Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bizness un ekonomika

Māju siltināšanas programmā ir problēmas. Parastie ļaudis, labu gribēdami, izdara sev lāča pakalpojumu (9)

 
02.oktobris 2016  20:21

Pēc trīs gadu pauzes atkal sāk dalīt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu daudzdzīvokļu māju renovācijai, kas ļautu iedzīvotājiem samazināt apkures izmaksas, taču atklājušās problēmas, piemēram, projektus liegts īstenot iedzīvotājiem, kuri jau līdz šim rūpējušies par savu mājokli, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".

Daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma vienmēr bijis ļoti komplicēts veidojums, un izmaiņas tiek veiktas nepārtraukti, jo nereti katra daudzdzīvokļu māja ir ar savu specifiku, savām problēmām, saka Ekonomikas ministrijā.

Daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma vienmēr bijis ļoti komplicēts veidojums, un izmaiņas tiek veiktas nepārtraukti, jo nereti katra daudzdzīvokļu māja ir ar savu specifiku, savām problēmām, saka Ekonomikas ministrijā.

Ar šādu situāciju saskārusies Olaine. Olainietis Rolands Jurēvičs, kurš ir arī mājas vecākais, mitinās daudzdzīvokļu mājā, kuras iedzīvotāji par savu naudu jau izdarījuši daudz, piemēram, nomainījuši jumtu. To nevarēja nedarīt, jo pirms dažiem gadiem piedzīvota avārijas situācija, kad dzīvokļos gāzās ūdens. Pie "vienām sāpēm" mājai nosiltināja gala sienas.

"Tagad mums vajag turpināt, bet turpināt mums neļauj," saka pensionārs Jurēvičs. Izrādās, pašiem par sliktu nospēlējis iedzīvotāju iepriekš veiktais mājasdarbs.

"2016.gada martā iznāca rīkojums, likums, ka māju nerenovēs, tādām mājām Eiropa nedos naudu, kurām kas ir darīts. Bet brīdināti mēs nebijām. Renovācija jumtam un galiem sākās 2013.gadā. Ja būtu zinājuši, mēs nebūtu ne jumtu, neko likuši. Tad būtu stāvējis - lai tek iekšā, gaidīsim to renovāciju. Bet tagad, kad viss ir izdarīts, "Altum" naudu nedod," stāstīja Jurēvičs.

Ne sirmgalvis vienīgais sašutušais par energoefektivitātes programmas īstenošanas un finansēšanas nosacījumiem. Zibeņus naudas dalītāju virzienā sper arī Olaines novada domes vadība, kuras lielākais izaicinājums šobrīd ir novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošana.

Pirms programmas atvēršanas iedzīvotājiem gada garumā stāstīts un mēģināts pārliecināt par mājas renovācijas nepieciešamību, turklāt piedāvājot dažādus pašvaldības bonusus. Taču tagad, kad reāli sāk dalīt naudu, secināts, ka viss mājasdarbs darīts teju velti.

"Olainē ir trešais zemākais siltuma tarifs Latvijā, un ar šādu tarifu tam, ko "Altum" prasa aprēķinos izmantot šī brīža tarifu, diemžēl, neviena māja nekvalificējas uz pilnu mājas renovācijas procesu. Viņi saka, atdeve nav liela, paldies, jums ir viss baigi labi. Mūsu uztverē objektīvi būtu, ja mēs ņemam nevis šodienas tarifu, bet vidēji par pēdējiem pieciem gadiem. Jo bez ilūzijām - kaut kad nākotnē nafta augs, tas būtu tikai korekti pret tiem aprēķiniem," uzskata Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs.

Viņaprāt, pašvaldības iedzīvotāji tiek nepelnīti sodīti, viņiem liedzot pilnas mājas renovāciju. Turklāt vēl nesenā pagātnē šie paši tarifi bija augšup pret debesīm vērsti.

Ne mazāks ir sašutums par obligāto prasību, ka neviena māja nevar pretendēt uz ES līdzekļiem, ja pretī nav bankas aizņēmuma. Tam gan bankas prasa 70% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, un tik lielu atbalstu no vienas mājas savākt ir ļoti problemātiski. Līdz ar to viss process apstājas, nosaka priekšsēdētājs.

"Kāpēc negrib ļaut līdzfinansēt citiem? Tas ir līdz absurdam, pat paši iedzīvotāji, kas ir sakrājuši gadiem pa pieci eiro un tagad 50 000 eiro grib ieguldīt savu naudu, nevar," norāda Bergs, kurš to dēvē par banku lobiju. Viņš piedāvā alternatīvu - iespēju aizņemties no sabiedriskā sektora, proti, Olaines gadījumā tā būtu pašvaldības kapitālsabiedrība "Olaines ūdens un siltums", kas ir arī dzīvojamo māju apsaimniekotājs. Olaines novada domes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka problēma nav vis valdības pieņemtajos noteikumos, kas ir ar gana plašām iespējām, bet tajā, kā "Altum" tos interpretē.

Olainē vērtēts, ka šajā plānošanas periodā piecos gados no 105 daudzdzīvokļu mājām nosiltināt varētu kādus 35%. Tagad izskatās, ka labākajā gadījumā tās varētu būt 3-4 mājas.

"Ka pašvaldība iesaistās aizdevumu izsniegšanā iedzīvotājiem - tāda prakse līdz šim nav bijusi. Maksimāli, kā pašvaldības iesaistījās, ir tehniskās dokumentācijas izstrāde. Mums ir jāiegūst pārliecība, ka arī Eiropas Komisija atbalsta šādu iespēju," komentēja Ekonomikas ministrijas (EM) ES fondu nodaļas vadītāja Anda Lagzdiņa.

EM neslēpj - problēmas ir, taču iepriekš visu paredzēt neesot iespējams. Daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma vienmēr bijis ļoti komplicēts veidojums, un izmaiņas tiek veiktas nepārtraukti, jo nereti katra daudzdzīvokļu māja ir ar savu specifiku, savām problēmām. Kad sākoties reālā īstenošana, esot redzams, kas dzīvē notiek, un programmu ministrija mēģinot uzlabot.

Arī "Altum" šefs Reinis Bērziņš apliecina gatavību iesaistīties diskusijās par normatīvo aktu grozījumiem. Taču tai pašā laikā liek noprast - kamēr vieni rej, karavāna iet tālāk.

"Ir tomēr tās mājas, kas ar lieliem soļiem dodas uz šo pieteikumu apstiprināšanu, un tūlīt būs pirmie apstiprinātie pieteikumi," norādīja Bērziņš.

Šobrīd pieejamais ES līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju renovācijai ir 166 miljoni eiro. Un tā pašvaldībām ir milzīga iespēja, lai padomju gados celtajām daudzdzīvokļu mājām iedotu jaunu spozmi. Turklāt šis atbalsts ir 50% apmērā, sedzot pusi no izmaksām. 

LNT "Top 10"/Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS