Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Jaunu noteikumu dēļ teju katram Latvijā nāksies pārbūvēt virtuvi (224)

 
01.oktobris 2016  06:29

Jaunie Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka praktiski visiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuriem virtuvēs virs gāzes plītīm ir tvaika nosūcēji, tie ir jādemontē vai jāpārtaisa. Tas prasīs ievērojamus līdzekļus – no pārdesmit līdz pārsimts eiro. Kā to konkrēti veikt, pagaidām neviens nav paskaidrojis.

Vai nu jāmet ārā tvaika nosūcējs, sienā vai ventilācijas pievadcaurulē jāizsit vai jāizzāģē jauns caurums, vai arī gāzes plīts jānomaina pret elektrisko plīti. Tas attieksies uz desmitiem tūkstošu mājsaimniecību.

Vai nu jāmet ārā tvaika nosūcējs, sienā vai ventilācijas pievadcaurulē jāizsit vai jāizzāģē jauns caurums, vai arī gāzes plīts jānomaina pret elektrisko plīti. Tas attieksies uz desmitiem tūkstošu mājsaimniecību.

Jaunā likuma norma, kas likumā ierakstīta visnotaļ samudžināti, radījusi neskaidrības gan iedzīvotājiem, gan namu apsaimniekotājiem. Ir pateikts, kam jābūt, bet, kā to izdarīt - tas gan nav pateikts.
 
Jārēķinās ar ievērojamiem tēriņiem
Jaunās prasības būtība: līdz 2018. gada beigām visās virtuvēs, kurās virs gāzes plītīm ir ierīkoti tvaika nosūcēji, kas ievadīti ventilācijas sistēmā, ir jālikvidē, vai arī sienā vai caurulē, kas nosūcēju savieno ar ventilācijas sistēmu, jāizzāģē jeb jāizsit papildu caurums, lai ventilācijas sistēma nebūtu nosprostota. Tas argumentēts ar to, lai gāzes noplūšanas gadījumā tā neuzkrātos telpā, bet gan izplūstu ventilācijā. Jauno prasību izstrādātāji norāda, ka ventilācijas sistēmas nosprostošana ar tvaika nosūcēja cauruli rada sprādzienbīstamību. Par to liecina ik pa laikam notiekošie gāzes noplūdes dēļ izraisītie sprādzieni dzīvojamajās ēkās. Pavisam nesen, septembra beigās, tāds notika Alūksnē – noplūdusī gāze uzkrājās virtuvē, jo to nevarēja nosūkt ventilācijas sistēma. Iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka ventilācijas sistēmas pārtaisīšanai nāksies tērēt visai ievērojamus līdzekļus – no pārdesmit līdz pat pārsimts eiro.
 
Tas nozīmē tikai - vai nu jāmet ārā tvaika nosūcējs, sienā vai ventilācijas pievadcaurulē jāizsit vai jāizzāģē jauns caurums, vai arī gāzes plīts jānomaina pret elektrisko plīti. Tas attieksies uz desmitiem tūkstošu mājsaimniecību. Kā šo normu ieviest dzīvē, kas jādara pagaidām neviens tā īsti nav paskaidrojis.
 
Vienkāršākais risinājums – ventilācijas pievadkanālā izzāģēt jaunu caurumu
Jaunās prasības noteikumos izstrādātas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rūpniecisko avāriju riska un svarīgu objektu uzraudzības nodaļas galvenā inspektora Jāņa Vaivoda vadībā. Viņš portālam Kasjauns.lv skaidroja: „Jaunā noteikumu norma nav radīta tādēļ, lai aizliegtu tvaika nosūcējus, bet gan lai paaugstinātu drošību, nenobloķētu ventilācijas sistēmu. Tas nenozīmē, ka tagad iedzīvotājiem tvaika nosūcējus vajadzēs plēst nost. Viņi var, piemēram, pievadkanālā izzāģēt papildus ventilācijas restīti. Protams, ka vislabāk ir, ja to dara speciālists, bet ja cilvēks mācēja tvaika nosūcēju pievienot ventilācijai, tad viņš var arī izzāģēt papildus caurumu.
Runām, ka tagad šos noteikumus varētu atcelt, nav pamata, jo pie tiem strādājām trīsarpus gadus, par tiem tika panākta vienošanās.
 
Jāuzsver, ka tvaika nosūcējus virtuvēs iedzīvotāji ierīkojuši paši, tā ir bijusi viņu pašdarbība. Ventilācijas sistēma nav paredzēta tam, lai to nobloķētu. Paši būvnieki, būvējot jaunas ēkas un telpas, neko tādu nepieļauj, tas ir rupjš pārkāpums. Protams, nevaru pateikt, kādu katrā konkrētā gadījumā vajadzētu izzāģēt papildus ventilācijas caurumu – restīti, jo tas ir jāvērtē individuāli. Jauno noteikumu mērķis nav sodīt noteikumu neievērotājus, bet gan panākt to, lai cilvēki parūpētos par savu drošību”.
Jānorāda, ka šo noteikumu ievērošanu kontrolēs VUGD. Dienests pagaidām nedomā par to, kā sodīs cilvēkus, kuri nesakārtos ventilācijas sistēmu. Teorētiski gan Ugunsdrošības noteikumu neievērotājus var sodīt ar naudas sodu - Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants paredz, ka fiziskas personas ar to sodīt no 30 līdz 280 eiro.
 
Patvaļīgie tvaika nosūcēji
Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma Kasjauns.lv pastāstīja, ka tvaika nosūcējus savās virtuvēs iedzīvotāji uzstādījuši patvaļīgi. Piemēram, galvaspilsētas mikrorajonu daudzstāvu mājas ir būvētas padomju laikos, kad padomju pilsoņiem vispār tādi tvaika nosūcēji pat sapņos nerādījās. Šo māju ventilācijas sistēmas arī tiem nebija paredzētas. Vēlāk iedzīvotāji paši uzlaboja savu virtuvju iekārtojumu.
 
Tvaika nosūcējus iegādājās desmitiem tūkstošu mājsaimniecību. Vaivods uzskata, ka tie neatbilstoši jaunajām ugunsdrošības prasībām ir uzstādīti praktiski visās virtuvēs.
Namu apsaimniekotāji pašlaik nezina, kā jaunos noteikumus īstenot dzīvē un ko darīt. „Ir runas, ka šos noteikumus varētu pārskatīt un tad mūsu rīcības programma būtu kaķim zem astes. Jānogaida, kas sekos,” teica Vaļuma.
 
Vaļunma teica, ka nav izstrādāta programma, kā rīkoties, jo, iespējams, noteikumu normas varētu mainīt un tad jaunā rīcības programma būšot „kaķim zem astes”.
 
Namu apsaimniekotājiem nav nekādas skaidrības
SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka Kasjauns.lv teica: „No namu pārvaldnieka viedokļa šobrīd nav skaidra atbildības vai kontroles robeža šo noteikumu izpildē. Ar to domāju - pārvaldnieks ir atbildīgs par mājas ventilācijas sistēmu kārtību, drošību un darbību, bet nevar uzņemties atbildību par privātajās telpās jeb dzīvokļos uzstādīto tehniku, vai vēl vairāk - to likvidāciju. Šobrīd mūsu funkcija ir informēšana, iespējams, ka tās rezultātā būs kopīpašumi, kuros iedzīvotāji būs gatavi meklēt kopīgus risinājumus.
 
Mājsaimniecību skaitu, kurās ir izmantota iespēja tvaika nosūcējus pieslēgt ventilācijas sistēmām, mēs kā pārvaldnieks nosaukt nevaram. Tāpat par kontroli un soda sankcijām skaidrības šodien vēl nav”.
 
 SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” klientu daļas vadītāja vietnieks Kristaps Raģis skaidro: „Namu pārvaldnieks var iesaistīties iedzīvotāju informēšanā par jauno noteikumu prasībām un to arī darīsim. Tomēr izvērtēt atbilstību normatīvo aktu prasībām konkrētos gadījumos un arī vispārīgi piedāvājot risinājumus, varam tikai sadarbībā ar VUGD speciālistiem.
 
Runājot par tvaika nosūcēja pielāgošanu jaunajām prasībām, jāteic, ka nopietnāku pārbūvju gadījumā saskaņojumi jāsaņem no būvvaldes speciālistiem, kuru kompetencē ir kontrolēt dažādu normatīvo aktu izpildi. Namu pārvaldnieks šādos gadījumos no īpašnieka prasa apstiprināta būvprojekta kopiju.
Gadījumos, kad būtu nepieciešams izkalt jaunus ventilācijas vai tvaiku izvades atvērumus, tas noteikti jādara jomas speciālistam, jo, neprofesionāli veicot uzdevumu, būvgruži vai atkritumi nonāks kopējā ventilācijas šahtā un apgrūtinās vai pat nobloķēs tās darbību.
 
Namu apsaimniekotāja uzdevums ir regulāri veikt ventilācijas sistēmu pārbaudi. Pieļauju, ka būs mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki apņemsies pildīt jauno ugunsdrošības noteikumu prasības un, iespējams, pat vienosies šos darbus veikt noteiktā laika periodā. Pēc darbu veikšanas īpašumos būs jātīra arī māju kopējās ventilācijas šahtas. Tas nozīmē, ka darbu izmaksas veidos gan darbi īpašumos, gan kopējās sistēmas tīrīšana.
 
No daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju viedokļa var veidoties strīdīgi gadījumi, kad papildus ventilācijas sistēmas jau ir ierīkotas māju siltināšanas projektu rezultātā. Šajos gadījumos atkal būtu jāiesaistās VUGD speciālistiem ar skaidrojumu.
Šobrīd nav normatīvo aktu, kas uzdotu namu pārvaldniekam kontrolēt privātīpašumos veiktās izbūves un to atbilstību normatīvo aktu prasībām, nerunājot jau par to demontāžu vai likvidāciju. Protams, varētu būt gadījumi, kad pārvaldnieks, veicot kādus darbus privātīpašumā saistībā ar koplietošanas komunikāciju uzturēšanu, šādus iespējamos pārkāpumus varētu konstatēt. Un tad – šaubu vai neskaidrību gadījumos, vai kad īpašnieks nevar uzrādīt atbilstošus dokumentus un saskaņojumus veiktajiem darbiem – vērsties pie kontrolējošām institūcijām un lūgt veikt īpašumā pārbaudi. Tālākās darbības jau ir atkarīgas no pārkāpuma „smaguma” un iedzīvotāja vēlmes sadarboties”.
 
Sistēmas pārbūve var izmaksāt pat pārsimts eiro
„Jaunas atveres/izejas izkalšana tajā pašā ventilācijas šahtā, kā arī restītes izvēle, ielikšana un nelieli apdares darbi varētu būt 40 eiro robežās. Tomēr šāda izvēle, iespējams, nozīmētu, ka pa vienu atveri „izvilktie” tvaiki pa otru tiktu atkal „ievilkti” atpakaļ virtuvē. Tāpēc loģiskāk būtu izvēlēties ventilācijas atveres izkalšanu ārsienā, bet šeit sākas virkne sarežģījumu un birokrātisku problēmu. Pirmkārt, darbi pie fasādes nozīmētu saskaņojumus būvvaldē un koppīpašnieku piekrišanu (50%+1), kā arī, iespējams, pacēlāja īri, nopietnāku apdari, tā vairs nebūtu restīte, bet jau nopietnāks mehānisms un tā tālāk, kas rezultētos ar ievērojami lielākām izmaksām, sākot no 150 eiro uz augšu”, skaidro Puka.
 
Propāna gāzes eksplozija daudzdzīvokļu mājā Alūksnē
Gāzes sprādziens Liepājā, Vānes ielā 11
Zināšanai
VUGD skaidrojums: „Dzīvojamo māju virtuvēs, kurās atrodas gāzes plītis, ir ierīkota dabīgā ventilācijas sistēma, lai gāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu caur ventilācijas kanālu un telpā nerastos bīstama gāzes koncentrācija. Tomēr nereti iedzīvotāji pie šī dabīgā ventilācijas kanāla ir pievienojuši mehāniskas ventilācijas iekārtas, piemēram, tvaika nosūcējus, kas kavē dabīgo ventilāciju un gāzes noplūdes gadījumā var izveidoties sprādzienbīstama gāzes koncentrācija, notikt sprādziens un izcelties ugunsgrēks.
 
Līdz 2018.gada 31.decembrim dzīvokļu īpašniekiem jānovērš tas, ka pie dabīgās ventilācijas kanāliem ir pievienoti tvaika nosūcēji, atjaunojot un nodrošinot dabīgo ventilāciju”.

Kasjauns.lv/Foto: liepajniekiem.lv, rekurzeme.lv, irliepaja.lv/ Vida Press
 
 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS