°
LV RU
Kultūra

Meitenes, magones un atmiņas asins krāsā (1)

 
17.februāris 2017  09:30

Nu arī latviešu valodā izcilajā Silvijas Brices tulkojumā varam lasīt vienu no beidzamā laika satriecošākajām, bet vienlaikus poētiski skaistākajām grāmatām – amerikāņu-meksikāņu rakstnieces un žurnālistes, starptautiskā PEN kluba pašreizējās prezidentes Dženiferas Klementas romānu "Lūgšanas par nolaupītajām".

Romāns “Lūgšanas par nolaupītajām” tulkots vairāk nekā 30 valodās.

Romāns “Lūgšanas par nolaupītajām” tulkots vairāk nekā 30 valodās.

Romāns ir veltīts visām tām meitenēm, kas tepat mūsu laikā, 21. gadsimtā, kļūst par dzīvo preci, par meitenēm, kuru bērnība beidzas, vēl īsti nesākusies, par meitenēm, kuru kauliņi, iespējams, balo saulē kādā no daudzajiem Meksikas tuksnešiem... ja vien viņu dzīvē nenotiek brīnums.

Lai gan nosaukums ir tik dramatisks un arī romānā aprakstītie notikumi brīžiem satriec ar savu neiespējamību un nenovēršamību, romāns “Lūgšanas par nolaupītajām” ir arī pilns spēka, pašcieņas un nerimstošu dzīves alku, tas ir kā brīnišķīgs apliecinājums, ka mīlestība, draudzība un dzīvinošā iespēja no sirds uz kādu paļauties (un netapt pieviltai) ir pieejama arī vissmagākajos apstākļos un visbaisākajā vidē.

Romāna galvenā varone Leididī un viņas draudzenes dzīvo kalnu ciematiņā netālu no Akapulko, un tas ir Meksikas reģions, kurā visa vara pieder narkokarteļiem. Te, kalnos, likumus raksta vīri melnos džipos un ciematu iedzīvotāji var tikai paklausīt. Vai mirt. Reizēm nāve piemeklē arī paklausīgos. Jā, vai es minēju, ka kalnu ciematos dzīvo tikai sievietes un bērni? Vīrieši vai nu strādā karteļiem, vai meklē laimi un nodarbošanos ASV. Ja ir dzīvi. Ciematu sievietes zina – ja aug glīta meitene, drīz vien viņai ieradīsies pakaļ. Tāpēc še “dzimst” tikai zēni, un līdz pat desmit vienpadsmit gadu vecumam ciematā meiteņu nav.

Par spīti izmisīgajām viltībām un pat tam, ka meitenes slēpjas zemē izraktās bedrēs, tikko neizbēgamās pārvērtības ir notikušas, gaidāma arī nelūgtā melno vīru vizīte. Tā no ciematiņa pazūd Paula, skaistākā no meitenēm. Tā pazūd friziere. Pazūd citas. Leididī paveicas – ar draudzenes brāļa gādību viņa dabū kalpones darbu kādā bagātā ģimenē Akapulko. Leididī ir gatava izplest spārnus un doties dzīvē ar pilnu jaudu – izbaudot pirmās mīlestības skurbo brīvības elpu. Bet tad notiek kas neparedzams un Leididī vecās dzīves atbalsis varenā lavīnā aizslauka visas pēdējā laikā sabūvētās sapņu pilis, pašu Leididī nejaušā trāpījumā ielidinot vēl bezcerīgākā vidē un situācijā. Pat bālie skorpioni, biedējošākās būtnes Meksikas pakalnos, Leididī vietā justos neomulīgi – ja mēs vaicātu viņu viedokli. Ir situācijas, no kurām izkļūt nevar pat sapņos, var vienīgi mēģināt pieradināt realitāti un radīt to vēlreiz, pilnīgi no jauna.

Romāns “Lūgšanas par nolaupītajām” tulkots vairāk nekā 30 valodās, mēnešiem noturējies New York Times un citu ietekmīgu izdevumu bestselleru listes augšgalā un apbalvots ar daudzām literārām balvām. Ja jums patika H. Hoseinī “Pūķa ķērājs” un “Tūkstoš sauļu mirdzums”, noteikti izlasiet arī romānu “Lūgšanas par nolaupītajām”.

Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Regīna Zommere/Publicitātes foto






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS