Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Bizness un ekonomika

Valdība un pašvaldības vienojas saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu

 
03.oktobris 2016  12:10

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS vēlas, lai tiktu pagarināts pārejas periods, kam nepiekrita Kučinskis, norādot, ka tas var tā notikt mūžīgi un tādā gadījumā jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nesāks darboties.

Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS vēlas, lai tiktu pagarināts pārejas periods, kam nepiekrita Kučinskis, norādot, ka tas var tā notikt mūžīgi un tādā gadījumā jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nesāks darboties.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Jaunsleinis uzstāja, ka gadījumā, ja valdība negrasās pieņemt lēmumus, kas varētu negatīvi ietekmēt pašvaldību budžetu, tad šai atrunai negatīvas ietekmes nav. Tomēr Kučinskis skaidroja, ka jebkurā gadījumā sarunas notiks par jebkādām izmaiņām. Beigās puses vienojās, ka sarunas notiks katru gadu un gadījumā, ja valdība grasīsies pieņemt lēmumus, kas skars pašvaldību budžetu, tie tiks izanalizēti.

Jautājumā par pirmskolu pedagogu atalgojumu puses vienojās, ka kompromiss patlaban nav iespējams, jo izglītības reforma ir tikai sākusies. LPS priekšsēdis norādīja, ka likumsakarīgi būtu, ja visi pedagogi tiktu algoti, finansējumu ņemot no viena avota, un visiem būtu vienādi noteikumi. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) piekrita, ka finansējumam būtu jānāk no viena avota, taču šis jautājums ir saistīts ar skolas gaitu sākšanas vecumu. Savukārt Kučinskis uzsvēra, ka patlaban finansējumu atrast nav iespējams. "Tas ir kompleksais jautājums. Redzēsim, kas būs pēc gada," noteica premjers.

Ministru kabinets arī uzsver, ka pašvaldībām tiks nodrošināta pastāvīga, stabila, prognozējama un funkcijām un pienākumiem atbilstoša ieņēmumu bāze pie pašreizējās IIN proporcijas.

Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu LPS vēlas, lai tiktu pagarināts pārejas periods, kam nepiekrita Kučinskis, norādot, ka tas var tā notikt mūžīgi un tādā gadījumā jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nesāks darboties. LPS gan vēlējās, lai 2017.-2019.gada periodā nevienai pašvaldībai plānotie izlīdzinātie ieņēmumi nav mazāki par plānotajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem 2016.gadā. Valdība norāda, ka, sākot ar šo gadu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins tiek veikts atbilstoši jaunajam Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumam, kurš nodrošina ne tikai līdzvērtīgas iespējas pašvaldību autonomo funkciju realizācijai, bet arī, pārdomāti pārdalot līdzekļus, nodrošina pašvaldību ieinteresētību nevis dotāciju saņemšanā, bet gan pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībā.

Patlaban problēmas esot diviem novadiem - Viļāniem un Zilupei -, tomēr Kučinskis uzsvēra, ka šiem diviem novadiem var atrast individuālus risinājumus. Viņš lūdza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardam (VL-TB/LNNK) pievērst šim jautājumam uzmanību un saņēma ministra apstiprinājumu.

Valdība un LPS katra palika pie sava jautājumā par jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu. LPS turpina uzturēt prasību par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pašvaldībām jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai. Organizācija atgādina, ka pērn spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, kas pašvaldību valdījumā un apsaimniekošanā nodod valsts īpašumā esošās piekrastes un publiskos ūdeņus. Pašvaldības ir sniegušas informāciju, ka pērn piekrastes publisko ūdeņu - piekrastes joslas, pludmales - apsaimniekošanai iztērējušas 1,77 miljonus eiro, bet pašvaldību izdevumi kopā ar attīstības izmaksām bija 2,2 miljoni eiro. Savukārt valdība norāda, ka pašvaldībām ir tiesības iznomāt publiskos ūdeņus, tādējādi gūstot līdzekļus šo teritoriju uzturēšanai. Latvijas piekrastes novadu apvienības vadītājs Māris Dadzis šādu ieteikumu nodēvēja par ļoti tēvišķu, vaicājot, kāpēc valsts to līdz šim pati nav darījusi. Gerhards rosināja diskutēt par izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas ļautu pašvaldībām gūt pamatotus ieņēmumus piekrastes joslas uzturēšanai.

Protokolā ir vairāki nozaru jautājumi, kuros ir panākta vienošanās. Piemēram, puses vienojas paredzēt valsts budžeta finansējumu Valsts autoceļu fonda programmai 207 906 964 eiro, tostarp pašvaldību autoceļiem un ielām - 48 686 999 eiro, kas ir 27,7% no Valsts autoceļu fonda līdzekļiem, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas.

LPS un valdība šodien vienojās, ka saistībā ar "Sociālā spilvena" programmu pedagogiem, kuri būs zaudējuši darbu vai būs pieņēmuši lēmumu aiziet no darba saistībā ar pedagogu atalgojuma reformu, risinājumi tiks rasti līdz nākamā gada pavasarim.

Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa politiku attiecībā uz dzīvojamiem objektiem tiks meklēti risinājumi, kas nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa bāzes - kadastrālo vērtību - straujo pieaugumu un pašvaldību nepieciešamību nodrošināt budžeta ieņēmumus. Risinājumiem jābūt vienkārši administrējamiem, vienlaikus saglabājot pašvaldību tiesības un iespējas noteikt savai teritorijai piemērotāko nodokļa regulējumu, teikts dokumentā.

LPS vēlas risinājumus, kas novērstu iespēju deklarēt dzīvesvietu adresēs, kurās persona faktiski nedzīvo vai kurās dzīvot viņai nav tiesiskā pamata. Tāpat risinājumi nepieciešami, lai novērstu iespēju ilgstoši nemainīt deklarēti vai norādīto adresi, ja persona tajā nedzīvo. Sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka tam tiks meklēti risinājumi, iesaistot visas atbildīgās iestādes.

Nākamā gada laikā arī nolemts meklēt risinājumus saistībā ar Pierīgas pašvaldību izglītības sistēmas attīstības tendencēm, kur valdība un LPS ir vienisprātis, ka nepieciešams valsts atbalsts saistībā ar bērnu skaita pieaugumu. Šadurskis atzina, ka ir nepieciešama kopīga diskusija, kādi būtu noteikumi un kādā veidā varētu izskatīt Pierīgas pašvaldību izglītības sistēmas attīstības tendences. Tam piekrita arī Jaunsleinis, rosinot nākamā gada laikā izstrādāt konkrētu mehānismu, ko īstenot no 2018.gada.

Trešdien, 5.oktobrī, notiks LPS domes sēde, kurā savu viedokli par protokolu paudīs pašvaldību vadītāji.

LETA / Foto: Zane Bitere/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS