Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Pasaulē

Zinātnieki satraukti: Dienvidāfrikas lielajām baltajām haizivīm draud izmiršana. FOTO (8)

 
26.septembris 2016  22:17

Cilvēku iejaukšanās dēļ, lielās baltās haizivis Dienvidāfrikā varētu izmirt. Pēc 6 gadu ilga pētījuma secināts, ka tam par iemeslu varētu kļūt milzīgais okeāna piesārņojums un haizivju ierobežotais genofonds.

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) suga. Tā ir ļoti liela un plēsīga makreļhaizivs, kas sastopama gandrīz visu okeānu piekrastes ūdeņos, izņemot Ziemeļu Ledus okeānu. Lielā baltā haizivs ir viens no agresīvākajiem plēsējiem okeānā. Tā medī dažādus jūras zīdītājus, zivis un jūras putnus, un tiek uzskatīta par draudīgāko cilvēkiem bīstamo haizivju sarakstā. Lielā baltā haizivs uzbrūk cilvēkiem gandrīz trīs reizes biežāk nekā nākamā sarakstā nosauktā - tīģerhaizivs (Galeocerdo cuvier). Lai arī šo haizivi mēdz saukt par cilvēkēdāju, tomēr cilvēks nav iecienītākais šīs plēsoņas medījums.

Lai gan lielā baltā haizivs nav lielākā no visām haizivju sugām, tā ir lielākā plēsīgā zivs pasaulē. Šīs sugas zivis vidēji ir 4 - 4,8 metrus garas un sver 680 - 1100 kilogramus. Lielākie indivīdi sasniedz 6 metru garumu un 1900 kg svaru. Ziņas par lielākām baltajām haizivīm zinātnieki apšauba un uzskata, ka ir vai nu sajauktas sugas, vai arī tās ir nepareizi nomērītas.

"Lielās baltās haizivis ir ļoti ikoniska un reta suga. Neskatoties uz to, ka Dienvidāfrika bija pirmā valsts, kura okeāna plēsoņu aizsargāja, tās jau gadiem ilgi tika uzskatītas par cilvēkiem ļoti bīstamām. Haizivis tikušas nogalinātas tik ilgi un intensīvi, ka to populācija nespēj atjaunoties," stāsta haizivju pētniece Sāra Andreoti.
 
Viens no agresīvākajiem plēsējiem okeānā - lielā baltā haizivs

"Viens no lielākjiem draudiem sugai, iespējams, ir to barības ķēdes pārlieku lielā nozveja. Baltās haizivis ēd zivis un citas haizivis, nevis jūras zīdītājus. Tikai 20 procenti to uztura balstās uz jūras zīdītājiem. Aizsargājot tikai zīdītājus bet neaizsargājot citas haizivju sugas, balto haizivju populācija netiks glābta," turpina Sāra.

Pētījuma laikā tika uziets neliels daudzums balto haizivju. Ir vairāki iemesli, kas izraisa to mazo populāciju. Tās atrodas pašā okeāna plēsoņu galvgalī, kas nozīmē, ka piesārņojums, maluzvejniecība un pamatbarības nozveja tās skar vairāk nekā citas sugas.

Lielās baltās haizivis ir viena no senākajām haizivju sugām pasaulē. Uz to pleciem ir 14 miljonu gadu evolūcija. Pētot to DNS, zinātnieki varētu uzzināt, ka tās ir radniecīgākas Floridas haizivīm nekā Austrālijas populācijai. Zināms, ka Dienvidāfrikas haizivis var aizpeldēt līdz Austrālijai un atpakaļ, tomēr vēl ir jāpēta vai tās savstarpēji krustojas.

Lai novērtētu balto haizivju populāciju, pētījumā Dienvidāfrikā tika izmantota sarežģīta metode. Lai izvairītos no katra indivīda dubultas uzskaites, pētniekiem jādarbojas līdzīgi kā FIB. Tiem jāiegūst katras haizivs "pirkstu nospiedums", lai tās varētu novērot un atpazīt pēc migrācijas.

Kasjauns.lv/Foto: Vida Press/Video: Reuters/Scanpix






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS