Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
112

Interesanti fakti no KNAB seifiem mīklaini pazudušā valsts noslēpuma lietā (38)

 
02.oktobris 2016  21:16

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraugs, premjers Māris Kučinskis (ZZS) par birojā pazudušo valsts noslēpuma objektu no KNAB priekšnieka Jarsolava Streļčenoka uzzināja tikai dienā, kad informācija nonāca arī medijos. To Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” apstiprināja pats Ministru prezidents. Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi gan paredz, ka Streļčenokam bija pienākums par notikušo nekavējoties ziņot augstākam vadītājam un valsts drošības iestādei. KNAB gan noliedz, ka priekšnieks pārkāpa noteikumus, jo jēdziens “nekavējoties” ir plaši interpretējams.

KNAB šefs Streļčenoks atkopjas no operācijas, tāpēc pagaidām nav nācis klajā ar skaidrojumu - kā tad tā.

KNAB šefs Streļčenoks atkopjas no operācijas, tāpēc pagaidām nav nācis klajā ar skaidrojumu - kā tad tā.

Mīklainās ziņas par pazudušo valsts noslēpumu KNAB arī šonedēļ no oficiāliem avotiem skaidrākas nekļuva. To, kā no operatīvā darbinieka seifa varēja pazust vesels operatīvās izstrādes lietas sējums, vēl pusotru nedēļu skaidros KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka izveidotā dienesta izmeklēšanas komisija, kuras darbā piedalīsies arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB), taču komisijai būs jāskaidro arī tas, cik aktīva bija KNAB vadošo amatpersonu rīcība pēc tam, kad noslēpuma pazušana konstatēta. Arī to, vai Streļčenoks nav vilcinājies par notikušo paziņot KNAB pārraugam – premjeram.

Vesels sējums no operatīvās izstrādes lietas – šāda valsts noslēpuma objekta pazušana no tiesībsargājošas iestādes nav ikdienišķa parādība. Pretēji dažiem publiski izskanējušiem komentāriem, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neslēpj, ka lieta ir nopietna: "Nu sējums... Tas ir, manuprāt... Man atmiņā nav tāds gadījums, ka tāds būtu noticis. Ir bijis, kad krimināllietas ir nozagtas, bet krimināllieta nav valsts noslēpuma objekts. Tas ir izmeklēšanas noslēpuma objekts, bet ne valsts."

Ģenerālprokurors arī paskaidro teorētiskos riskus, kas rodas, nepareizajās rokās nonākot operatīvās izstrādes materiāliem: "Apdraudējuma riski ir operatīvās darbības metožu atklāšana, kas pats par sevi jau ir valsts noslēpums, tātad  - kādā veidā operatīvā ceļā tiek iegūta informācija. Tātad – darbības metodes. Var tikt atklātas personas, kuras ir iesaistītas slepenā sadarbībā. Jā – var tikt atklāta informācija par kādu izstrādājamu personu vai personu grupu. Tātad – nonākot šādai informācijai atklātībā, šīs personas var izvairīties no atbildības."

Konkrētā lieta nav par sabiedrībā pazīstamām amatpersonām, tāpēc bažas par tās materiālu parādīšanos publiskajā telpā nav lielas, liecina "de facto" rīcībā esošā informācija. Ja par operatīvās lietas saturu iesaistīto iestāžu diskusiju nav, tad par tās sējuma pazušanu izskan visdažādākās versijas. Tas, ka lieta būtu nozagta izstrādājamās personas interesēs vai arī ar mērķi to pārdot, tiek vērtēts kā maz ticams. 

Skanēja arī versija, ka lieta patiešām ir pazudusi, bet ne pavisam – proti, tā joprojām ir kaut kur birojā.  Savukārt konkrētā operatīvā darbinieka seifā sējums neatradās tāpēc, ka kļūdas pēc to pie sevis bija ielicis kāds viņa kolēģis vai arī tas nejauši aiznests uz arhīvu. Šīs versijas ticamība tagad gan mazinās, jo pēc gandrīz visas darba nedēļās garumā ilgušās meklēšanas valsts noslēpumu saturošie dokumenti joprojām nav atrasti.

Tikmēr Streļčenokam lojālāko darbinieku lokā valda uzskats, ka notikusi apzināta sabotāža, lai kaitētu Streļčenoka izredzēm atkārtoti kļūt par KNAB vadītāju. To neizslēdz arī kādreizējais KNAB priekšnieks, tagad – Saeimas deputāts un Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”): “Būsim reālisti – ja teorētiski iespēja dokumentiem pazust bija, tad dokumenti varēja pazust pirms nedēļas un pirms mēneša. Bet, kad dokumenti pazūd vai tiek nolaupīti, nozagti no iestādes vai iznīcināti iestādes sienās tieši tajā brīdī, kad notiek konkurss uz KNAB priekšnieka amatu, kurā piedalās esošais KNAB priekšnieks, var saskatīt likumsakarību.”

Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka, neatkarīgi no dokumentu pazušanas iemesliem, jāvērtē būs visas par valsts noslēpuma aizsardzību birojā atbildīgās amatpersonas – līdz pat priekšniekam. “Es varu pateikt tikai vienu manā redzējumā variantu, kurā nebūtu šo amatpersonu atbildības. Tas ir: ja noticis uzbrukums un šī lieta ir atņemta vardarbīgi. Pārējos gadījumos ir jāvērtē atbildība,” norāda Kalnmeiers.

Tikai šonedēļ KNAB informēja, ka Streļčenoks atlabst pēc operācijas un tāpēc nav bijis darbā kopš 20.septembra. Līdz ar to arī pagājušajā piektdienā, 23.septembrī, kad ziņas par pazudušo valsts noslēpumu nonāca atklātībā. Ar šo apstākli KNAB pamato, kāpēc Streļčenoks nav publiski komentējis ārkārtas situāciju iestādē. 

Tomēr "de facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka Streļčenokam varēja būt gana laika, lai par notikušo paziņotu sabiedrībai. Par to, ka operatīvās izstrādes lietas sējums ir pazudis, jau septembra vidū tika informēts gan KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Aleksejs Kononovs, gan priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos Jānis Roze. Savukārt Streļčenoka rīcībā šai informācijai vajadzētu būt, vēlākais, pagājušajā pirmdienā – 19.septembrī. Taču līdz pat šim brīdim KNAB ir paudis tikai to, ka valsts noslēpuma apriti nekomentēs. 

Biroja komunikāciju šoreiz kritizē arī parasti Streļčenoku atbalstošais Loskutovs: “Šādās tiešām krīzes situācijās iestādei ir jābūt pietiekami atklātai, jo nodarīt skādi nevar, jo informācija publiskajā telpā parādīsies jebkurā gadījumā. Bet sabiedrībai ir jābūt pārliecinātai, ka iestāde dara visu iespējamo, lai tiktu ar problēmu galā.”

Meklēšana notika paša KNAB spēkiem līdz pagājušajai pirmdienai, kad par dokumenta pazušanu uzzināja SAB. Ministru kabineta noteikumi par valsts noslēpuma aizsardzību paredz: ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka valsts noslēpuma objekts ir nozaudēts, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam – KNAB gadījumā tas ir premjers – un nacionālajai drošības iestādei, proti, SAB.  No premjera teiktā izriet, ka Streļčenoks šo normu ir pārkāpis, jo Ministru prezidentam par dokumentu pazušanu paziņoja vien pagājušajā piektdienā – dienā, kad par to jau ziņoja mediji. KNAB šefs Māri Kučinski sazvanīja, būdams darba nespējas prombūtnē.

“Es sapratu no SAB, ka viņš tika informēts nekavējoši tajā dienā, kad Streļčenoka kungs to uzzināja,” saka Kučinskis. Lūgts precizēt, vai pats par notikušo tika informēts vēlāk – pēc vairākām dienām, premjers bilst: “Es mazliet vēlāk, to nu es varu atzīt.”

Kučinskis gan nedomā, ka Streļčenoks vēlējies notikušo no premjera pagaidām slēpt cerībā, ka varbūt izdosies dokumentus atrast: “Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka  tādas vēlmes nebija. Protams, droši vien, ka objektīvi katram ir vēlme tikt galā ar to pašam.”

Ilgstošā sarakstē ar “de facto” KNAB vairākkārt atteicās atklāt, kurā datumā Streļčenoks uzzināja par valsts noslēpuma pazušanu, kurā paziņoja par to Satversmes aizsardzības birojam un kurā – premjeram. Arī to, kad tieši tika izveidota dienesta izmeklēšanas komisija. Tomēr KNAB noliedz, ka Streļčenoks neievēroja noteikumus, jo termins “nekavējoties” nav skaidri definēts, tāpēc tā interpretācija ir atkarīga no konkrētās situācijas apstākļiem.

Dienesta izmeklēšanas komisijā, kurai jāvērtē visus valsts noslēpuma pazušanas un tam sekojošo notikumu apstākļus, darbojas Satversmes aizsardzības biroja, kā arī KNAB Iekšējās drošības nodaļas amatpersonas. “de facto” rīcībā ir ziņas, ka viens no trim komisijas locekļiem ir Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Aleksejs Kononovs. Līdz ar to viņam būtu jāizmeklē arī tas, kā pats rīkojās pēc tam, kad tika informēts par pazudušo operatīvās lietas sējumu.

LTV "De facto"/Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens, Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS