Skaidrs
Rīga
-1°
Skaidrs
LV RU
Bizness un ekonomika

Mēs par autobusu biļetēm maksājam divreiz vairāk nekā somi. Viņu šoferu algas mūsējiem nerādās pat sapņos (71)

 
26.septembris 2016  20:09

Lai ar autobusu nokļūtu no Rīgas uz Ventspili, pasažieriem par biļeti jāmaksā 7,55 eiro. Somijā par šādu pašu attālumu biļetes cena ir vismaz divas reizes lētāka – 3,50 eiro, turklāt autobuss ceļu veic tikpat ātri kā automašīna, ziņo LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, salīdzinot autobusu kustību organizāciju starp pilsētām Latvijā, Igaunijā un Somijā. 

Latvijas iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par autobusiem, secina raidījums.

Latvijas iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par autobusiem, secina raidījums.

Turklāt Somijā starppilsētu autobusu šoferu algas ir 2900 eiro mēnesī, kādas Latvijas šoferiem par nerādās sapņos. Raidījums arī analizē, ka šādu - dārgu autobusu situāciju, visticamāk, ir izdevīgi bijis izveidot ietekmīgiem Latvijas uzņēmējiem – Jurim Savickim, Andrim Šķēlem, Ainaram Šleseram, kuram, savulaik esot satiksmes ministram, līgumi ar autobusu pārvadātājiem noslēgti pat līdz 2020.gada beigām, bet tagad viņš pats pastarpināti ir, piemēram, Liepājas autobusa parka akcionārs.     

Galvenais Latvijas un Somijas atšķirības iemesls ir tāds, ka Somija starppilsētu autobusu satiksmē maršrutos, kuros ir daudz pasažieru, ir ieviesusi konkurenci, un, piemēram, maršrutā Helsinki-Tampere savā starpā konkurē četras autobusu kompānijas, tostarp izteikti lētā kompānija "Onnibuss".

“Mēs sākām 2012.gada sākumā ar vienu vecu autobusu. Es patiesībā biju autobusa šoferis. Un sākām mēs no šīs pašas autobusu pieturas Tamperē maršrutā Tampere - Porri. Kopš tā laika esam izauguši un šobrīd mums ir apmēram 80 divstāvu autobusi un 250 šoferi. Mēs pārvadājam vairāk pasažierus nekā visas pārējās Somijas autobusu kompānijas kopā - garajās distancēs,” raidījumam skaidrojis firmas "Onnibuss" izpilddirektors Lauri Helke, norādot, ka sākotnēji pret viņu cenu politiku bijušas pat tiesvedības, taču gala rezultātā cenas nolaida visas firmas.

Firmas autobusi turklāt ir nodrošināti ar bezmaksas interneta pieslēgumu un tualetēm, kas Latvijas starppilsētu autobusos ir retums. No Somijas valdības puses šie maršruti dotēti netiek. Attiecībā uz Somijas nelielajām pilsētām, kur cilvēku ir mazāk un no braucējiem bizness nesanāk, sistēma ir pavisam cita. Proti, šeit tiek fiksēti maršruti, notiek sabiedriskais iepirkums, kas cilvēkus pārvadās, un valdība piemaksā subsīdijas – ik gadu 55 miljonus eiro, tieši autobusu satiksmei. Tas ir neskaitot vēl papildus naudu dažādās atlaidēm, piemēram, invalīdiem.

Rēķinot uz kopējo Somijas iedzīvotāju skaitu – 5,4 miljoniem iedzīvotāju tātad sanāk – ka uz vienu somu, subsīdijas lielums, ir apmēram 10,2 eiro gadā.

Subsīdiju apjoms autobusu pasažieru pārvadājumiem Latvijā pērn, neskaitot naudu invalīdiem, bijis apmēram 30 miljoni eiro – uz vienu iedzīvotāju tātad – apmēram 15 eiro gadā, kas ir vairāk nekā Somijā. Bet Latvijā, atšķirībā no Somijas, gan lielie starppilsētu reisi, kur braucēju ir daudz, gan mazie – reģionālie reisi, ir samesti vienā katlā, un apmēram reizi astoņos vai desmit gados tiek izsolīti pa porcijām jeb lotēs. Tad kompānijas piedāvā savas cenas, un ja konkursā uzvar, šajos maršrutos arī brauc. Atkarībā no biznesa rezultātiem, kas lielākoties lotes ietvaros ir mīnusos, valsts kompensē firmām radušos zaudējumus.

Valsts uzņēmums "Autotransporta direkcija", kas to visu organizē, uzskata, ka arī Latvijā ar šiem lotes konkursiem autobusu pārvadātāju vidū tiek nodrošināta konkurence. “Mūsu sabiedriskā transporta konkursos konkurence ir ļoti, ļoti sīva un asa. Mums nav neviens konkurss, kur uz daļu no maršruta pēdējos gados būtu pieteicies tikai viens pārvadātājs. Konkurence ir sīva, līdz ar to arī notiek cīņa par kilometra cenu, kuru mēs konkursa rezultātā arī iegūstam labāku priekš valsts,” skaidrojis Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Tiesa, kā pārliecinājies raidījums, lētāko cenu piedāvātāji nereti šajos konkursos tiek izmesti ārā. Piemēram, 2014.gada beigās kādā lotes konkursā piedalījās sešas firmas, piedāvājot savu cenu par kilometru. 

Firma "SEBE" – 0,69 eiro  
"Talsu autotransports" – 0,6 eiro
Apvienība "Nordeka", "Liepājas autobusu parks" un "Rīgas taksometru parks" – 0,45 eiro
Firma "Pasažieru pārvadājumi Jūrmala SV" – 0,335 eiro
Firma "Sabiedriskais transports" piedāvāja 0,33 eiro
Firma "Centība N" – 0,28 eiro

Visi lētākie piedāvājumu šajā konkursā tika atzīti par nepamatoti lētiem un no dalības konkursā tika izslēgti, bet uzvarēja uzņēmēju apvienība, ko veidoja firma "Nordeka", "Liepājas autobusu parks" un "Rīgas taksometru parks".

Zīmīgi, ka aiz Latvijā galvenā autobusu pārvadātāja firmas "Nordeka" stāv Juris Savickis, kas ir viens no ietekmīgākajiem uzņēmējiem valstī, tajā skaitā arī kā "Latvijas gāzes" pastarpinātais akcionārs, savukārt, piemēram, "Liepājas autobusu parkā" saimniekos iekārtojies bijušais satiksmes ministrs Ainars Šlesers, kura pārvaldībā savulaik bija visa šī joma, kā arī bijušā politiķa Andra Šķēles atvases. Visi šie trīs kungi – Savickis, Šlesers un Šķēle savulaik sēdējuši pie viena galda, veidojot politisko apvienību Par labu Latviju. Savickis bijis arī ziedotāju vidū. Un jautājums, kāda gan vairs sanāk konkurence?

Turklāt, jāatzīmē, ka laikā, kad satiksmes ministrs bijis Šlesers, firma "Nordeka" uzvarēja virknē konkursos pēc kārtas, un līgumi par pasažieru pārvadājumiem ir noslēgti pat līdz 2020.gada beigām, kas nozīmē, ka, ja Latvija pat gribētu ieviest šajā sektorā konkurenci, tad šo līgumu dēļ tas nebūtu iespējams.

LTV "Aizliegtais paņēmiens"/Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA
 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS