Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Polija piedāvājusi uz Latviju sūtīt savus tankus (60)

 
06.oktobris 2016  11:50

Uz Latviju nosūtāmai Kanādas vadītajai kaujas grupai Polija piedāvājusi tanku rotu, apliecināja Polijas vēstniecībā Latvijā.

Polija ne tikai uzņems savā teritorijā kaujas grupu, bet arī sniegs savu ieguldījumu kaujas grupā Latvijā.

Polija ne tikai uzņems savā teritorijā kaujas grupu, bet arī sniegs savu ieguldījumu kaujas grupā Latvijā.

Polijas vēstniecība, atbildot uz jautājumiem par tās dalību kaujas grupā un izskanējušajām ziņām, ka tā varētu uz Latviju sūtīt arī tankus, norādīja, ka NATO Varšavas samita lēmumiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz pastiprinātu klātbūtni (eFP), ir izšķiroša nozīme Latvijas, Polijas un visa reģiona drošībai.

"Samita laikā sabiedrotie parādīja, ka ir vienoti un solidāri, un tas aliansei piešķir spēku. Vēl nesen reaģējām tikai tad, kad parādījās apdraudējums; taču Varšavā nolēmām, ka noteikti, konkrēti militārie spēki atradīsies jau uz vietas un būs gatavi darbībai," skaidroja vēstniecībā.

Polijas vēstniecības diplomātiskais korpuss skaidroja, ka tagad ir jākoncentrējas uz Varšavas lēmumu īstenošanu. Kaujas grupām ir jābūt gatavām darbībai un operatīvai rīcībai nākamā gada sākumā.

"Lēmums par bataljonu izvietošanu ir ilgtermiņa uzņemšanās, līdz ar to, mēs NATO patlaban strādājam pie šo grupu rotācijas plāna"," norādīja diplomāti.

Viņi arī skaidroja, ka Polija ne tikai uzņems savā teritorijā kaujas grupu, bet arī sniegs savu ieguldījumu kaujas grupā Latvijā.

"Kanādas vadītajai kaujas grupai esam piedāvājuši tanku rotu. Polija izjūt kopatbildību par visa reģiona drošību arī tā iemesla dēļ, ka konflikts šajā Eiropas daļā skartu mūs visus. Tāpēc gādājam, lai Daudznacionālā Korpusa Ziemeļi-Austrumi pavēlniecības Ščecinā pavēlniecības spējas tiktu alianses ietvaros stiprinātas ar kolektīvās aizsardzības operācijām," uzsvēra vēstniecībā.

Polija arī vēlas, lai atbildot uz Varšavas samita lēmumiem, Polijā tiktu izveidota Daudznacionālā divīzijas Ziemeļi-Austrumi pavēlniecība, kas būtu spējīga vadīt četras kaujas grupas.

"Mums ir jāuzlabo NATO pavēlniecības spējas (C2). Savukārt pavēlniecībām ir jābūt cik vien iespējams tuvu reģionam, kurā darbojas kaujas grupas," uzskata Polija.

Vēstniecībā arī skaidroja, ka stiprinātas klātbūtnes projektam un Polijas dalībai kaujas grupā ir vēl viena būtiska papildus iezīme – tā sniedz labu iespēju tālāk stiprināt Latvijas un Polijas stratēģisko sadarbību ne tikai aizsardzības jomā, bet arī plašākā – valstiskajā dimensijā.

"Cerot uz sabiedroto atbalstu krīzes situācijā, arī mums pašiem ir jāinvestē savā aizsardzībā. Polija pamatīgi modernizē savus bruņotos spēkus, novirzot šim mērķim prāvus līdzekļus. Reģionā meklējam partnerus, tādus kā Latvija, pateicoties kuriem būs iespējams vieglāk realizēt konkrētus projektus. Mums ir jāizmanto šī iespēja," apliecināja Polijas diplomāti.

LETA jau vēstīja, ka tās rīcībā esošā informācija liecina, ka Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas "LAV 6.0". Savukārt Polija varētu nogādāt tankus.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus iepriekš nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

LETA/Foto: AP/Scanpix/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS