcīzes nodokļa politiku kaimiņvalstīs.

Jurušs norāda, ka pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās ES dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas. Piemēram, Latvijā personai ar vidējo algu ir jāstrādā 372 minūtes, lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, kas ir visilgāk ES valstu vidū. Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji šis laiks ir 143 minūtes.

Atbilstoši pētījuma datiem stiprā alkohola akcīzes nodoklis vairākkārt pārsniedz vīna un alus nodokli, ja tos salīdzina pēc dzēriena ietekmes uz cilvēka veselību, turklāt cenas struktūra nav līdzvērtīga šiem alkoholiskajiem dzērieniem - akcīzes nodoklis alum ir 30%, turpretī stiprajam alkoholam - 70% no kopējās produkta vērtības. Pētnieks atzīst, ka šāds sadalījums būtiski ietekmē produktu pirktspēju un ir vērtējams kā diskriminējošs vienādas ietekmes produktiem.

Pētījuma autors arī atzīmē, ka, vērtējot pēc pirktspējas, Latvijā šobrīd ir viens no augstākajiem akcīzes nodokļu slogiem alkoholisko dzērienu grupā un visaugstākās cenas ES dalībvalstu vidū. Tas ir viens no nelegālā alkohola pieauguma iemesliem, ko spilgti apstiprināja nelegālā tirgus daļas pieaugums tieši stiprā alkohola segmentā krīzes gados.

"Nelegālā stiprā alkohola apjoms šobrīd svārstās no 25% līdz 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā. Problēma pārsvarā skar stiprā alkohola nozari. Likumsakarīgi, ka, ceļot akcīzes nodokli alkoholam, ceļas arī tā cena, kas noved pie legālā alkohola patēriņa samazināšanās, bet diemžēl nesamazina kopējo patēriņu, kā to politiķi parasti grib pamatot, ierosinot likmju palielināšanu," sacīja pētījuma autors.

Pētījuma autors norādīja, ka nepieciešams izvērtēt strukturālās izmaiņas akcīzes nodokļa politikā. Nodokļa palielināšana nebūtu vēlama, jo jau šobrīd cena pēc patērētāju pirktspējas ir augstāka nekā citās ES dalībvalstīs. Nodokļu palielināšana var ietekmēt konkurētspēju, sekmēt pārrobežu tirdzniecību un nelegālo importu.

"Pētījumā ietverts iespējamais akcīzes nodokļa turpmākās politikas scenārijs. Tas paredz saglabāt alus un vīna likmju palielināšanu atbilstoši plānotajam līdz 2018.gadam, bet stiprā alkohola nodokļa likmes palielināšanu iesaldēt un atstāt nemainīgu vismaz līdz 2020.gadam, kad ekonomiskā situācija, pirktspēja un citi ārējie apstākļi varētu uzlaboties," skaidro pētījuma autors.

BNS / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS