Apmācies, neliels sniegs
Rīga
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Esi vesels

10 nepatiesi mīti par saaukstēšanos un gripu (2)

 
30.septembris 2016  08:53

Līdz ar rudens iestāšanos sākusies arī saaukstēšanās sezona. Taču, lai izvairītos no saslimšanas, ir jāzina fakti, nevis jāseko mītiem, atgādina ārsti.

Kad regulāri mazgā rokas un dzer C vitamīnu, taču vienalga saķer kolēģa baciļus, skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā.

Kad regulāri mazgā rokas un dzer C vitamīnu, taču vienalga saķer kolēģa baciļus, skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā.

Kad regulāri mazgā rokas un dzer C vitamīnu, taču vienalga saķer kolēģa baciļus, skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Dr. Sandra Fraihofere no Paidmontas slimnīcas Atlantā (ASV) portālam “U.S. News” skaidro, ka, lai izvairītos no saaukstēšanās un gripas, ir jāzina fakti, nevis jāseko mītiem. Šādas veselības problēmas izraisa vīrusi nevis tas, ka aukstā laikā gāji ārā.

Lūk, izplatītākie mīti par gripu un saaukstēšanos:

Saaukstēšanās var lēnām novest pie gripas
Gan saaukstēšanās, gan gripa ir elpceļu slimības. Tās dažkārt liekas identiskas, jo abas izraisa līdzīgus simptomus. Ar ko tās atšķiras? Gripas simptomi, piemēram, drudzis, sāpes ķermenī, nogurums un sauss klepus, ir daudz smagāki. Saaukstēšanās parasti izraisa iesnas vai aizliktu degunu. Turklāt saaukstēšanās parasti nenoved pie tik nopietnām komplikācijām, kas liek doties uz slimnīcu.

Gripa jau nav nemaz tik nopietna
Vispār jau ir. ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs noskaidrojis, ka 5-20% no ASV iedzīvotājiem ar gripu saslimst katru gadu un ziemā no 2014. uz 2015. gadu 146 bērni no saasinātiem gripas simptomiem nomira. Tieši tāpēc Centra ārsti iesaka bērnus vakcinēt. Gripa ir īpaši bīstama cilvēkiem, kuri cieš no astmas, sirdskaitēm, cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, jo viņu imūnsistēma ir īpaši novājināta.

Lai pazeminātu temperatūru, mēģini dzert pēc iespējas vairāk šķidruma un pieturēties pie ierastajiem ēšanas paradumiem.

Lai pazeminātu temperatūru, mēģini dzert pēc iespējas vairāk šķidruma un pieturēties pie ierastajiem ēšanas paradumiem.

  Aukstumā noteikti saslimsi
“Aukstumā liekas, ka tev ir aukstāk, un karstumā liekas, ka tev ir karstāk, taču ne aukstums, ne karstums neizraisa gripu vai saaukstēšanos. Tās izraisa vīrusi,” atgādina Dr. Fraihofere. Tajā pašā laikā mitrs gaiss var palīdzēt, ja ir problēmas elpot. Simptomus, kas traucē elpošanu, ārstēt palīdzētu karstas dušas, relaksējošas pirtis un dažādas gaisa mitrumu kontrolējošas ierīces.

Badojies, lai pazeminātu temperatūru
Nekādā gadījumā. Tas ir tieši tas, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Drudzis ir veids, kā ķermenis cenšas organismu attīrīt no vīrusa. Tam, cik daudz vai maz tu ēd, nav nekāda sakara ar temperatūras paaugstināšanos. Drīzāk mēģini dzert vairāk šķidruma, lai aizstātu to, ko esi zaudējis, un pieturies pie sava normālā kaloriju daudzuma, lai uzlabotu imunitāti.

Neej ārā ar slapjiem matiem
Tam, ka šādi iespējams saaukstēties, nav nekādu zinātnisku pierādījumu. Protams, tipiski rudenī un ziemā gaisa temperatūras ir zemākas un sākas arī gripas un saaukstēšanās sezonas, taču šīs lietas viena otru neietekmē. Un matiem nav nekāda sakara ar infekcijas izveidošanos. Ja nav laika izžāvēt matus, neuztraucies – veselība necietīs.

Šķaudot aizsedzies ar mutautiņu, nevis tāpat ar roku.

Šķaudot aizsedzies ar mutautiņu, nevis tāpat ar roku.

Gripas vakcīna izraisa gripu
Ārsti jau labu laiku ir pierādījuši, ka gripas vakcīna nevar izraisīt gripu, taču šis mīts izplatās ātrāk nekā pati saaukstēšanās.  Izplatītākās vakcīnas blakusparādības ir sūrstēšana vai pietūkums vietā, kur adata caurdūrusi ādu. Dažiem cilvēkiem varētu nedaudz paaugstināties temperatūra, sāpēt galva vai muskuļi, taču tā noteikti nebūs gripa.

Ja esi slims, atturies no piena produktiem
Ja esi uzaudzis ar hronisku elpceļu slimību, piemēram, astmu, iespējams, esi dzirdējis ko šādu: piena produkti krēpas padarīs biezākas. Centra speciālisti noskaidrojuši, ka tā nav taisnība, ja vien tev jau nav problēmas ar piena produktu ēšanu. Ja tev jau ir laktozes nepanesība vai alerģijas, vajadzētu izvairīties no piena produktiem, kamēr esi slims. Un ne tikai, kamēr esi slims.

Ja esi vakcinējies, būsi imūns pret gripu
Vakcīna strādā tikai pret noteiktiem vīrusiem, parasti pret 70-80% no visiem vīrusiem, kas eksistē vienā sezonā. Arī vienreiz gripu izslimojot, iespējas, ka saslimsi vēlreiz, nemainās. Protams, vakcinēties ir labāk, nekā nedarīt neko savas veselības labā, uzskata Dr. Fraihofere. Taču citiem ārstiem gan nav tik strikts viedoklis.

Arī saaukstēšanās laikā var sportot, ja jūties pietiekami stiprs. Taču noteikti notīri trenažieri gan pirms, gan pēc tā lietošanas un regulāri mazgā rokas, lai neaplipinātu pārējos sportotājus.

Arī saaukstēšanās laikā var sportot, ja jūties pietiekami stiprs. Taču noteikti notīri trenažieri gan pirms, gan pēc tā lietošanas un regulāri mazgā rokas, lai neaplipinātu pārējos sportotājus.


No sportošanas būtu jāizvairās
Tieši otrādi. Sportošana var palīdzēt tev nesaaukstēties, taču, ja tu jau esi slims, tā tevi neizārstēs. Ja saaukstēšanās laikā jūties pietiekami stiprs, lai dotos uz sporta zāli, noteikti notīri trenažieri gan pirms, gan pēc tā lietošanas un regulāri mazgā rokas, lai neaplipinātu pārējos sportotājus. Ja tomēr nejūties spēcīgs, klausi savam ķermenim un paliec pie mierīgas ķermeņa izstaipīšanas mājās.

Aizklāj muti ar roku
Tā gan nevajadzētu darīt. Rokas ļoti viegli varētu pārnest infekciju uz citu cilvēku. Tas notiek pat tev to neapzinoties. Kad klepojot piesedz muti un tad paspied roku kādam citam vai attaisi durvis nospiežot rokturi, ko izmanto visi, vari aplipināt visu ofisu. Centies muti aizsegt ar elkoņa iekšpusi vai izmanto kabatlakatiņu. Ja tomēr pie rokas izmantošanas esi pieradis, regulāri mazgā rokas vai izmanto roku dezinficēšanas līdzekli.  

Annija Pētersone / Foto: Shutterstock
 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS